Atra matematika verbalas skaitisanas noslepumi

Vai ta ir taisniba, ka ne visi cilveki ir dzimusi ar matematisko pratu, ka daziem ir sakotnejas prieksrocibas salidzinajuma ar citiem labakas matematikas apguves zina? Un otradi, vai ta ir taisniba, ka dazi cilveki ir mazak apdavinati matematisko problemu risinasana?

Atskiriba starp tiem cilvekiem, kuri daudz sasniedz matematika, un tiem, kuri sasniedz maz, ir nevis smadzenes, ar kuram vini piedzimst, bet gan tas, ka vini tas izmanto. Tie, kas sasniedz vairak, izmanto efektivakas pieejas neka citi.

Si gramata iemacis efektivakas pieejas. Seit aplukotie panemieni ir daudz vienkarsaki neka ieprieks macitie, tapec aprekinu problemas atrisinasiet daudz atrak un ar mazakam kludam.

Iedomajieties divus skolenus un skolotaju, kurs viniem tikko radijis problemu. Students A saka: «Tas ir gruts uzdevums. Skolotaja mums nemacija, ka risinat sada veida problemas. Ka es varu to atrisinat? Izradas, ka skolotajs mums izvirza nepamatoti sarezgitus uzdevumus.

Students B saka: «Tas ir gruts uzdevums. Skolotaja mums nemacija, ka risinat sada veida problemas. Ka es varu to atrisinat? Skolotajs zina, kads ir musu zinasanu limenis un kadas problemas varam atrisinat, tapec ar to, ko vins mums lidz sim ir macijis, vajadzetu pietikt, lai mes pasi tiktu gala ar risinajumu. Kur man sakt?

Kurs skolens, jusuprat, visticamak atrisinas problemu? Ir skaidrs, ka students B.

Kas notiks nakamreiz, kad viniem tiks dots lidzigs uzdevums? Students A teiks: «Es nevaru to atrisinat. Tas ir tads pats uzdevums ka pagajusaja reize. Vina ir parak gruta. Es slikti risinu sadas problemas. Kapec jus mums nepajautajat kaut ko vieglaku?

Un students B teiks: «Tas man atgadina ieprieksejo problemu. Es domaju, ka varu to atrisinat. Es jau vairak vai mazak esmu iemacijies risinat sadas problemas. Tie nav loti vienkarsi, bet tos var atrisinat. Tatad, ka es tam pietuvojos?»

Abiem studentiem izveidojas uzvedibas modelis: viens bija sakavejs, otrs bija orientets uz uzvaru. Vai tam ir kads sakars ar vinu intelektualo potencialu? Iespejams, bet nav nepieciesams. Vini var but vienadi intelekta zina. Tas vairak ir par skolenu attieksmi pret uzdevumu, ko var noteikt gan ieprieks macitais, gan ari iespaidots no pieredzes – pozitivas un negativas. Nepietiek vienkarsi aicinat cilvekus mainit savu attieksmi. Tas vinus tikai aizkaitinas. Es gribetu viniem pateikt, ka vini var darit labak, un tad paradit viniem, ka to izdarit. Laujiet pozitivai pieredzei mainit vinu attieksmi, nevis bridinajumus. Pozitivas pieredzes del cilveku sejas izgaismojas un vini izsaucas: «Ura! ES varu!»

Mans pirmais matematikas noteikums izskatas sadi:

Jo vienkarsaku metodi izmantosit problemas risinasanai, jo atrak to atrisinasit un mazaka iespeja kludities.

Jo sarezgitaku metodi izmantojat, jo ilgaks laiks bus nepieciesams problemas atrisinasanai un lielaka iespeja kludities. Cilveki, kuri izmanto labakas metodes, sanem atbildi atrak un pielauj mazak kludu, savukart tie, kas izmanto mazak efektivas metodes, atbildi sanem lenak un pielauj vairak kludu. Saikne ar intelektu seit nav tik liela, tas nemaz neprasa ipasu matematisku domasanu.

Mazliet par pasu gramatu

Si gramata ir uzrakstita vienkarsa un saprotama valoda. Kad esat to izlasijis, jus sapratisit matematiku ka nekad agrak un busiet parsteigts, cik vienkarsi ta var but. Datortehnika saks jums sagadat prieku tados veidos, ka jus nekad neesat iedomajies.

Katra nodala piedava virkni risinamu piemeru. Meginiet tos atrisinat pats pec manis apskatitajiem apmacibas piemeriem, nevis vienkarsi pasivi lasit. Jus atklasiet, ka manis sniegtie piemeri nemaz nav sarezgiti. Izstradajot katra piemera risinajumu ar maniem noradijumiem, jus patiesi apgusit risinajuma pamata esosas metodes un principus un busit motivets turpinat lasit. Tikai izstradajot so piemeru risinajumus, jus sapratisit, cik vienkarsas ir seit piedavatas metodes.

Loti iesaku veltit laiku piemeru risinasanai pasam gan uz papira, gan galva. Pec sis gramatas izstudesanas jus busiet parsteigts, cik progresivas ir kluvusas jusu matematikas prasmes.

1. nodala Reizinasana: Pirma dala

Cik labi jus zinat reizinasanas tabulas?

Vai velaties apgut reizinasanas tabulas skaitliem no 1 lidz 10 mazak neka 10 minutes? Ka ir ar tabulu skaitliem no 10 lidz 20 mazak neka pusstundas laika? Tas viss ir iespejams, izmantojot metodes, par kuram es runaju saja gramata. Es tikai pienemu, ka jus pietiekami labi zinat skaitla 2 reizinasanas tabulas un ka jus zinat ari saskaitisanas un atnemsanas darbibas maziem skaitliem.

Skaitlu reizinasana lidz 10

Saksim ar to, ka iemacisimies reizinat visu veidu skaitlus no 1 lidz 10 lidz 10 x 10. Metode ir sada.

Ka piemeru nemsim produktu 7 x 8.

Uzrakstiet uz papira lapas 7 x 8 = un uzzimejiet apli zem katra no diviem skaitliem, kas tiek reizinati.