Что есть жизнь, а что есть смерть? Что вы вкладываете в понятие любви? И нужно ли придавать особое значение сексу?Коротенькие и, на первый взгляд, наивные, истории Сусанны Сэхи наполнены куда более глубоким смыслом, чем это кажется. Герои размышляют, переживают и радуются. У них не просто свой мир, наполненный счастьем, страхом, болью. Оживая на страницах книги, они живут своей жизнью, напоминая нам о нашей, прося не забывать о простом, человеческом. И в каждом из них мы можем увидеть себя.Рассказы тем ближе, что они являют собой повседневность, которую мы порой вычеркиваем из своей памяти, забывая о том, как любили, страдали, ненавидели и принимали друг друга такими, какие мы есть. Повседневность, окружающую нас, встречающуюся на каждом шагу.
Сусанна Сэхи
Однажды Жанна Лурье встречается со своим прошлым и раскрывает тайну страшного преступления.
Галина Владимировна Челик
Моя спокойная учеба в Высшей Академии закончилась, когда в мою жизнь ворвались они. Два брата, два дракона. В цепях их страсти я таю и перестаю быть собой. Я хочу вырваться из этой пучины порока… Но что делать с чувствами, которые они во мне вызывают?!Содержит нецензурную брань.
Elli Black
Авирвэль – это великий праздник, который открывает врата между всеми двадцатью четырьмя мирами! Но решить, куда именно попадёшь именно ты, может лишь твой характер и мироощущение.Мечтательному Артуру повезло попасть в сердце Вселенной – Эвас, населённый существами с большими ушами и совсем разными характерами. Но как некстати, в то же время из тьмы вышло фатальное зло, способное раскрошить мир на составные элементы… Так зачем же Артур подружился с ним – колдуном, которого ненавидят, презирают и боятся все жители этого занятного мира?
Аля Воронова
Предлагаю вам окунуться в пучину всеобъемлющего и цепенящего ужаса, который не даст спокойно спать по ночам.
Илона Веласкес
Стихотворения, акростихи, повесть в стихах или песня отмщения, а также поэма. Авторский сборник. Содержит нецензурную брань.
Джон Роуз
Уявіть, що холодним осіннім вечором ви підібрали на дорозі загадкового незнайомця, після чого потрапили у вир зловісних подій, а ваше життя перетворилося на справжнє пекло. Адже саме так і сталося з головним героєм містичного трилера Ірини Смолич «Пісок у склянці».Одного дня, закінчивши свій новий роман, Віктор Нетке, відомий письменник, вирушає до редактора, щоб відвезти йому рукопис. На вулиці ллє дощ, і Віктор підбирає на узбіччі старого, який представляється антикваром. Той з самого початку справляє дивне враження — у всьому його вигляді присутня якась фальш. А коли автомобіль збиває на дорозі маленьку дівчинку, Віктор раптом усвідомлює, що ця зустріч не була випадковою і йому доведеться зустрітися зі справжнім божевіллям…
Ірина Смолич
Любой человек при определенных обстоятельствах может стать преступником.Обстоятельства настигли меня в среду с утра на пороге собственной квартиры.— Вам заказное. Вот тут, пожалуйста, распишитесь!Из конверта выпал листок. Кто-то специально сложил его так, что взгляд сразу цепляет главную фразу, ради которой этот докумет был создан и доставлен: "Вероятность отцовства 99,9 %".Вот и первое обстоятельство: новоиспеченный отец — мой муж.Второе требует детального разъяснения, потому что счастливая мать — не я.И что я делаю?Я — бегу.Из дома.Из отношений.Из семейной жизни, которая уже в прошлом.Кто меня остановит? Может быть тот, кто купил ночь со мной, оставив без выбора?
