Slepena koncentracijas nometne

Bet tomer, tomer… Kas tas par uzdevumu, kada ir ta butiba? Nu nav jau Krakova fasistu, bet uzdevums paliek… Un ja nu vienigi tas butu saistits ar inteligenci, viss butu skaidrs un izskaidrojams. Jo Vacijas izlukdienestiem pat pasreizejos apstaklos var but ari savas intereses Krakova. Bet gestapo? Ko vins velas atbrivotaja Krakova?

* * *

Tiesi saja laika, kad Mazharins intensivi domaja un analizeja situaciju ar damu, Semjons Martinoks veica pavisam citu uzdevumu. Ari sis uzdevums bija saistits ar gaidamo operaciju, tacu tas bija savadaks. Varetu pat teikt, jautrs un aizraujoss – vismaz pasam Martinam ar savu nemierigo un pargalvigo raksturu.

Semjons Martinoks mekleja sievieti, ar kuru vinam ritvakar bija jaiet uz restoranu Golden Dove. Lieta bija gruta daudzu iemeslu del. Pirma lieta ir principa atrast sadu sievieti. Un ne tikai sieviete sevi, bet tada, kura butu gudra un drosmiga un prastu apieties ar ierociem, jo – nekad nevar zinat? Kurs zina, ka viss varetu izverties taja sasoditaja Golden Dove restorana? Ko darit, ja kads pamana, ka vinam seko, un atklaj uguni? Vai, teiksim, vins metisies tev virsu ar nazi? Viss vareja notikt: vini ir spiegi… Seit noder sievietes drosme, inteligence un speja saut.

Un turklat sadai sievietei, pec Martynkas domam, ari jabut skaistai. Semjons ipasu nozimi pieskira sieviesu skaistumam. Seit, pec Martynkas teikta, tika paslepts ipass operativais triks. Pienemsim, ka vins rit paradisies restorana kopa ar neglitu damu. Kas tad no ta sanaks? Kas notiks, ka visi parejie restorana apmekletaji uzreiz pieversis vinam un kundzei uzmanibu un saks domat: kapec si dama ir tik neglita? Kurs ved neglitas damas uz restoraniem? Hei, hei, vai tas nav ta, ka sis leitnants uzradas restorana ar savu neglito draudzeni kada slepena noluka del? Galu gala visi zina, ka neglitas damas pastav, lai veiktu noteiktus uzdevumus un uzdevumus. Un vel – prieks kam?

Un tas ir pavisam cits jautajums, ja dama ar Semjonu ir skaistule. Protams, saja gadijuma visi vinai pieversis uzmanibu, tacu domas savadak. Un tapec nevienam neienaktu prata, ka tada dama ari dezure. Sieviesu skaistums ir labakais un uzticamakais maskesanas veids visas spiegosanas lietas!

Tas ir pareizi, bet kur jus varat atrast sadu zagsanu? Un pec iespejas isaka laika, jo tresdiena ir klat, rit! Un lidz tresdienai kundzei vel ir jasagatavojas, vina ir pienacigi jainstrue, jo pat tad, ja vina ir skaistaka sieviete visa Krakova, prieksa stavosais uzdevums ir delikats, un nav iespejams to vienkarsi uznemties nejausi!

Un visam parejam kundzei vispar nevajadzetu but polietei vai vietejai iedzivotajai, jo kas zina, ko vini elpo, sie vietejie iedzivotaji? Ne, te mums vajag savu damu, darga, padomju izcelsmes. Lieta, protams, nav viegla, bet, no otras puses, vai tiesam smersevitam ir vienkarsas lietas, ko darit? Visas vina lietas ir paaugstinatas sarezgitibas pakapes.

Meklejot partneri gaidamajai lietai, Semjons apmekleja slimnicu, ka ari starp pretgaisa lozmetejiem un signalizetajiem. Un bez konkreta rezultata. Pec Semjona zinosa viedokla, vins neatrada piemerotu kandidatu.

Viss, ka parasti sados jautajumos, tika izlemts nejausi. Kad Semjons jau bija tuvu izmisumam, vina uzmanibu piesaistija meitenu bars militaraja forma, kas sedeja uz solina netalu no kadas oficialas ekas un pie ieejas bija sargs. Vini bija pieci, un starp viniem bija viens… No pirma acu uzmetiena uz vinu Semjons saprata, ka ta ir vina mekleta laime! Vismaz spriezot pec meitenes izskata. Vina, protams, bija skaista meitene. Ar gaisi bruniem matiem, stingram, juras zalam acim. Un citas meitenes nemitigi smejas un civinaja, bet si kluseja. No ka Semjons secinaja, ka vina nav vieglpratiga plapataja, bet gan nopietna un atbildiga meitene, tas ir, tiesi tas, ko vins patiesiba mekleja. Meitenei uz pleciem bija brigadiera plecu siksnas, un tas Semjonu iedvesmoja vel vairak: nevertigs cilveks netiks paaugstinats par brigadieri.

Semjons kluva cienigs, iztaisnoja jostu un zobena jostu, uzstuma cepuri uz vienu pusi un piegaja pie meitenem. Protams, vini pamanija jauno cirtaino leitnantu un nekavejoties uzmeta vinam viltigas acis. Visi, iznemot to pasu meiteni virsserzanti. Vina joprojam sedeja uz pasas sola malas un, nepacelusi skatienu, skatijas uz pelki, kas klata ar planu ledus gabalu, kura bija iesalusi klavas lapa, kas bija nokluvusi, kas zina, kur.

– Labdien, biedri leitnanta kungs! – meitenes draudziga kori sveicinaja Semjonu. Vinus vins nemaz nesamulsinaja un, protams, pat nedomaja par vismaz kaut kadas paklautibas saglabasanu. – No kurienes tu pie mums atnaci – tik izskatigs un cirtains? Kapec tur visi ir tik skaisti? Nu, iepazistinasim jus! Mums nav nekas preti!