Edgars Auzins

Sunu apmacibas pamati

Kairinataji

Apmacot suni, mes izmantojam stimulus. Tas nozime, ka mes vinu ietekmejam viena vai otra veida: dodam komandas ar balsi un zestiem, stradajam ar pavadinu, izmantojam karumu un kadu nozimigu prieksmetu. Turklat mes radam zinamus apstaklus noteiktu reakciju attistibai: mes uzliekam smarzu taku, darbojas paligs (aizsardzibas darbs), mes izmantojam smarzu gramatzimes (piemeram, meklejot narkotikas). Tacu papildus visam ieprieks minetajam ikviens pieredzejis majdzivnieka saimnieks zina, ka ir apstakli, kuros vina milulis stradas, un ir apstakli, kuros suns praktiski nereage uz saimnieku un vina komandam. Un tas sados gadijumos ir atkarigs no vides.

Nemot vera visas sis ietekmes, dabiskas vai maksligas, mes runajam par stimuliem. Kas ir stimuli? Iedarbinataji ir viss, kas ietekme dzivniekus un izraisa reakciju.

Vai viss ir kairinatajs?

Iedomasimies situaciju: esat izgajis pastaiga ar savu suni nepazistama vieta. Netalu ir autostavvieta, un taja periodiski iebrauc un izbrauc automasinas. Suns censas izpetit teritoriju un apstajas un apluko automasinas, kamer tas parvietojas. Vai jauna vide vinam bus stimuls? Noteikti, jo tie ietekme suni un izraisa reakciju.

Tagad iedomajieties, ka jus divus menesus katru dienu pastaigajaties ar savu suni saja rotalu laukuma. Un jusu suns ne tikai nereage uz garam braucosam masinam, bet ari nemegina izpetit rotalu laukumu un spelejas tikai ar kadu oportunistisku prieksmetu, ko esat speciali atnesis. Vai apstakli bus kairinosi? Atbildi uz so jautajumu veltiet laiku. Aplukosim definiciju velreiz. Vides apstakli neapsaubami ietekme suni, galu gala vins dzird garam braucoso masinu skanas, redz tas, redz krumus un kokus, bet… Suns uz to visu nereage! Kapec? Jus teiksiet, ka esmu pie ta pieradis. Un jums butu pilniga taisniba. Tagad ta pati vide tam pasam sunim nav kairinatajs.

Es redzeju, ka dienesta suns, kuram, starp citu, nebija loti specigas nervu sistemas, mierigi staigaja pa lidmasinu stavlaukumu. Taja pasa laika simts metru attaluma no mums griezas pasazieru lidmasina. Es nevareju sarunaties ar kolegiem, jo dzirdiga troksna del dzineji pacela puteklu makonus un meta tos mums virsu ar speku, kas pielidzinams kartigam vejam. Joprojam atceros, ka sis bridis uz mani atstaja specigu iespaidu. Un suns (vins stradaja ar narkotikam) nereageja uz so vidi un spelejas ar sadales prieksmetu.

Mes redzam, ka ne viss ir atkarigs no vides, un suns fiziski nav mainijies. Ir mainijusas tikai vina reakcijas. Un stimuli vinam vairs nepastav.

No ta izriet pirmais praktiskais secinajums: suns pierod pie biezi izmantota stimula, un ta speks uz vinu samazinas.

Skiet, butu vieglak – vispirms suni pieradinat pie vides rotalu laukuma, tad var sakt apmacibu. Tacu viss ir atkarigs no ta, kadus merkus mes censamies sasniegt. Sakotneja paklausibas apmacibas posma specigi vides stimuli patiesam ir jasamazina lidz minimumam. Tacu pec tam, kad pamatprasmes ir attistitas, ir nepieciesams apmacit suni darbam visas vides. Tagad ir svarigi palielinat vides stimulu stiprumu un darit to pakapeniski. Izstradajot treninu programmu, patiesam ir daudz kas japiedoma!

Tacu suns pierod ne tikai pie situativiem stimuliem. Biezi vien mes redzam, ka ne parak kompetents dresetajs, attistot prasmi parvietoties blakus sunim, nemitigi sasprindzina pavadas siksnu (vai lauj sunim to sasprindzinat). Ikviens zina, ka tas ir nepareizi. Bet kapec? Tapec, ka suns pierod pie pastavigi stingras pavadas. Un sis sasprindzinajums sunim vairs nav nozimigs, vins vienkarsi uz to nereage. Tagad iedomajieties, ka siksna visu laiku ir valiga. Pie mazakas suna kustibas uz saniem dresetajs nevis velk, bet znaudzina pavadinu (pavadas vilksana). Nakamaja reize vilksana ir specigaka. Tresa reize ir loti speciga. Stimuls visu laiku ir atskirigs atkariba no ta, cik liela mera suns novirzas no velamas pozicijas. Vai suns pieradis pie siem stimuliem? Es ta nedomaju.

Kas ir stimuli?

Pirmkart, tos iedala arejos un ieksejos stimulos.

Arejie stimuli ir areji, bet ieksejie stimuli ir suna organisma. Apmaciba mes galvenokart izmantojam arejos stimulus, tacu janem vera ari ieksejie stimuli. Piemeram, izsalcis suns medz stradat labak. Ipasi ar partikas motivaciju. Lai trenini butu efektivaki, tie nedrikst notikt uzreiz pec barosanas. Sunim jabut daleji izsalkusam, un pec esanas japaiet no 12 lidz 24 stundam. Runajot par ieksejiem stimuliem, jaatceras ari tas, ka slims suns nestradas efektivi, tapec, ja suna veiktspejas limenis bez redzama iemesla samazinas, vienmer japarbauda, vai jusu milulis ir vesels.