— Ļoti jauki. Tādā gadījumā centīšos izteikties vienkāršāk. — Un Jamamoto kungs sāka runāt monotonā balsī, ar neaizdedzinātu cigareti uzsizdams pa galda malu. — Protams, ne jau kukaiņu pārvēršana bija mūsu mērķis. Uzdevums visplašākajā nozīmē bija plānveidīgi pārveidot dzīvos organismus vispār. Zinātnē kaut kas ir sasniegts jau pļrms mums. Piemēram, ir izdevies augiem divkārt palielināt pigmentu sastāvu. Ar dzīvniekiem stāvoklis bija sliktāks. Tālāk par sugas uzlabošanas eksperimentiem neviens nebija ticis. Centāmies šo problēmu atrisināt radikāli. Gribētos pat sacīt, ka tā bija pārdroša iecere apsedlot evolūciju, likt tai attīstīties lēcienveidīgi un mums vēlamā virzienā. Jūs droši vien zināt, ka ontoģenēze ir filoģenēzes atkārtojums, tas ir, katrs organisms savā individuālajā attīstībā, sākot no embrija, nostaigā visus sugas vēsturiskās attīstības posmus. Patiesībā neviens organisms gan neatkārto sava priekšteča formu, taču tas zināmā mērā ir proporcionāls šai formai. Ja iejaucas embrija attīstībā, ir iespējams novirzīt to no iedzimtības nospraustā ceļa un iegūt pavisam jaunas sugas organismu. Jau pirms mums notika tādi mēģinājumi rupji iejaukties. Radīja kroplīgus ķēmus, kas izskatījās kā divgalvaini kurkulēni vai vardes ar ķirzakas muti, tomēr tas nebija tas, ko meklēja. Pulksteni saplēst var arī zīdainis, bet, lai konstruētu pulksteņa mehānismu, nepieciešama īpaša meistarība. Organisma attīstību ietekmē zināmi hormoni, savdabīgi karojoši stimulatori. Tieši šo elementu savstarpējā iedarbība arī nosaka dotā organisma raksturīgās iezīmes. Vajadzības gadījumā šo savstarpējo iedarbību laikam varētu izteikt ar integrālvienādojumu sistēmu.
— Mūsu žargonā to sauc par saliktu apgrieztu saiti.
— Lūk, tieši šī apgrieztā saite ir neparasti sarežģīta. Lai noskaidrotu tās būtību, mēs pētījām kukaiņu pārvērtības. Kā zināms, kukaiņu metamorfožu galvenokārt ietekmē divi hormoni. Kādu laiku izdarīja mēģinājumus, kuros vienu no šiem hormoniem izvadīja no kukaiņa organisma. Attīstības gaitas regulēšana šajā gadījumā ir atkarīga no tā, cik pareizi noteikta kāda hormona deva. Tas sagādā tehniskas grūtības. Pirms desmit gadiem tās gandrīz vienlaikus tika pārvarētas Amerikas Savienotajās Valstīs un Padomju Savienībā. Pēc gada arī mēs patstāvīgi apguvām šo tehniku. Radījām reti dīvainus kukaiņus. Lūk, paskatieties!
Jamamoto kungs izvilka no aizsega kaut ko līdzīgu lielam putnu būrim. Tajā rāpoja divi pelēki radījumi plaukstas lielumā. Riebīgie kukaiņi bija pārklāti ar tādām pašām pelēkām gļotām un pelēkiem, cietiem sariem.
— Kas tie ir pēc jūsu domām? Paskatieties, sešas kājas, pavisam kārtīgs kukainis, lai nu kā.. . Tās ir mušas. Jūs esat pārsteigts? Ja jums tīk, mušas kāpuri, kuru attīstība ir apturēta. Redziet, mute veidota kā mušai. Starp citu, viņi spēj reproducēties. Tas ir tēviņš, bet tā — mātīte . . . Protams, tie ir tikai tādi reti eksemplāri bez praktiskas nozīmes, mēs tos saglabājām par piemiņu pirmajam eksperimentam. Nešpetni radījumi, ļoti sāpīgi kož, ja liek tiem klāt roku. Bet, kad viņiem ir labs garastāvoklis — acīmredzot dzimumtieksmju periodā — viņi tā savādi čirkst. — Jamamoto kungs nolika būri atpakaļ aiz aizsega. — Atļaujiet, lūdzu, tagad pavadīt jūs uz audzēšanas kameru.
Mēs nokāpām uz tiltiņa, izgājām cauri telpai un atkal nokļuvām pustumšā gaitenī.
Jamamoto kungs gāja pa priekšu un, atskatīdamies pār plecu, turpināja stāstījumu:
— … tad pēkšņi starptautiskā informācijas apmaiņa šajā jautājumā apsīka. Pareizāk sakot, kaut kas jau tika darīts: publicēja rakstus par zīdītāju audzēšanu ārpus mātes organisma, bet ne vairāk. Visam pārējam priekšā slējās klusuma siena. Tas bija gluži dabiski. Mums, cilvēkiem, kas tieši saistīti ar pētniecības darbu, šī klusēšana bija skaidrāka par skaidru. Tā nesaistījās ar tehniku un zinātni, tai bija daudz dziļāks un briesmīgāks saturs. No tā, ka teorētiski un tehniski viss šķita pilnīgi iespējams, kļuva vēl baigāk. Tā, esam pie kameras.
Mēs apstājāmies pie dzelzs durvīm, uz kurām ar eļļas krāsu bija uzrakstīts skaitlis «3». Jamamoto kungs pavilka aizbīdni. Bija redzama desmit kvadrātmetru liela kaste ar trim stikla sienām. Iekšpusē uz labo un kreiso pusi lēni slīdēja desmitiem vairākos stāvos izvietotu konveijeru lenšu. Simtiem aparātu, kas atgādināja lēcu slīpēšanas darbgaldus, lēnām un ritmiski noliecās un atkal pacēlās virs konveijeru lentēm. Apakšā četri cilvēki baltos virsvalkos kaut ko darīja pie gara metāla galda.
— Iekšpusē viss ir rūpīgi sterilizēts, — Jamamoto kungs skaidroja, — tādēļ jūs tur ievest nevaru. Parasti arī es norādījumus dodu no šejienes. Lūdzu, paskatieties! Katru dienu vienā šādā kamerā apstrādā līdz tūkstoš trīs