Читаем Miesassargs полностью

Starp vinu pasaules uzskatiem bija milziga plaisa, tacu Alina prasmigi atdarinaja, radot tadas pasas iespaidu karas un bezrupigas meitenes telu. Vina to darija ikreiz, kad atradas gadijuma sazina: vina izturejas brivi un atklati, uzdodot jautajumus. Parasti cilvekus nelutina svesinieku interese par savu dzivi un, sastapusies ar atvertam ausim, vini priecigi izklasta visus savus sikumus, atliek tikai pamat. Sarunas laika nemanami beidzas kafija un deserts, mugura saka pust manama gaisa sajuta, un Alina beidzot atcerejas par nesaskirotajiem dokumentiem.

– Laikam jau ir laiks. «Vina izmantoja pauzi, kas radas, piecelas un ar nozelu paskatijas uz segu. Ieprieks vina mierigi butu skrejusi majas, izkliedejot asinis, tacu pirmo soli sajuta asas sapes pietukusaja potite. Alina noelsas.

– Tu brauksi tiesi sadi? – Igors iepleta acis.

– Ne pirmo reizi, ko jus varat darit? Bija patikami paplapat. «Vina skumji pasmaidija un mainijas no kajas uz kaju. – Viss kartiba, es tagad iesildisos.

– Dzes, nac pie manis!

Igors gataviba panema pavadu un steidzas sunim preti. Alina kliboja prom, nepagriezusies, bet pec paris minutem atkal dzirdeja pazistamo balsi.

– Dzesa!

Nemierigais suns, redzot, ka jaunais interesantais cilveks attalinas, metas pec Alinas, un Igoram bija japanak meitene, lai beidzot nokertu suni pie vinas kajam.

«Vina acimredzami nevelas no jums skirties.» Un… ari es,» vins uzmundrinats izplapajas.

– Man tiesam jaiet. – Alina prata runat nelokami, neatstajot nekadu iespeju.

– Bet jus salst, laujiet man vismaz jus aizvest majas, jus esat kaut kur tepat netalu, uz Caikovska vai uz Zavodskaya, iespejams? «Dzesa pieleca netalu un ar asti sasita vinas kajas, pieskaroties sapigajai vietai. Alina saviebas.

– Par Caikovski vai par Zavodsku noteikti.

– Turies seit. «Igors peksni ielika vinas rokas pavadu un saka vilkt nost jaku.

– Tas ir loti jauki, bet tas nav nepieciesams. – Alina pacela plaukstu uz prieksu.

– Vajag! Ja saaukstesies, paaugstinas drudzis,» Igors ar parliecibu izplapaja, dzentlmeniski metot vinai par pleciem apsildamas drebes un it ka nemanot pretestibu.

«Un tad tu saaukstesi un aizmigsi, tu muzigi gulesi majas, Dzesa klus pavisam traka un apedis tavu dzivokli,» Alina mazak parliecinati sacija.

– Jebkura gadijuma viens no mums izdzivos un vares vinu staigat. Shema strada,» kategoriski sacija Igors, panemot pavadu.

Alina apstajas, skatoties vinam acis. Igori bija skaisti, peleki, ar krasu parejam varaviksnene. Vina skatiens mirdzeja apnemiba un kaut kada berniskiga jautriba. Alina zinaja duci veidu, ka atturet nelugtu celabiedru no vinu pavadisanas, katrs skarbak par otru, tacu peksni saprata, ka nevelas tos izmantot. Skita, ka sis nejausais puisis vinu izsita no ierastas dzives plusmas. Vinam ir ari briniskigs suns.

«Labi, pastaigasimies,» Alina partrauca ilgstoso acu kontaktu un pamaja ar roku uz izeju no parka, «saja virziena.» Dzes, ejam?

Suns priecigi luncinaja asti.


Tuvojoties majai, Alina iznema atslegas, un tas kaitinosi grabeja. Dzesija, kas visu laiku bija skrejusi netalu, kluva nervoza, paskatijas uz vinu un uz vinas ipasnieku. Sis noskanojums tika nodots Igoram, un pat Alina piekera, ka jutas neveikli. Pie ieejas durvim vini tris jau nervozeja. Vajadzeja kaut ka beigt sarunu, bet vini turpinaja plapat par gramatam, muziku, smiekligiem video interneta un nevareja apstaties.