Иоанна День
REJS BREDBERIJS, amerikāņu rakstnieksSIRĒNA
REJS BREDBERIJS
STARP DIVIEM LAIKMETIEM DŽEKS FINEJSizdevniecība «zinātne» Riga 1976Дж. Финней МЕЖ ДВУХ ВРЕМЕН Серия «В мире фантастики» Издательство «Зинатне» Рига 1976На латышском языкеПеревела с английского Милда Якобсон Послесловие Евгения Брандиса Оформление Айны Л у б г а и еNo ang|u valodas tulkojusi Milda Jakobsone Jevgeņija Brandisa pēcvārds Noformējusi Aina LubgāneIzdots saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu(g) Tulkojums latviešu valoda Izdevniecība «Zinātne», 1976no autoraŠajā grāmatā pēc iespējas centos turēties pie patiesiem faktiem. Zirgu tramvajs tik tiešām gaja pa tām ietām, pa kurām ar to brauca Sajs; gaisa dzelzceļa stacijas atradās tur, kur viņš sēdās vilcienos tin kāpa no tiem āra; citāti no avīžu hronikas norakstīti vārdu pa vārdam; un Brīvības statujas roka patiesi bijusi uzstādīta Aledisonskvērā — tas ir fakts, ar kuru es īpaši lepojos. Reizēm mana tieksme pēc precizitātes pārauga mānijā, piemēram, aprakstot ugunsgrēku «Pasaules» mājā, kā arī notikumus pirms tā, un es ar garīgi slima cilvēka neatlaidību skaidroju, kāds tad bijis laiks un kā tas mainījies, paturēju prātā nomnieku uzvārdus un istabu numurus.Tajā pašā laikā es raudzījos, lai dzīšanās pēc precizitātes nesabojatu vēstījuma saaudumu. Piemēram, veco Dakotti man ievajadzējās 1882. gadā; es lieliski zināju, ka to uzcēla tikai 1885. gadā, un tomēr pavirzīju patiesību par trim gadiem atpakaļ — varat inani iesūdzēt tiesā. Galu galā, tas ir daiļdarbs, kas uzrakstīts, lai dotu iespēju lasītājam izklaidēties un atpūsties.Ievietotās Saja fotogrāfijas un skices, dabiski, nepavisam nav taisījis viņš. Daudzas labākās ilustrācijas ņemtas no Ņujorkas Muzeja. Man liekas, tās sniedz pietiekami skaidru priekšstatu par to laikmetu, kaut arī ne visas acīmredzot var tieši attiecināt uz pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. Tomēr, pirms bija iestājies 20. gadsimts, dzīve mainījās lēnāk nekā šodien — raugi, vēl viens iemesls, kāpēc Saja lēmums palikt pagātnē jāuzskata par saprātīgu.Dž. F.starp diviem laikmetiemDžeks Finejs ienāca literatūrā 50. gadu sākumā. Viņa pirmais fantastiskais romāns «Miesas nolaupītāji» (1956), kurā stāstīts par citas planētas būtņu viltīgo iebrukumu, iemiesojoties cilvēkā, ne vien izraisīja ievērību, bet pat tika ekranizēts. Un, kaut gan kritiķi, kas ir nodrošinājuši Fincjam nopietna rakstnieka reputāciju, nepieskaita viņu pie mūsdienu fantastikas korifejiem, viņš tomēr nevar sūdzēties par preses nevērību. Katru jaunu viņa grāmatu un gandrīz katru pēc kārtējā romāna uzņemtu filmu pavada labvēlīgas atsauksmes.Tomēr atšķirībā no lieliskā Brcdberija vai izdomas bagātā Azimova — fantastiem, kuri ir iemantojuši pasaules slavu, Finejs nekad nav guvis skaļus panākumus. Arī pēc darbu skaita, kaut vai salīdzinājumā ar to pašu Azimovu, kurš 50 gadu jubilejā izdeva simt desmito grāmatu, Fineja daiļrade nav tik impozanta: trīs stāstu krājumi un seši romāni, turklāt ne visi ir fantastiski.Finejs strādā nesteidzīgi un ļoti rūpīgi. Amerikāņu fantastu vidū viņš krasi izdalās ar īpašiem mākslinieciskiem paņēmieniem, kas ir tuvi tradicionālajam reālismam. Viņu drīzāk var dēvēt par Dreizera un Sinklera skolnieku nekā par Velsa skolas sekotāju. Līdzīgi tam, kā šī romāna varonis Saimons Morlijs šaudās «starp diviem laikmetiem», tā Džeks Finejssvārstās starp diviem literatūras virzieniem. Tieksme attēlot sadzīves sīkumus, precīzi atveidot vietas un laika kolorītu, dot «tipiskus raksturus tipiskos apstākļos» padara viņu par reālistu fantastikā, bet nosliece uz neticamām situācijām — par fantastu reālistu vidū. Tieši tas Fineja fantastiskās pasaules atainojumus padara ticamākus.Atkāpjoties no žanra kanoniem, viņš nepārsteidz lasītājus ar pārlieku oriģinālām idejām vai «trakām» hipotēzēm. Pat risinot savu iemīļoto tēmu par pārvietošanos laikā, viņš neielaižas šķietami zinātniskos pierādījumos, bet dod priekšroku vienkāršiem motīviem. Romānā «Starp diviem laikmetiem» vienīgi iej ušanās pagātnē veicina fizisko pārvietošanos.Profesors