Sekss bez noteikumiem

Majiga, neparpildita kafejnica panemam galdinu un veicam pasutijumu. Viesmili izskatijas nedaudz nospiesti, it ka butu redzejusi vina automasinu, un tagad vini pratoja, ko vins bija aizmirsis vinu iestade.

Zvaniju mammai no vina pasa telefona – lai saprot ka grib. Ar elpu, ko varetu sajaukt ar apspiestam snukstem, vina pateica visu, kas bija pavelets – es vairs nevaru izturet so sieviskotaju, es dodos prom, tepat Parize, lai gan man loti zel, ka apbedinaju tik skaistu sievieti. Ja godigi, man vinas loti zel – vinai ir divi deli, un abi… nav gluzi pratigi. Kad es partraucu zvanu, Liosa satvera manu roku un sirsnigi atzinas:

– Karina, es tevi milu! Un, ja mana mate kadreiz piespiedis mani preceties, tad es precesos tikai ar tevi!

– ES kaveju! – Es atravu vina roku. – Es jau esmu precejies.

«Tu skirsies,» vins pat nedomaja par to domat. – Man joprojam ir labak. Labi, tagad saciet pratinasanu. Tas ir vienigais iemesls, kapec jus mani atvedat seit.

Pieversu uzmanibu atnestajiem salatiem. Bet ne velti es piekritu tiksanas reizei ar so bubuli – es nesapratu, kas notiek, bet es gribetu vismaz kaut ko saprast.

– Liosa, – es saubigi iesaku. – Vai jus varetu man pastastit par savu brali? Es nevaru to izdomat.

Vins likas parsteigts:

– Kas tur jasaprot? Absoluti traks puisis! Katra gimene ir savas melnas avis, ka saka tautas gudriba.

«Vinam ir tads pats viedoklis par to,» es pasmaidiju. – Vins tikai citu gimenes locekli uzskata par kemu. Un tomer, iedzilinasimies sikak.

Aleksejs paraustija plecus:

«Musu tevs organizeja uznemumu, vins izgaja cauri visgrutakajam ta dibinasanas un veicinasanas posmam, tacu vins pat nevareja domat par monopoliem vai arvalstu tirgiem – tas nepavisam nav vienada meroga. Bet maniem vecakiem sava zina paveicas: Saska piedzima ka biznesa maniaks. Vins vienmer bija labs students, vins vienmer bija mazliet neparasts berns – un, godigi sakot, vins nemaz nebija berns. Vins uzreiz piedzima ar nopietnu seju un maza biznesa uzvalka. Kopuma pec koledzas tevs uznemumu vinam nodeva ar vieglu sirdi. Un Saska attaisnoja visas gimenes centienus un turpinas tos attaisnot – kaut vai tapec, ka vins nezina, ka rikoties citadi.

«Interesants stasts,» es iejaucos pauzes laika. «Bet mani vairak interese vina raksturs.»

«Raksturs nemaz nav cukurs,» Liosa burvigi pasmaidija. «Bet es jums seit neko jaunu nepateiksu.» Vins pats ir slims, vins visus apkartejos padara slimus. Ja Saskam ir merkis, vins steidzas ka auns un nemaz neatskatas. Kapec jus domajat, ka mana mate mani piekera ar savu laulibu? Dodiet vinai mazbernus! Un kur uzkapsi uz Sasas, tur ari izkapsi. Ja, ja vina meginatu uz vinu izdarit tadu spiedienu, tad vismaz kads meginatu… Vins parasti ir pilnigi nepratigs par noteikumiem un kartibu, bet neviens neuzdrosinas nakt pie vina ar saviem noteikumiem.

– Un es par to uzmineju. Bet nez – vai vins vienmer tads? Vienmer tikai bizness un nekas cits?

– Vai tu runa par atputu? Es nezinu drosi. Vins un es esam tik atskirigi, ka mes nekad neesam bijusi ipasi tuvi. Vinam ir ieverojams skaits meitenu, un vins nekad nav atnemis manus zenus. Patiesiba ar to man pietiek, lai nesaktu pilsonu karu par ietekmes sferu pardali.

– Tatad vins zina, ka jums patik zeni? Un ka tu reageji?

– Nevar but! Apmeram pirms pieciem gadiem es vinu sokeju, iznakot, mani vienkarsi intereseja vina reakcija. Vins vai nu nedzirdeja, vai izlikas, ka vinam ir vienalga – vins paskatijas uz saniem, kaut ka divaini smaididams par savam domam. Visa mana sagatavota izrade ir pazudusi. Vai ari parasti nav iespejams uzdot jautajumus, ja tie nav saistiti ar uznemejdarbibu. Ta butu ar musu mammu…

Vina uzmanibu atkal noversa personiga pieredze, tapec es partraucu, atgriezot temu pareizaja virziena:

– Liosa, vai tev kadreiz ienaca prata, ka vins biznesa ir tikai loti pareizs? Bet vins atpusas… savadak,» atcerejos, ka to izteicas prieksnieks, un atkartoju: «Ja vins vispar nekad neatslabtos, vins paliktu traks.» Tatad rodas kompensacija: jo atturigaks vins ir diena, jo neapdomigaks vins ir nakti.

Bralis Lioka nolika daksinu un uzmanigi paskatijas uz mani:

– Sanaca. Un kamer vins nevienu nenogalinaja relaksacijas procesa, sis lietas mani neskar. Karink, bet kapec tev tas vajadzigs? Vai jus tiesam pieversat uzmanibu savam bralim? Loti stulbi – es nevaru to nepateikt, jo tu esi jauka.

– Ne ne! – es samulsu. – Un es esmu precejies, atceries? Es tikai velos but gatavs… jebkuram scenarijam. Fakts ir tads, ka sodien vins man ieteica dazas divainas lietas – tas var but bezjedzigas vai pat loti neskaidras. Tapec es domaju, ka tas ir no si.