Hamlets

Šī kunga man ir žēl, bet, ja debesis Tā lēmušas, ka sods tam jāsaņem No manis, man savukārt no viņa, — Man jābūt viņa tiesnesim un rīkstei. Es viņu pievākšu un atbildēšu Par viņa nāvi katram. Saldu dusu! Es biju skarbs aiz mīlas, ne aiz naida; Ir ļauni sākts, bet ļaunāks vēl mūs gaida. Vēl vienu vārdu, kundze.

Karaliene.

Ko lai daru?

Hamlets.

To vien tik ne, ko es jums ieteicu, Lai uzpūtīgais karalis jūs vilina Uz gultu, vaigā kniebj un sauc par pelīti. Un tā par pāris sājām bučiņām

Vai nolādētās rokas rupju glāstu Tad izklāstiet tam visu, kā tas ir, Ka patiesībā prātā jucis neesmu, Bet izliekos. To zināt viņam der,Jo skaista, tikla, gudra karaliene Kā gan lai slēptu krupim, melnam runcimTik dārgu atradumu? Kas to spētu? Nē, sirdsbalsij un saprātam par spīti Uz jumta putnu būri atveriet, Lai putni skrien, un, kā reiz pērtiķis, Tad lieniet vien jūs slazdā izpētīt Un lauziet pati savu kaklu.

Karaliene.

Bet esi drošs, ja vārdi dvaša Un dvaša dzīvība, tad dzīvības Man nav, lai izdvestu, ko teici man.

Hamlets.

Man jādodas uz Angliju, vai zināt?

Karaliene.

Ak, es aizmirsu tev pateikt: jā, tā lemts.

Hamlets.

Jau parakstīts. Un diviem skolas biedriem, Kam uzticos kā divām niknām odzēm,Ir uzdots ceļu sagatavot man Un mani nelietībās ievadīt. Lai strādā! Lieliski, ja inženieri Ar paša spridzekļiem var gaisā spert.Lai grūti nāksies man, es tomēr gribu Zem viņu mīnām dziļāk parakties Un uzlaist tos līdz mēnesim. Ir prieks, Kad sacērtas ar gudru gudrinieks.

Šis vīrs man sagādājis smagu nastu. To aizvākšu es blakus istabā. Ar labu nakti, māt! — Šis padomnieks Nu ļoti kluss un noslēpumains, drūms: Dzīvs būdams, bija muļķis un liels pļāpa. Kungs, nāciet, lai reiz izbeigt var ar jums. Ar labu nakti, māt!

Iziet katrs uz savu pusi.

Hamlets iznes liķi.

CETURTAIS CĒLIENS

PIRMĀ AINA   Istaba pilī.

Ienāk karalis, karaliene, Rozenkrancs un Gildenšterns.

Karalis.

Šīm smagām nopūtām ir kaut kāds cēlon's, Jums jāpaskaidro, mums tas jāzina.

Kur jūsu dēls?

Karaliene.

Jūs, lūdzu, atstājiet uz brīdi vienus mūs.

Rozenkrancs un Gildenšterns iziet.

Ak mans kungs, kas šonakt man bij jāpieredz!

Karalis.

Kas, Ģertrūd? Ko Hamlets dara?

Karaliene.

Traks kā vējš Un jūra, kad tie cīkstās, kurš stiprākais. Viņš, kaudamies ar savām iedomām, Dzird, kaut kas iečaukstas aiz portjeras, Rauj ārā zobenu, kliedz: «Žurka, žurka!» — Un satraukumā veco nonāvē, Kas tur bij paslēpies.

Karalis.