Dancigers, kas ir slepena projekta autors, par kuru ļoti interesējas valdība — Baltais nams un Pentagons, bez pārgudras prātošanas atsaucas uz Einšteinu, kurš atklājis, ka mūsu pasaulei ir četras dimensijas (laiks kā ceturtā dimensija). No tā šķietami izriet, ka bijušais turpina eksistēt un mēs varam «aiziet atpakaļ aiz kāda no straumes līkumiem, kas palikuši aiz mums». Profesors Dancigers uzskata, ka dažādi laika momenti pastāv līdzās un, atrodoties tagadnē, mēs esam tūkstoš saitēm saistīti ar citiem laika posmiem. Tikai nepieciešams, sasprindzinot gribu, šīs saites saraut, iedomāties, ka tu esi noteiktā gadā, un tu patiešam tur nokļūsi. Bet šādiem eksperimentiem piemēroti vienīgi sevišķi talantīgi indivīdi, kas ir ārkārtīgi jūtīgi un kam piemīt pašiedvesmas spējas. Gatavojoties pārcelties pagātnē, cilvēks aprod ar apstākļiem, kas atbilst atveidojamajam vēsturiskajam kolorītam, iejūtas attiecīgajā situācijā, mācās dzīvot un domāt līdzīgi tā laika ļaudīm, uz kuru viņam ar savu iztēles spēku jāpārceļas.Izrādās, ka Saimons Morlijs, necils reklāmu biroja mākslinieks, arī ir tāds īpašs indivīds, kura iedzimtās spējas vēl attīsta iepriekšējos treniņos.Pec Velsa «Laika mašīnas» iznākšanas fantasti ir izdomājuši desmitiem dažādu atjautīgu paņēmienu, kā nokļūt citos laikmetos. Taču, neraugoties uz sižeta brīvai attīstībai nepieciešamās loģiskās argumentācijas sarežģītību, neviens arguments neiztur zinātnisku kritiku. Ceļojums laika ir tāda pati aplamība kā paralēlu pasauļu vai jebkuru «lironoklazmu» pastāvēšana, kas dod iespēju iejaukties pagātnes notikumos. Jau izpētītās fizikālās likumsakarības pilnīgi izslēdz «laika mašīnas» iespējamību. Fantasti to skaidri apzinās, un tomēr viņi nereti izmanto neparastas situācijas, kuras rodas, tagadnei šķietami nonākot sadursmē ar pagātni vai nākotni. No loģikas viedokļa, līdzīgu ieceru fantastiskums slēpjas nevis pārvietošanas veidā, bet gan tieši situāciju neikdieniš- ķībā, kas paver plašas iespējas visāda veida sociāliem vai psiholoģiskiem eksperimentiem.Lūk, kādēļ Finejs, bieži vien izmantodams līdzīgus sižetus, apmierinās ar pašu vienkāršāko motivāciju.Rakstnieks un viņa varoņi mūsdienu Amerikas Savienotajās Valstīs jūtas neomulīgi. Elēģiskās skumjās par pagājušiem laikiem, kad vidusmēra amerikānis varēja būt tāds, kāds viņš ir, Finejs idealizē pagātni. Tas Fineju padara tuvu Bredberijarn. Un ne tikai viņam. Tagadnes traģiskā uztvere un drūms skats uz nākotni (tas ir raksturīgi daudziem rakstniekiem, kuriem marksistiskās idejas ir tālas), no vienas puses, rada tieksmi pēc «patriarhālās» senatnes un, no otras puses, nespēju veidot pozitīvus nākamības modeļus. Šajā ziņā Finejs nav izņēmums.Romāns «Starp diviem laikmetiem» ieturēts mazliet vecmodīgā «Viktorijas laika» stilā un ar savu nesteidzīgo pamatīgumu atgādina 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma angļu romānus. Ar apbrīnojamām zināšanām autors attēlo 1882. gada Ņujorku vissīkākajās detaļās, turklāt viņa apraksti atstāj ne mazāku iespaidu kā analogas ainas un tēli Dreizera vai O'Menri darbos, kas laika ziņā tuvi šim vēstures periodam. Fineja romānā ir arī kaut kas «puritānisks». Ieturot pagājušo laiku stilu un garu, viņš ir apbrīnojami šķīsts un, nokļūstot līdz intīmām scēnām, prātīgi nolaiž aizkaru. Pēc žanra šis «hibrīdais» romāns ir vienlīdz sociāli psiholoģisks un zinātniski fantastisks. Pārcelšanās laikā palīdz atrisināt idejisko un māksliniecisko uzdevumu: salīdzināt un pretstatīt divus laikmetus, kurus vienu no otra šķir gandrīz 90 gadi — Ņujorku pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā un Ņujorku mūsdienās, proti, mūsu gadsimta 60. gadu beigās.Finejs kopā ar savu varoni no «laika valgiem» slēpjas vecajā Ņujorkā, kuru viņš ir pamatīgi iepazinis un dedzīgi mīl. Romāna patoss un neapšaubāmā izziņas vērtība slēpjas seno laiku Ņujorkas, šīs mīļotās pilsētas, savdabības un poētiskuma atveidojumā, lai gan autors atsedz arī tās ēnas puses. Ar gaumi izvēlētie fotoattēli, kurus it kā uzņēmis Saimons Morlijs 1882. gada Ņujorkas ielās, ir organiski