Pedejas tris dienas

– Ka vins vel nav bankrotejis? – Tatjana nomurminaja un izlemigi atvera veikala durvis. Sveicienam noskaneja zvans un bija puteklu smaka. Un no kreslas vinus sagaidit izkapa milzigs, bardains vecis ar izspiedusam acim. Bet, lai ari izskats bija nomacoss, smaids izradijas silts, runas bija milas:

– Prieks jus redzet, kungs! Ka es varu palidzet?

Vins tos uzrunaja – Tanjai par prieku – angliski (vinu ne tikai samulsinaja dzimta valsts, bet ari vienmer apbedinaja, kad no pirma acu uzmetiena tika noteikta vinas tautiba).

– Vai jums ir rotaslietas ar dimantiem? – Sadovnikova jautaja, ari Sekspira valoda.

Tomer mana mate tulit iznicinaja legendu par divam bagatam anglietem – vina murminaja krieviski:

– Ganuss! Tas esi tu?..

Vecais virs neizpratne skatijas vina.

Un vina piegaja vinam gandriz ciesi klat un peksni izvilka no rupigi sakartotas bulcinas matu spradzes. Vinas mati krita par pleciem, Julija Nikolajevna pasmaidija – iecirtiga, jaunekliga.

Veca vira seja kaut kas triceja.

– Dzulija? – vins nedrosi nomurminaja. – No… Padomju Savienibas? No Krievijas?

– Ja, Ganus.

Tanja dzirdeja nesleptu koketeriju mates toni. Julija Nikolajevna viltigi uzsmaidija vecakajam pardevejam:

– Vai tu joprojam dusmojies, ka atnemu tev majas?..

Un vina samulsinaja veco viru! Ganuss apmulsis paskatijas lejup un nomurminaja:

– Ak, Julija… man joprojam ir kauns par to dienu… par apstakliem, kados mes iepazinamies… Es tev toreiz teicu tik daudz mulkibu.

"Ta ir pagatne," vina to atmeta.

Un – gandriz maigi! – pieskaras pardeveja rokai. Vina teica ar intimu elpu:

– Un tagad es tiesam loti priecajos jus redzet!

Tatjanai skita, ka pardeveja bija sausmigi apmulsusi. Vins peksni pakera lupatu un nez kapec saka slaucit leti. Vins turpinaja murminat:

– Apbrinojami, vienkarsi parsteidzosi…

Vins paskatijas uz Juliju Nikolajevnu ar vertejosu skatienu un galanti sacija:

– Pats jau esmu senatnigs. Tapat ka visas lietas seit veikala. Un tu neesi daudz mainijies.

Tanjai – nekadas uzmanibas, pat nedaudz aizskarosi (parasti pardeveji, ipasi vecaki, un arzemes, vienmer noliecas vinas prieksa).

Un seit visa uzmaniba ir pieversta mammai. Vins no kaut kur apaksa izvilka puteklainu pudeli. Vins panema glazes tiesi no vitrinas un ieleja tas sev un Julijai Nikolajevnai. Ievietoja:

– Tas ir loti vecs vins. Tie seni laiki. Es to ipasi saglabaju laimigam gadijumam. Tapat ka tava atgriesanas!..

Un vina skatas uz mammu ta, it ka vina butu karaliene.

Tanja iesmejas. Bet vina neiejaucas veco milas putnu idille. Vina pieticigi pakapas mala un saka aplukot preces (vairak ka eksponatus provinces muzeja). Tomer es klausijos sarunu. Un, kad izskaneja vards Miroslavs un mana mate noelsas, vina atri atgriezas pie letes.

"Vins saprata, ka jus vinu uzskatat par nodeveju." Es par to loti uztraucos. "Man skita, ka ir nelietigi un bezjedzigi attaisnoties," vecais virs skumji un klusi sacija. Un tad vins pacela toni, vina acis spozi pazibeja no zem kuplajam uzacim: "Bet vins ticeja, ka kadreiz jus uzzinasit patiesibu." Un es esmu arkartigi priecigs, ka sodien beidzot varu jums to pastastit.

13 nodala

Ilgu laiku. Karlovi Vari. Miroslavs Krass

Miroslavs uz visiem laikiem atcerejas bridi, kad pedejo reizi redzeja Juliju. Ka es vinu aizvedu lidz viesnicai (slepenibas del mes skiramies divu kvartalu attaluma). Vins noskupstija vinu uz atvadam un ieelpoja vinas smarzu aromatu: saldenu, pikantu, vinai pilnigi nepiemerotu. Vins ilgi vinu pieskatija: tieva, aizkustinosa, purpursarkana krasa – ne vinas vecumam! – cienijams uzvalks. Trausls zieds, brinums! Vina klikskina savas neertajas kurpes, groza savu dibenu – vina neparprotami censas pec vina.

Ar krieviem vinam bija maz kontaktu – retie emigranti, kas apmetas uz dzivi Karlovi Varos, vinu kaitinaja ar savam nebeidzamajam sudzibam un vienmer skabajam, neapmierinatajam sejam. Un organizetas padomju turistu grupas, kas paradijas vinu pilseta, vinu intereseja vel mazak: vini bija mezonigi, slikti gerbusies, visiem bija trakas acis – it ipasi, kad vini iekluva veikalos.

Reizem tomer aizdomajos: kas vins ir pats? Krievu, cehu? Vinam bija daudz ertak runat cehu valoda neka Dostojevska un Turgeneva valoda, ari darba kolegi vinu bez ierunam uzskatija par savejo. Bet mana mate vinu vienmer sauca par "loti krievisku – pat vairak, neka tu pats doma, Miroslav."

– Kur tev radas ideja, mamm? – vins bija parsteigts.

Un vina noskupstija vina galvas augsdalu un sabucoja matus:

– Tu, Miroslav, esi neaizsargats, kaisligs. Vins izskatas atturigs, tapat ka visi eiropiesi, bet, kad es tev pieskaros, tu iedegas ka serkocins.

Vins vienmer domaja, ka vina mate runa mulkibas. Un tagad – kad viena minute, paskaitiet, es pazaudeju galvu meitenes del – es saku saprast, ko vina ar to doma.

Pieaudzis virietis, operejoss kirurgs, iemileja no pirma acu uzmetiena, ka zens!

Vins ar savu skatienu seko Julijai, it ka apburts…

Tikai tad, kad vina pazuda aiz viesnicas masivajam durvim, vins pieversa skatienu pulkstenim. Velns! Devitas sakums.