Pūķa ēna. Dārgumi

Draklords uzreiz pārklāja manu plaukstu ar savu, un es jutu, cik spēcīgi un ritmiski pukst viņa sirds.

"Neuztraucieties, mums būs vēl vesela stunda karietē," viņš mānīgi un daudzsološi piemiedza man aci.

Es neviļus iekodu lūpā, ar nepacietību skatoties uz viņu.

Reaches pasaule, kurā es atrados, bija skarba, pilna ar briesmām un pārbaudījumiem, taču tā arī atalgoja tikpat dāsni. Viņš man iedeva Eirenu, un tāpēc vien bija vērts vēlreiz pārdzīvot visu, ko piedzīvoju.

Pie pašas alas izejas es pagriezos un tikai ar lūpām čukstēju:

— Paldies!

Atkal gaismas mirgoja pārsteidzoši efektīvi, apstiprinot, ka mana pateicība tika uzklausīta un pieņemta.