Mollija Mūna aptur pasauli

-     Tāpat esmu pārliecināta, ka Deivīnas Natelas pazu­šanā ari ir vainojams Sells. Mani pētījumi liecina, ka Sells savā firmā Modes nams šogad plāno laist klajā jaunu bērnu apģērbu sēriju. Laikrakstos esmu atradusi dažus attēlus, kuros viņš dažādos vakaros redzams nākam ārā no Manhetenas teātra pēc tam, kad noskatījies izrādi Zvaigznes uz Marsa. Viņš noteikti ir gribējis, lai Deivīna reklamē Mo­des namu tāpat, kā viņa produktus pārdot palīdz citas zvaigznes. Mani hipnotizētājas instinkti saka, ka kaut kas nogājis greizi. Varbūt Deivīna nav piekritusi viņa plāniem. Varbūt viņa atklājusi tā noslēpumu. Varbūt kaut kādā pār­steidzošā veidā viņa ir pretojusies hipnozei. Lai kas arī būtu noticis, es jūtu, ka viņam ir nācies no meitenes atbrī­voties. Šī nolaupīšana iezīmē biedējošas pārmaiņas Sella noziegumos. Cilvēku prāta kontrolēšana jau pati par sevi ir pietiekami nelāga, bet bērnu nolaupīšana ir kaut kas daudz ļaunāks. Šis vīrs nav kontrolējams.

Tam, kas kaut reizi mūžā ir braucis pa Amerikāņu kal­niņiem, ir pazīstama baiļpilnā sajūta, kad vagoniņš lēni rāpjas augšup līdz augstākajam estakādes punktam, lai pēc tam galvu reibinošā ātrumā mestos lejup. Kuņģī briest priekšnojautu viļņi. Mollijas instinkti viņai teica, ka ir pali­kuši tikai daži mirkļi līdz straujam, biedējošam lejupbraucienam. Viņa juta, ka ieķeras krēsla roku balstos.

Lusija pieskārās meitenes plecam, it kā lai viņu sagata­votu. Mums jāizdibina, kā darbojas Sella jaunā hipnoze. Kā viņam izdodas pastāvīgi noturēt upurus savā varā.

-     Mums? Mollija vārgi jautāja.

-     Mollij, tu pati to varbūt neaptver, bet tev piemīt kas vairāk nekā vienīgi hipnotizētājas talants. Tev ir ļoti īpa­šas dāvanas. Tavi hipnozes demonstrējumi Ņujorkā bija sajūsmas vērti. Primo Sellam pretī spētu stāties tikai kāds tikpat prasmīgs kā tu, jo viņš ir hipnozes meistars, par to nav šaubu. Viņš vienkārši apritu kādu, kura spējas nebūtu tik lielas. Bet tu esi spīdoša. Man nekad vēl nav nācies sastapt kādu citu ar tik lielām spējām kā tavas. Tu esi pie­tiekami laba, lai spētu palīdzēt, Mollij. Un tieši tāpēc, ka tu spēj palīdzēt, tev tas jādara. Ja tu to nedarīsi, pasaulē sāksies kas šausmīgs. Un padomā par nabaga Deivīnu!

Mollija nosarka, uzklausot Lusijas slavinājumus, bet tajā pašā laikā meiteni pārņēma šausmas, iedomājoties, kāds priekšlikums viņai tiks izteikts.

-    Un ko tu gribi, lai es daru?

-    Lai tu dodies uz Losandželosu Amerikā, uz Primo Sella galveno mītni.

Ekrānā parādījās fotogrāfija, kurā bija attēlota tumšzila stikla biroju ēka ar palmām priekšpusē.

-    Te viņš strādā. Un te ir viņa māja.

Ekrānu piepildīja pelēka māja aiz ciedru kokiem, augsts mūris un lieli metāla vārti.

-     Pirmais un galvenais tev jāizdibina, vai Deivīnas nolaupīšana ir Sella roku darbs. Tad tev jāuzzina, kur viņa atrodas. Palīdzi viņai, ja tu to spēj. Izseko Sellu. Parunā ar dažām zvaigznēm, kas atrodas viņa varā. Ziņo par visu man. Lusija nedaudz pieklusa. Tev būs jāliek lietā daudz hipnozes, lai saņemtu vajadzīgo informāciju un lietas. Bet es zinu, ka tu to spēj. Vai tu to darīsi, Mollij?

Mollija iedomājās par to, cik nožēlojama bijusi viņas dzīve pirms hipnozes grāmatas atklāšanas. Un cik apmie­rināta viņa bija tagad. Par savu laimi viņai bija jāpateicas Lusijai. Kā gan viņa varētu atteikties tai palīdzēt? Taču, uzlūkojot nepārvaramos tērauda vārtus un iedomājoties, kā trauslā bibliotekāre cenšas izkļūt no degošas automa­šīnas, viņa iekšķīgi nodrebēja. Mollija negribēja doties uz Ameriku un stāties pretī bīstamajam vīram, bet par spīti viņu pārņemošajai pretestībai meitene juta, ka pamāj ar galvu.

-     Es to darīšu, Mollija teica. Tomēr tad viņa nespēja noturēties, neizmetusi: Bet kas notiks tad, ja Primo Sells hipnotizēs mani?

-     Te nevar iztikt bez riska, Mollij. Es jau nemaz neizliekos, ka tā nebūs. Taču, ja arī tā notiktu, esi droša, ka darīšu visu, lai dabūtu tevi atpakaļ.

Mollija berzēja svīstošās plaukstas gar džinsiem.

-     Varbūt tev šķiet, ka neesi nobriedusi šādam uzdevu­mam, Lusija sacīja. Bet tā nav. Tu esi ģeniāla hipno­tizētāja. Un tu esi ideāls slepenais ierocis. Pastāstīšu tev, kāpēc.

-    Pirms daudziem gadiem, bibliotekāre stāstīja, mā­te deva man padomu. Viņa teica: "Vienmēr maskējies labi, Lusij. Tad, ja būs nepieciešamas tavas spējas, tu varēsi rīkoties, neizraisot aizdomas." Pelēkā bibliotekāre Lusija Ļogana bija lieliska persona, aiz kuras slēpties.

-     Ir daudz tādu kā es, kas strādā neievērojamās profe­sijās un tēlo nevarīgus cilvēkus, Lusija turpināja, bet neviens no viņiem nav tik piemērots šim uzdevumam kā tu. Tev, Mollij, ir pati labākā maska šim darbam. Tu vari izse­kot Sellu, neradot ne mazākās aizdomas, jo tu, Mollij, esi bērns. Primo Sells nemūžam neturēs aizdomās bērnu.

Mollija jutās tā, it kā tikko būtu norijusi tableti, kam jāmaina viņas dzīve.

-    Kad man jādodas ceļā? meitene jautāja.

septītā nodaļa