saistīti ar tekstu un lielā mērā to papildina. Bez šī ilustratīvā materiāla apraksti būtu mazāk uzskatāmi. Tomēr jāpiebilst, ka romāns ir pārslogots ar detaļām, kas var interesēt tikai mūsdienu Ņujorkas iedzīvotājus, tāpēc tulkojumā šīs vietas ir izlaistas.Tātad Saimons Morlijs, kura vārdā sniegts vēstījums, palīdz īstenot valdības projektu par ceļojumiem laikā, vēl nenojaušot, kādi ir īstenie nodomi augstu stāvošajiem ierēdņiem, kuri finansē profesora Danci- gera izmēģinājumus.Vadoties no personiskiem apsvērumiem, viņš izvēlas tieši 1882. gadu. Iegansts ir ģimenes noslēpums, kas nomāc viņa draudzenes Keitas patēvu. Šis noslēpums iesniedzas 1882. gadā, kad miljonārs Endrū Kārmodijs, kas vēlāk kļūst par prezidenta Klīvlenda padomnieku, saņem noslēpumainu vēstuli, kura izsūtīta janvāra vakarā no Ņujorkas pasta. Pirms Kārmodijs pēc daudziem gadiem beidz dzīvi pašnāvībā, viņš uz šīs pašas vēstules ir uzrakstījis dīvainu piezīmi. Saimons Morlijs (saukts Sajs) labprātīgi uzņemas detektīva lomu un 1882. gada 23. janvārī izseko no Ņujorkas pasta nosūtītās noslēpumainās vēstules autoru.Tāds ir notikumu sarežģījums. Tad seko virkne piedzīvojumu, kuri nosaka darbības attīstību. Sižeta līnijas savelkas ciešā mezglā. Personāžu raksturi, kas ir atkarīgi no laika un apstākļiem, tiek attēloti vispusīgi. Ikviena persona, pildot tai iedalīto lomu līdz galam, parāda, uz ko tā ir spējīga izšķirošos dzīves brīžos. Tas rada melodramatiskas kolīzijas, kas, pēc autora ieskatiem, vispār ir bijušas raksturīgas 19. gadsimtam un pat, attēlotas uz skatuves, tikušas uzņemtas kā īstenības atspoguļojums. Tomēr, pēc mūsu domām, romāna «Starp diviem laikmetiem» melodramatiskumu vairāk nosaka literatūra, jo Finejs apzināti savu darbu stilizē pēc 80. gadu romānu parauga, savijot izdomu ar dzīves īstenību, literāras konvencionalitātes ar vērīgu kriticismu, atkailinātus izklāsta paņēmienus ar valdzinošu tā dabiskumu.Detektīvliteratūras fabula grāmatā pati par sevi gandrīz nav jūtama. Tas nav nekas cits kā «dopings», lai lasītājs nezaudētu interesi par grāmatu, tikai virsējais slānis, zem kura slēpjas visai dziļa iecere. Autors par galveno uzskata divu laikmetu salīdzināšanu un ar savdabīgo sižetu saistītos psiholoģiski fantastiskos eksperimentus: pagātnes uztveri ar rnūsu laikabiedra Saimona Morlija acīm un tagadnes skatījumu no maz pieredzējušās Džūlijas Šarbono viedokļa, kas ieradusies no pagājušā gadsimta.Kas vidusmēra amerikanī izraisa neapmierinātību ar tagadni?Vientulība un cilvēka nošķirtība šajā plašajā pasaulē. Neticība rītdienai. Ārprātīgais dzīves temps. Tas, ka nav iespējams koncentrēties, palikt vienatnē pašam ar sevi. Tas viss rada nīgrumu, atsvešināšanos, nošķir cilvēkus citu no cita, izraisa vienaldzību, indiferentumu, mērķa zudumu, sadzīves un domu standartizāciju. Cilvēks zaudē individualitāti, kļūst līdzīgs citiem, nespēj piemēroties straujajām pārvērtībām, kas rada sajukumu apziņā un pārvērš dzīvi virpulī. Un vispār, kā var samierināties ar cietsirdīgu izturēšanos pret dabu un pret cilvēkiem?«Mēs esam cilvēki, kas piesārņo gaisu, kuru paši elpojam. Un mūsu upes,» saka Finejs ar sava varoņa muti. «Mēs iznīcinām Lielos ezerus; Fri ir jau pagalam, un nu mēs esam sākuši postīt okeānus. Mēs piesārņojam gaisu ar radioaktīvajiem nokrišņiem, kas saindē mūsu bērnu kaulus, un mēs to zinājām jau agrāk. Mēs esam izgatavojuši bumbas, kas dažās minūtēs var noslaucīt no zemes virsas visu cilvēci, un tās ir jau nomērķētas un gatavas sprādzienam. Mēs izskaudām poliomielītu, un tad Savienoto Valstu armija radīja jaunus baciļus, kas var izraisīt nāvīgu, neārstējamu slimību. Mums bija izdevība taisnīgi nokārtot mūsu nēģeru jautājumu, un, kad viņi to pieprasīja, mēs to noraidījām. Āzijā mēs dedzinājām dzīvus cilvēkus, mēs patiesi to darījām. Mēs ļaujam bērniem Savienotajās Valstīs augt bez pietiekama uztura. Mēs neaizkavējam dažus cilvēkus raust naudu, izmantojot televīziju, lai pierunātu mūsu bērnus smēķēt, kaut gan zinām, kādu ļaunumu tas viņiem nodarīs. Šis ir laiks, kurā kļūst aizvien grūtāk un grūtāk sev