– Labi, man tiesam jaiet. – Alina novilka jaku un sodien pirmo reizi nodomaja, ka pec skrejiena neizskatas vislabak. Isa zirgaste, bez grima, ari pparToms sajuta kada cita jakas smarzu…

«Bet tagad es zinu, kur tu dzivo,» Igors jautri sacija.

– Tu man sekosi?

– Pirmkart, es jums palugsu jusu talruna numuru. «Vins piegaja nedaudz tuvak, un likas, ka Alina atkal lidinas, neveloties partraukt acu kontaktu.

«Es to nenemu lidzi.» Panemiet to no kada cita.

«Es neesmu nekads gopniks,» Igors smejas.

«Ka lai es zinu, ar ko tu nodarbojies,» vina viltoja, tacu domaja, ka par Igoru jau zina vairak neka par daziem saviem klientiem.

– Esmu gatavs paradit savu darba vesturi.

«Jums ta vel nav,» Alina teica ar parliecibu.

– Ka tu zini?

– Dzesija plapaja. Tad cau!

Vina strauji pagriezas, dzinkstot atslegu saiski, un iegaja ieeja. Bet tresaja stava vina apstajas un apsedas taisni uz kapnem, nometusi galvu rokas. Kapec gan nepadalities ar numuru? Pilnigi nepiedienigi mana galva saka skanet mammas vecie parmetumi: «Nu, dodiet vinam vismaz iespeju!» Sis vecas sarunas tema nebija pelnijusi iespeju, bet ka jus varat to izskaidrot savai matei? Kops ta laika Alina vinai neko nav stastijusi par savu personigo dzivi. Vina atcirta: «Ja es precesos, es jums pazinosu,» un apklusa.

Перейти на страницу:

Похожие книги

Змеиный гаджет
Змеиный гаджет

Даша Васильева – мастер художественных неприятностей. Зашла она в кафе попить чаю и случайно увидела связку ключей на соседнем столике. По словам бармена, ключи забыли девушки, которые съели много вкусного и убежали, забыв не только ключи, но и оплатить заказ. Даша – добрая душа – попросила своего зятя дать объявление о находке в социальных сетях и при этом указать номер ее телефона. И тут началось! Посыпались звонки от очень странных людей, которые делали очень странные предложения. Один из них представился родственником растеряхи и предложил Васильевой встретиться в торговом центре.Зря Даша согласилась. Но кто же знал, что «родственник» поведет себя совершенно неадекватно и попытается отобрать у нее сумку! Ну и какая женщина отдаст свою новую сумочку? Дашенька вцепилась в ремешок, начала кричать, грабитель дал деру.А теперь представьте, что этот тип станет клиентом детективного агентства полковника Дегтярева. И Александр Михайлович с Дашей будут землю рыть, чтобы выяснить главную тайну его жизни!

Дарья Аркадьевна Донцова , Дарья Донцова

Детективы / Иронический детектив, дамский детективный роман / Прочие Детективы
Другая правда. Том 1
Другая правда. Том 1

50-й, юбилейный роман Александры Марининой. Впервые Анастасия Каменская изучает старое уголовное дело по реальному преступлению. Осужденный по нему до сих пор отбывает наказание в исправительном учреждении. С детства мы привыкли верить, что правда — одна. Она? — как белый камешек в куче черного щебня. Достаточно все перебрать, и обязательно ее найдешь — единственную, неоспоримую, безусловную правду… Но так ли это? Когда-то давно в московской коммуналке совершено жестокое тройное убийство родителей и ребенка. Подозреваемый сам явился с повинной. Его задержали, состоялось следствие и суд. По прошествии двадцати лет старое уголовное дело попадает в руки легендарного оперативника в отставке Анастасии Каменской и молодого журналиста Петра Кравченко. Парень считает, что осужденного подставили, и стремится вывести следователей на чистую воду. Тут-то и выясняется, что каждый в этой истории движим своей правдой, порождающей, в свою очередь, тысячи видов лжи…

Александра Маринина

Детективы / Прочие Детективы