Ka klut bagatam no nulles

Pastaviga vilcinasanas ir tresais neveiksmes iemesls saja jautajuma. Cilveki vienmer atrod labu iemeslu nedarit kaut ko tadu, kas vinus novestu pie materialas labklajibas. Laiks vienmer izradas nepiemerots: dazreiz ir nepareizs menesis, dazreiz gadalaiks, dazreiz gads. Uznemejdarbibas apstakli nav pilniba labveligi vai parak labveligi. Tirgus nav piemerots. Risks ir parak liels. Piemeram, pastav risks zaudet visu savu ieguldijumu. Varbut pat nakamgad.

Vienmer ir labs iemesls visu aizkavet vai pat atlikt. Un rezultata pirmais solis tiek atlikts un atlikts, menesi pec menesa, gadu no gada, lidz ir par velu. Pat ja cilveks apzinas iespeju klut bagatam, ieradums atlikt visus vina planus virzis uz nenoteiktu nakotni. Prokrastinacija ir laika un dzives zaglis.

Lai apmaksatu rekinus

Tas, ko ekonomisti sauc par nespeju atteikties no tulitejas apmierinasanas, ir ceturtais iemesls, kapec cilveki paliek nabadzigi. Lielais vairums cilveku ir paklauti neparvaramai velmei izteret katru nopelnito centu, ka ari iespejai kaut ko aiznemties vai iegadaties kredita. Tu nekad neklusi par bagatu cilveku, ja nespesi savaldit so neremdinamo velmi izteret visu, lidz pedejam centam. Jus nekad nesasniegsiet finansialu neatkaribu, ja vien taupibu nepadarisit par ieradumu.

Ka teica V. Klements Stouns, Amerikas Apvienotas apdrosinasanas kompanijas dibinatajs un viens no bagatakajiem cilvekiem pasaule: «Ja nezinat, ka ietaupit naudu, dizenuma seklas tevi neaugs.»

Skatit perspektivu

Pedejais iemesls, iespejams, ir tikpat svarigs, ja ne svarigaks, neka visi parejie kopa. Tas ir laika perspektivas trukums. Petijuma, kas tika veikts piecdesmitajos gados un publicets 1964. gada ar nosaukumu «Nedebesu pilseta», Dr. Edvards Banfilds no Harvarda universitates petija socialas un ekonomiskas aktivitates pieaugumu Amerikas Savienotajas Valstis. Vins velejas saprast, vai individs vai gimene var pacelties par vienu vai divam socialekonomiskajam klasem un klut bagataki nakamaja paaudze.

Banfilds savus atklajumus salidzinaja ar visizplatitakajiem ekonomisko panakumu skaidrojumiem Amerikas Savienotajas Valstis. Izglitiba? Ne. Daudzi cilveki, kas ieguvusi labu izglitibu, faktiski parvietojas pa ekonomikas kapnem. Prats? Ne. Daudzi gudri cilveki palika nabadzigi un nespeja nodrosinat sev pienacigu dzivi. Dzimis piemerota gimene? Ne. Daudzi cilveki, kuriem bija paveicies piedzimt turiga gimene, pieaugusi cinas, lai savilktu galus kopa, savukart tie, kas dzimusi nabadziga gimene, gust lielus finansialus panakumus. Vai valsts regionam ir ietekme? Darbibas joma? Veiksmi? Kadi faktori janem vera, prognozejot finansialas veiksmes iespejamibu?

Nakotnes projicesana

Petijuma rezultata Banfilds identificeja vienu faktoru, kas, vinaprat, ir izskiross, lai prognozetu panakumus Amerikas Savienotajas Valstis – laika perspektivu, kas defineta ka «laika daudzums, kas nepieciesams ikdienas planosanai gaidamajam aktivitatem vai svarigu dzives lemumu pienemsanai». Laika perspektiva attiecas uz to, cik talu nakotne jus skataties.

Ilgtermina perspektivas piemers ir anglu valodas klasu tradicionalais ieradums uzreiz pec bernu piedzimsanas uznemt tos Oksforda vai Kembridza, neskatoties uz to, ka berni nevares iestaties universitate. vel 18—19 gadus. Sada talredziga domasana uzliek vecakiem par pienakumu atvert krajkontu bankas, lai berni nakotne varetu macities laba un prestiza izglitibas iestade.

Naudas taupisana un nakotnes planosana ir ilgtermina domasana darbiba. Jauns paris katru menesi iemaksa 50 USD sava jaundzimusa berna izglitibas konta, lai planotu savu nakotni. Vini ir gatavi nest upurus istermina, lai nodrosinatu labakus rezultatus ilgtermina. Cilveki, kuri raugas ilgtermina, gandriz vienmer kapj pa finansialu panakumu kapnem.

Apmaksajiet savus rekinus ieprieks

Personai, kas absolve vidusskolu, apmekle medicinas skolu, iegust MD, iziet praksi un rezidenturu un 10 gadu laika klust par licencetu arstu, ir ilgtermina perspektiva. Gadu upuresana un atteiksanas no tulitejiem priekiem deva vinam tiesibas uz prestizu, statusu un augstu dzives limeni. Sie 10–12 studiju un darba gadi ir nekas vairak ka ieguldijums jusu karjera. Ilgtermina nodrosinaja vina berniem augstu dzives limeni, ka ari labu izglitibu un lieliskas iespejas. Vina berni ar lielu varbutibas pakapi veiksmigi apprecesies, viniem bus augstakas socialas un ekonomiskas vajadzibas, un vinu dzive bus daudz veiksmigaka.