iestāstīt, ka mēs vēl aizvien esam labi cilvēki. Mēs nīstam cits citu un esam pie tā pieraduši.»Tādā noskaņojuma Saimons Alorlijs dodas uz 19. gadsimtu.Aptuveni deviņdesmit gadu laika notikušas tik daudzas pārvērtībās, ka rāmie 80. gadi (lai gan Amerikā jau sākās imperiālisma laikmets) liekas pavisam arhaiski.Iesākumā viss šķiet dīvains: apģērbs, mājsaimniecības piederumi, ēkas, ar telegrāfa vadiem apvītās un visvisādu ekipāžu pārpildītās Ņujorkas ielas, kurās mirdz gāzes laternas, Brodvejs ar savu Dāmu Jūdzi un pie veikalu skatlogiem drūzmējošās nesteidzīgās modes dāmas savādos tērpos — platmalainās, ar spalvām rotātās cepurēs vai ērmotās kapucēs un garās kleitas ar turnīrām, kas pilnīgi apsedz kājas.Desmitiem lappušu aizņem spilgtie apraksti par veco «zemo» Ņujorku, kurā šur tur saglabājušās pagājības saliņas (atsevišķas ēkas, dievnami, parki), kas Šajā izraisa smeldzīgas skumjas. Un tomēr viņš nav tik naivs, lai neievērotu kliedzošos kontrastus: blakus grezniem kvartāliem un pašapmierinātiem biznesmeņiem — drausmīgi grausti, smirdošas izgāztuves, rahītiski bērni, izbadējušies ubagi. Sarunā ar zirgu tramvaja kučieri Sajs pārliecinās, cik zemu tiek vērtēts darbs. Nabaga kučieris, strādādams aukstumā un vējā, lietu un sniegā četrpadsmit stundas pēc kārtas, tik tikko spēj uzturēt savu ģimeni. Bet baznīca cenšas iestāstīt, ka viņam jāpateicas dievam tam kungam par parādīto žēlastību. «Tas var būt pareizi attiecībā uz mācītāju,» prāto kučieris, «bet es bieži domāju … ka gan lai spēju savā sirdī pateikties dievam par barību, ko viņš man sniedz, un par dzīvību, ja katru kumosu, ko ēdu, es nopelnu sūrā darbā un pat ar ciešanām?»Tā ir. Tomēr Saimons Morlijs un kopā ar viņu arī autors saskata ne visai tālās pagātnes Amerikā daudz priekšrocību salīdzinājumā ar tagadni. Svarīgākās 110 tam ir dzīves stabilitāte un dvēseles lid/svars, ko nodrošina nemainīgas paražas.Saja iepriekšējo iejušanos cita laikmetā un pakāpenisko apziņas pārveidošanos, nonākot 80. gadu Ņujorkā, uztveram ļoti skaidri un taustāmi. Romāna varoņa psiholoģiskajā zīmējumā dotas vissmalkākās nianses. Vēstījums pirmajā personā Fineja fantastiskajam eksperimentam piešķir vēl lielāku ticamību.Nebūdams apmierināts ar to, viņš turpina eksperimentu, tēlojot Džūlijas Sarbono ceļojumu 20. gadsimtā, viņas iejušanos nākotnē. Meiteni, kura augusi pagājušajā gadsimtā, pārsteidz viss: debesskrāpji, taksometri, luksofori, vienvirziena kustība ielās, elektriskais apgaismojums, ledusskapji, televizori, «nepieklājīgi» īsās kleitas, šķīstošā kafija, hlorētais ūdens ar nepatīkamo piegaršu un dārzeņi, kam nav nekādas garšas. Taču visvairāk viņu pārsteidz cilvēki: izklaidīgi, norūpējušies, viņi rosās, steidzas, aprunājas tikai garāmejot. Šķiet, viņiem nav laika dzīvot.Lai cik dīvaini tas būtu, vismazāk meiteni pārsteidz … lidmašīna. Viņa tūlīt uzmin, ka tas ir a e r o p l ā n s, jo ir cītīgi lasījusi 2ila Verna romānus. Taču Finejs, kam ir tieksme būt pilnīgi precīzam, šajā gadījumā pieļāvis kļūdu. Pirmkārt, Zila Verna romāns «Roburs iekarotājs», kur pirmo reizi tiek aprakstīts par gaisu smagāks lidaparāts, iznāca tikai 1886. gadā. Tas nozīmē, ka Džūlija vēl nemaz nebija varējusi izlasīt šo grāmatu. Otrkārt, vārds «aero- plāns» ir radies daudz vēlāk. Roburs savu lidošanas ierīci sauca par aeronefu.1970. gads Džūlijai Sarbono liekas vel svešāks nekā Saimonam Morlijam 1882. gads. Viņa nevar aprast ar pārmaiņām, kādas nepilna gadu simteņa laika notikušas domāšanas veida un dzīves ritma.Kaut gan Džūlija mīl Saju, viņa atzīst par labāku atgriezties savā laikā.Sašutis par to, ka ģenerāļi ar Baltā nama ziņu grib, lai viņš palīdz izdarīt «labojumu» vēsturē — palīdz piespiest prezidentu Klīvlendu atpirkt no Spānijas Kubu un tādējādi nepieļaut blakus ASV izveidoties «komunisma perēklim» —, Sajs nodomā atteikties no šī uzdevuma. Nedrīkst taču tik bezatbildīgi rotaļāties ar cilvēces un pasaules likteņiem! Šodien partaisīs vienu vēstures daļu, rit — citu, un nav zināms, pie kā tas novedīs. Un Saimons Morlijs atkal dodas pagātnē, taču ne jau tāpēc, lai izpildītu uzdevumu, bet lai izjauktu Dancigera nākamo vecāku nejaušo tikšanos teātrī. Nav nekā vienkāršāka kā novērst iepazīšanos, kas notikusi tajā pašā 1882. gada! Meitene zaļajā tērpā, kurai vajadzēja kļūt par profesora Dancigera māti, ieiet savā ložā, un jaunais cilvēks, viņa nākamais tēvs, jaunavu nepamana. Tāpēc Dancigers nepiedzimst un neizdara savu atklājumu.Ka gan mēs tad esam uzzinājuši par šo notikumu? Sajam ir pazīstams rakstnieks (acīmredzot pats Finejs), kas mīl rakņāties arhīvu dokumentos. 