Читаем RIETUMOS NO ĒDENES полностью

RIETUMOS NO ĒDENES

(Ornithischia: Stegosaurus variatus) Lielākais no plākšņzauriem. Šo milzīgo zālēdāju no uzbrukumiem pasargā divas plākšņu rindas pār kaklu un muguru, kā arī vareni dzelkšņi uz astes. Tas parādījās vēlīnā Juras" periodā, un tikai jilanē modrā aizsardzība paglābusi šo dzīvo pārakmeņojumu no izmiršanas.

Ent īsenats

(Sauropterygia: Elasmosaurus plesiosaurus) Plēsīgs jūras rāpulis, pielāgojies pelaģiskam dzīvesveidam un maz izmainījies kopš Krīta perioda. Raksturīga maza galva un garš čūskveida kakls. Airveida pleznas apmēram tādas kā jūras bruņurupučiem. Nesen selekcionētajām pasugām palielināta smadzeņu masa, un tās pakļaujas dresūrai, kuras rezultātā tiek izmantotas kā barības piegādātājas araketo (lchthyosaurus monstrosus mutatus).

Epetruks

(Tyrannosaurus rex) Lielākais un bīstamākais

plēsīgais dinozaurs. Augumā pārsniedz 40 pēdas (12 m), tēviņu masa - līdz 7 tonnām.

Priekškājas - mazas, bet stipras. Savu lielo izmēru dēļ ir samērā lēnīgs, tāpēc uzbrūk tikai lielākajiem dzīvniekiem. Lielu daļu barības iegūst, atņemot laupījumu mazākiem plēsējiem.

Hezocans

(Squamata: Paravaranus comensualis mutatus) Ši varānu suga tiktāl pārveidota, ka palicis maz kopīga ar izejas sugu. No Brachinus ģints vabolēm iegūtie gāzu dziedzeri rada spiedienu, kas izgrūž dzelksni, kura smaile, izejot caur speciāli selekcionētas Tetradontidae ģints zivs vairošanās orgāniem, kļūst indīga. Tā ir visnāvējošākā zināmā inde: jau 500 molekulu pietiek, lai izraisītu paralīzi ar sekojošu nāvi. Dzelkšņus iegūst no speciāliem krūmiem.

Jūgankšaā

(Squamata: Phrynosoma fjernsyna mutatus) Tā kā jilanē valodu līdz ar skaņām veido ādas krāsas maiņa un kustības, rakstu valoda ir neiespējama, un tā arī nav izveidojusies. Vēsturiski zināšanas tikušas nodotas mutiski; informācijas ierakstīšana kļuva iespējama tikai pēc dzīvu šķidro kristālu displeja izaudzēšanas, kurā attēls kustas vienlaikus ar skaņas ierakstu atskaņošanu.

Jūnatehs

(Mollusca: Deroceras agreste mutatus) Viens no jilanē tehnoloģijas stipri pārveidotajiem dzīvniekiem. Šis gliemis it viegli pārstrādā grūti sagremojamas olbaltumvielas, galvenokārt matu, epider- mas, nagu utt. ragvielu.

Laiva

(Cephalopoda: Archeololigo olcostephanus mutatus) Jilanē ūdenstransporta līdzeklis. Pārvietojas, uz aizmuguri izgrūžot ūdens strūklas. Šo radījumu nosacītās garīgās spējas pielīdzināmas viņu senču - kalmāru saprātam, bet ar to pietiek, lai pēc speciālas dresūras apgūtu noteiktas vienkāršas komandas.

Mastodonts

(Eutheria: Mastodon americanus) Liels zīdītājs ar gariem triekņiem, kas ir pārveidoti priekšzobi. Tā tvērējorgāns ir snuķis, kurš sniedzas līdz zemei. Tani to piejaucējuši, lai varētu mērot garu ceļu medību sirojumos līdzi ar visu savu mantību, kas sakrauta uz šļūceņiem.

Nenitesks

(Ornithischia: Triceratops elatus) Četrkājains zālēdājs, kuram raksturīgi trīs ragi uz kaula galvasvairoga. Neizmainījies kopš Krīta perioda. Vairojas, dējot olas. Smadzeņu tilpums ir mazs, un saprāta vēl mazāk. Aug lēni, līdz ar to nav praktiski izmantojams kā gaļas lops, toties ir dekoratīvs.

Sandu ū

(Anuva: Rana catesbiana mutatus) Iejaukšanās dzīvnieka gēnu struktūrā izmainījusi šo vardi pilnībā. Par sugu liecina tikai āda. Pareizi kombinējot gaismas krišanas leņķi caur tās galvas dzīvajām lēcām, var panākt palielinājumu līdz 200 reizēm.

Stirna

(Eutheria: Cervus mazama mazama) Stirna, kuras bukiem ir mazi, nežuburoti ragi. Tā nav gluži tāda stirna, kas dzīvo mūsdienās Latvijā (Capreolus capreolus), tomēr ārēji tai visai līdzīgi. Blīvi apdzīvo Ziemeļu puslodes mēreno zonu. Tani izmanto šos dzīvniekus pilnībā - gan gaļu, gan ādu. Ādu ģērē un darina no tās apģērbu un citus ādas piederumus (mokasīnus - madrapus, somas u.c.).

Tarakasts

/Ornithischia: Segnosaurus shiungisaurus mutatus) Plēsīgs dinozaurs ar asu knābi; lielākie īpatņi augumā pārsniedz 18 pēdas. Grūti paļaujas apmācībai un vadāmi ar lielu spēku, bet, attiecīgi izdresēti, kļūst par vērtīgiem transporta līdzekļiem.

Zobenzobu tīģeris

(Metatheria: Machaerodus neogeus) Somaino tīģeru dzimtas pārstāvis. Liels un negants plēsējs, kurš nonāvē laupījumu ar saviem zobenveida ilkņiem, kuri sniedzas ārā pat no aizvērtas mutes. Daži kargu mednieki piejaucējuši šos zvērus un izmanto tos medībās.

Перейти на страницу: