Velns slepjas uzpurni

– Vai ta ir nejausiba, ka Rosini gimenes gerboni bija attelota lakstigala, kas sez roze? Turklat izcilais komponists dzimis muziku gimene, kas vadija klejojosu teatra dzivi: vina tevs bija trompetists, un vina mate labi dziedaja. Neparasti cilveki, ka likums, zina par notikumiem, kas vel tikai notiks. Laujiet man pastastit vienu arkartigi divainu, bet patiesu stastu, un jus varat izdarit savus secinajumus. Sis stasts sakas 1951. gada un ir tiesi saistits ar otro Pradas festivalu Baha pieminai. Tas notika Perpignac, senaja Maljorkas karalu pili. Si festivala iedvesmotajs un velak vaditajs bija amerikanu vijolnieks A. Sneiders. Vins ne tikai vadija visus sagatavosanas darbus, bet ari uznemas pavaditaja pienakumus, bet ikgadeja Pragas festivala oficiala amatpersona bija izcilais cellists Pablo Kasals. Un tad vini vinam stasta, ka kads rakstnieks ieradas Prada no Puertoriko kopa ar savu bralameitu, jaunu cellisti, vins velas vinu satikt. Bet Casals bija parak aiznemts un meginaja izvairities no tiksanas, vins atteicas, lidz uzzinaja, ka sis rakstnieks ir tuvs draugs vina mates radiniekiem – Defilho gimenei no Puertoriko, tikai pec tam vins piekrita vinus pienemt. Kad ienaca rakstnieks un vina bralameita, Kasalss ar lielu zinkari paskatijas uz meiteni, kura tobrid bija tikai 14 gadus veca, un teica pie sevis: «Tas nav svesinieks, kas ir atnacis pie manis.» Vins jutas ta, it ka butu ar vinu radniecigs. Apburosa meitene ar tumsam acim un gariem melniem matiem vinu apbura – uz vinu skatoties, vins atcerejas savu mammu un nodomaja, ka vina sava vecuma izskatas tiesi tapat. Pie vina vakara atnaca Martita un vina onkulis. Vins aicinaja vinus palikt vakarinas. Kad vini aizgaja, bija jau nakts. Vini sarunajas pavadija gandriz septinas stundas. Visu so laiku Kasalsu mocija sajuta, kurai vins nevareja rast izskaidrojumu. Ir pagajusi tris gadi. 1954. gada ziema Martitas tevocis vinam rakstija, ka meitene macas Nujorkas Mansas skola pie profesora Leva Rozanova, un jautaja, vai vina varetu ierasties Prada un pamacities no vina. Casals piekrita uznemt vinu par savu studentu. Jau no pirmajam nodarbibam vinu parsteidza vinas reta uznemiba – vina viegli un atri apguva materialu. Turklat vinai bija neparastas valodas prasmes. Laika gaita vina iemacijas runat francu, italu, spanu un kastiliesu valodu, pateicoties pedejai, vina saka vinam palidzet rakstit vestules. Menesiem ejot, vini piekeras viens otram. Kazals neslepa, ka vinu mil, tacu vinu samulsinaja liela vecuma atskiriba – Martai bija 18, vinam 76. Par spiti visam, Martita piekrita klut par vina sievu. Jasaka, ka Casals vinu dievinaja galvenokart tapec, ka redzeja vina savu mati. 1955. gada ziema vins un Martita ieradas Mayachusa, Puertoriko, kur piedzima Casalsa mate. Tur vini izdarija neticamu atklajumu. Izradijas, ka taja pasa maja, kura 1856. gada piedzima vina mate, pec sesdesmit gadiem piedzima Martas mate. maz,

Kamins ir apmeram divus metrus talak, Sara sajut seja uguns karstumu, viegla un patikama kontrasta ar to ir auksta glaze, vina to tur labaja roka, kuru uzlika virsu kreisajai, glazes apaksdala ar malu pieskaras vinas augsstilbam, jo starp tiem ir mazais pirkstins: vinai jusu papezi balstas uz vilnas paklaja miksta samta, aiz muguras ir spilvens – sis kresls ir silta un erta ligzda. Sara ir miera, si sajuta nav tikai sentimentala piekersanas majas komfortam – tas ir ari siltais miers, kas vinu apnem ziemas nakti. Pedejie vardi nevar atstat manu galvu, tajos ir nevis cita cilveka mistiskie pardzivojumi, bet gan vinas pasas, personiska patiesiba, un Sara, kas sajos brizos ir tik kutra un atrauta no visa, kluse. Ko vel vina var darit? Dzive un nave ir divas galejibas; ka tagad izradas, starp tam ir ne tikai bailes, bet ari ceriba, kas mus samierina ar neizbegamo. Vina paskatijas uz kluso Belcebulu, kurs smelas iedvesmu no visdzilakajiem avotiem, un teica sev: «Es diezgan mierigi uzticu savu dzivibu jusu gadiba.»

6 dala

Kadu dienu vini sarunajas kresla, svecu gaisma. Sara klausijas Belcebula un nevilus nodomaja, ka tad, kad saruna notiek tumsa, vardi tiek uztverti pavisam savadak neka gaisma. Vina vinam par to pastastija.

– Apbrinojami! Kada doma! Man nav neka labaka par lasisanu omuliga vakara kresla. Vai zini, ka tumsas ietekmi uz izteles speku ne reizi vien ir pieradijis tas, ka radosas spejas izpauzas tiesi tad, kad tas ir mazak acimredzamas. Tumsa ari padara muziku izteiksmigaku.

«Pat jus atrodaties tumsa.»

– Nu ko?

– Un tas, ka tu esi cilveks ar lielam divainibam. Turklat jums neienak prata, ka jums ir dvesele, kas ir melnaka par Egiptes nakti. Cik daudz jums ir pretrunu!

– Vai cilveka to ir maz?

«Ko man rup cilveki, ja jus esat mana rupe,» vina sacija, priecajoties, ka Belcebuls, nosaucis sevi par mecenatu, pienema vinu un lava vinai iesaistities savas intereses. Bet, ta ka vinas uzvediba tika klusejot apstiprinata, vina planoja visas sadzives lietas nemt savas rokas. Kopuma vina nebaidijas no grutibam, pamatoti uzskatot, ka vajpratigajiem tas ir neparvaramas.