1911. gadā, kad tiek dibināta Ņujorkas bibliotēka, Sajs tur atstāj savu manuskriptu, kurā dots «Projekta» un ar to saistīto notikumu apraksts … Tiesa, tas ir pretrunā ar autora iepriekšējo deklarāciju, ka nevienam nav tiesību mainīt notikumu gaitu, bet acīmredzot šajā gadījumā mērķis attaisno līdzekļus: iespēja neļaut politikāņiem kontrolēt vēsturi ir svarīgāka nekā ļaunums, ko nodara šāda iejaukšanās (Dancigera pazušana un reizē ar to visas notikumu ķēdes sairums).Stāstījums beidzies ar «hronoklazmu» — literāru paņēmienu, kuru daudzi zinātniskās fantastikas cienītāji uzskata par «nekorektu». Taču Finejs visai maz rūpējas par to, lai tiktu ievēroti vispārpieņemtie «noteikumi». Viņam rūp īstenot savu ieceri: paust noraidošu nostāju pret Amerikas dzīves īstenību, izteikt savus uzskatus par nepareizu civilizācijas attīstības ceļu kopš 20. gadsimta sākuma un parādīt ta laika priekšrocības, kad dzīve mainījās lēnāk neka tagad. Autors to īpaši uzsver arī pēcvārda nobeiguma: «… raugi, vēl viens iemesls, kāpēc Saja lēmums palikt pagātnē jāuzskata par saprātīgu.»Romānā var skaidri saskatīt, kadas stiprās un vājās puses ir Finejam — rakstniekam, reālistam, kas izmanto arī zinātniskās fantastikas metodes. Romāna kritiskais patoss vietumis kļūst ļoti ass un pilnīgi pārliecina lasītāju. Mūs Finejā visupirms interesē atmaskojošās tendences. Viņa idejisko pozīciju aprobežotību ir viegli izskaidrot: tā ir ne tik daudz individuāla, cik tipiska. Tāpat kā daudzi citi amerikāņu rakstnieki, un ne tikai fantasti vien, viņš sliktai īstenībai pretstata nevis labāku nākotni, bet gan labāku pagātni. Viņam «zelta laikmets» ir pagājībā, kaut gan arī rāmais 19. gadsimts nemaz neliekas tik idillisks. Šajā ziņā Finejs ir romantiķis, viens no tiem, kas, Ļeņina vārdiem runājot, «… savās praktiskās vēlēšanās «salīdzināja tagadējo ar pagājušo» un nevis ar nākošo,… centās «pierādīt sabiedrības mūžīgās vajadzības» ar «drupu» palīdzību un nevis ar jaunās attīstības tendenču palīdzību» (V. I. Ļeņins. Raksti, 2. sēj., 212. Ipp.).Vienlaikus Džeks Finejs būtībā paliek vērīgs mākslinieks, kas balstās uz angļu un amerikāņu klasiskā romāna labākajām tradīcijām. Līdz ar to viņa darbs pelna ievērību un neapšaubāmi tiks pienācīgi novērtēts.J. Brandiss
DŽEKS FINEJS
Главный герой – обыкновенный парень наших дней. Его жизнь делает две новые отметки: осознанная жизнь в коме и после нее. От главного героя уходит девушка Наташа, не объяснив истины ее поступка. Перед уходом предлагает отношения без обязательств. На следующий день главный герой встречает на улице знакомую Марину, с которой не виделся много лет. Она напоминает об отношениях между ними, которые не перешли грань взрослой жизни по ее инициативе. Вместе в баре они выпивают достаточно для того, чтоб Марина открылась ему и рассказала, как жалеет, что не связала судьбу с главным героем.
Дмитрий Александрович Каминный
Встреча двух человек переживших горе утраты. Как они его переносят? Почему им о горе нельзя говорить? В чем разница между их молчанием? В рассказе описываются психологические феномены нескольких вариантов посттравматического стрессового расстройства и его последствия. Причина его формирования, особенности течения. А главное даны рецепты на его преодоление. Для тех, кто испытывал это на себе будет полезна история героев рассказа "О чем кричит молчание".В тексте описаны реальные переживания и высказывания нескольких пациентов переживших утрату. Имена и хоть какие-либо частности клинической картины, позволяющие узнать героев, изменены для сохранения врачебной тайны.
Дмитрий Александрович Жариков
Трудно славянскому племени в окружении многочисленных врагов. Как мирно жить, чтобы обрабатывать землю, рожать и воспитывать детей? Поневоле приходится жертвовать собой ради спасения своих близких, ради сохранения своей идентичности. О жизни простых славян в переплетающихся событиях восьмого века и рассказывает эта книга.
М. Лютый
Нет, ну неужели быть воспитанным, утонченным, красивым и умным так сложно? Ну я же такой. И не много я прошу, просто чтобы он мог отличать десертные приборы от столовых, чтобы у него был маникюр, чистая обувь, выглаженный костюм и не было волос в носу. Нет, ну как можно встречаться с альфой, у которого не подстрижены волосы в носу?! Фу, просто представь - он нависает над тобой, а ты видишь козюльки, которые зацепились за эти... Фууу.
Успешный финансист Андрей в погоне за красивой девушкой попадает в другое время и место. А может это другая Земля? Скоро ему предстоит узнать не только новый мир но и себя.
Молодой университетский профессор, подойдя к сорокалетнему порогу, испытывает депрессию. Читая успешные лекции о любви, наблюдая ежедневно за влюблённостью и страстями окружающих его людей, он сам не знаком с этим чувством. И только случайная переписка в интернете с Ольгой – учительницей из далёкого села, заставляет его ощутить и поверить в реальность любви.
Елена Григина
На второй день свадьбы сына богатого предпринимателя Фетисова и дочери его друга детства Горского погибает телохранитель молодой жены. Он падает замертво, выпив всего один глоток коньяка. Дочь Горского Лиля обвиняет в его гибели своего мужа и прячется от него в особняке отца. Отношения между новобрачными становятся напряженными, нежелание Лили вернутся к своему мужу приводит к ухудшению отношениям между их отцами. Начинается расследование, которое постепенно раскрывает тайные мотивы этого брака.
Дмитрий Путилин
Семнадцатилетняя Эллисон Миднайт живет в маленьком городке в семье, где ее опекунам интересен только чек, который они получают раз в месяц за подростка. Главная цель девушки: поступить в колледж и получить свободу. Она одинока, самостоятельна и умна. И находится на пороге открытий. Но ее серая жизнь резко меняется, когда в город приезжает новый парень. Именно он поможет девушке принять себя и защитить людей от вампиров, ведьм и колдовства. И покажет, насколько Эллисон уникальна – ведь от нее теперь зависит судьба всего человечества. Содержит нецензурную брань.
Юля Коул
После хлопотной, но удачной аферы на Телерате пронырливый сниввианин нашел новых богатеев, готовых расстаться с деньгами. Но удастся ли Грифу обработать клиентов, когда друзья-спутники мешают изо всех сил?
Джон Джексон Миллер
Способность ясно мыслить и плодотворно действовать зависит от химических процессов, происходящих в организме. Физический интеллект – это активное управление физиологией, способность влиять на баланс химических веществ в собственном теле.Книга расскажет о химической основе эмоций и поможет развить силу, пластичность, устойчивость и выносливость. Вы повысите продуктивность, сможете более эффективно руководить и без труда справляться со сложными ситуациями на работе и дома – а значит, станете счастливее.
Клэр Дейл , Патрисия Пейтон
Жила-была Ника. Однажды она написала сказку. В сказке юная, вольная сердцем девушка-ведунья повстречала короля – красивого, сильного, но с таким жестким нравом. А еще у короля был брат – улыбчивый, обаятельный и коварный. Король сказал: «Моя». Брат сказал: «Моя». Получился любовный треугольник.Ника придумала закрученный сюжет, щедрой рукой добавила туда и драму, и тайны прошлого, и жажду власти, и ревность, и страсть. Чудесная вышла сказка.Вот только один высокомерный сноб из издательства назвал Нику графоманом. Он хорош собой. Он похож на ее собственного героя, на ее сказочного короля. Ника будет ненавидеть его до конца жизни. Никогда, никогда не простит!
Катерина Лунина
Обычному мальчику Саше повезло ровно с того момента, как его помощь понадобилась ученикам Академии Магии. Он увидел то, что скрыто от глаз обычных людей! И, кажется, бессменному директору академии Новусу Визворду, дракону в самом расцвете сил, действительно необходима помощь простого смертного. Говорите, так не бывает? Это вы еще леопарда из древнего рода итальянских рыцарей не видели…Отправиться в рискованное путешествие, заманить гремлина в ловушку и найти пропавшего одноклассника – в этой книге каждый читатель попадёт в увлекательный мир приключений! Почитайте эту детскую книгу совместно с ребенком, и, возможно, ему самому захочется стать учеником Академии Магии Новакид. Помогать сказочным персонажам и выучить английский – отличная история!«…С тех пор люди и драконы делят один мир на двоих, но живут в разных его частях. Драконы могут видеть полумир людей, а люди полумир драконов – нет. Кроме тех, конечно, кто знает магический язык…»
Егор Саксин
Частного детектива Татьяну Иванову пригласили для поисков жены бизнесмена Василия Стрельникова. Красавица Дина отправилась вечером на работу в больницу, а назад уже не вернулась. Сам супруг рассказывает об ангельском характере Дины, что она чиста, скромна и непорочна. Но чем больше Татьяна занимается этим делом, тем явственнее понимает – ангелы живут только на небесах, и на земле им не место. Кому-то тоже не понравилась ангельская внешность Дины Стрельниковой, и скоро женщину обнаружили мертвой на окраине города…Марина Серова – феномен современного отечественного детективного жанра. Выпускница юрфака МГУ, работала в Генеральной прокуратуре. С 1987 года по настоящее время – сотрудник одной из специальных служб. Участвовала в боевых операциях и оперативных мероприятиях.
Марина Сергеевна Серова
"Мастерская снов" – это необычная книга. Ее произведения – написанные словами видеоэтюды, выхваченные из тонких ощущений души, картинки, застывшее мгновение прекрасного в самом совершенном измерении. Тут и детская душа, идущая по звездной дорожке, здесь и хороший друг, который устроил гнездо где-то под небом, и невероятно прекрасные виды природы. Прочитайте эту книгу, и ваша душа воссоздаст подобное, только уже из собственной жизни. В книге использованы картины Татьяны Павлик.
Надежда Карагаева
Постхог.Рона не безосновательно прокляла любовница, в отчаянье, боясь, что Гермиона и все остальные об этом узнают, он пытается с помощью друзей снять редкое проклятье. Долго ища в архивах аврората, как его снять, в одной из книг они находят информацию, что проклятье могут снять Малфои. Уизли обращаются к Гарри за помощью.
Первая в мире сказка – нарисованный на стене пещеры мамонт – появилась много-много лет назад. С тех пор всё изменилось. Но мы продолжаем рассказывать друг другу сказки, и это значит, что то самое «первобытное» волшебство всё ещё с нами. Как появилась самая первая в мире река? Умеют ли мамонты печь блинчики? Сколько будет, если сложить три бивня и семь бивней? И стоит ли маме-мамонту потолстеть на две тонны? Веселая и добрая сказка «Мамонт по имени Кит» даст подробные ответы на эти вопросы. А еще она расскажет о том, как люди, мамонты, носороги, колибри, крокодилы и даже страшные чудовища, которые живут в корнях больших деревьев, умеют дружить и сражаться с превратностями судьбы.
Ольга Андреевна Савченко
Частный сыщик любит деньги и, получив хороший заказ, собирается выйти за пределы лицензии детектива. Студентка университета хочет заработать и, уйдя из дома, оставляет собственного ребёнка под опекой алкоголика. Бизнес-леди, неизлечимо заболев, посвящает остаток жизни поиску убийцы своей дочери. Всех героев сведёт вместе одно дело. Дело Анны. Оно станет для них общим. Раздаст роли жертв и победителей. После того как всё закончится, никто из героев не останется прежним. Разве что палач.
Тимур Штоль
Ухаживая за могилой отца, юноша совершает роковую ошибку. Лишённые покоя духи кладбища вмешиваются в жизнь подростка. Парень теряет контроль, но призраки обещают оставить его в покое — им нужно лишь завершить пару дел.
Илья Фриз
Является ли бессмертие проклятием? Точного ответа дать нельзя, ведь найдется тот, для кого бессмертие является желанной вещью. Эта история о желаниях. Так главному персонажу этой истории, Дереку, была предложена сделка, предметом которой являлось исполнение его сокровенного желания. Семь желаний загадочной личности против одного его.
Досжан Тулегенов
Деловой журнал, который выходит один раз в месяц и ориентирован, прежде всего, на аудиторию напрямую связанную с бизнесом, это владельцы компаний и топ-менеджеры. Однако, издание охватывает достаточно широкий круг тем и, несомненно, будет интересно читателям, которые интересуются последними тенденциями мирового и отечественного бизнеса, а также стремятся быть в курсе того, кому на сегодняшний день принадлежат российские предприятия. На страницах издания вы найдете: аналитические статьи, подробные и беспристрастные интервью, из которых можно понять экономические реалии в мире и Российской Федерации, карты бизнеса (владельцы и их собственность), биржевые котировки и многое другое. С 2008 года «РБК» сотрудничает с британским «The Economist» и публикует избранные материалы из знаменитого на весь мир, влиятельного зарубежного журнала.
Нина Спиридонова
Совсем скоро наступит Рождество! Всё вокруг проникнуто волшебной атмосферой наступающего праздника, и Микки вспоминает, что ему больше всего нравится в этих чудесных днях. Душистая ёлка, любимые сладости, зимние забавы… Перечислять можно бесконечно! Но мышонок уверен: добрые друзья и любящая семья гораздо важнее даже самых дорогих подарков.
Фиор Манни
Лина так и не смогла пережить убийство Майкла. Она одержима желанием быть с ним. Найдет ли она способ увидеть его вновь?
Свободная Рассказчица