1865 год. На Индейской территории (которая будущая Оклахома) телеграфной связи еще нет, а телеграфная контора уже есть. В ней работают: инженер Норман Ирвинг, бывший офицер Корпуса связи северян, Джейк Шерман, считающий себя пацифистом, и Фокс Льюис, бывший партизан-конфедерат. И еще там работает Дэн Миллер, а точнее – Денис, простой обычный попаданец.
Александр Беляев , Александр Романович Беляев , Андрей Дмитриевич Балабуха , Денис Миллер , Сергей Сергеевич Лифанов
А.Р. Беляев — один из зачинателей советской научно-фантастической литературы, создавший за свою короткую жизнь более двадцати повестей и романов, несколько десятков рассказов, множество очерков, критических статей, пьес, сценариев. Р' СЃР±орник вошли как и хорошо знакомые читателям произведения ("Вечный хлеб", "Последний человек из Атлантиды", "Прыжок в ничто"), так и малоизвестные ("Золотая гора").Содержание:Вечный хлебПоследний человек из АтлантидыПрыжок в ничтоЗолотая гора"Он обгонял время… и звал вперед…" Послесловие М.А.СоколовойР
Александр Беляев , Александр Романович Беляев
В седьмой том полного собрания сочинений Александра Беляева вошли рассказы и очерки писателя-фантаста, в том числе знаменитый цикл остросюжетных новелл о профессоре Вагнере. Читатели смогут также открыть для себя реалистическую, приключенческую и детскую прозу Беляева. Большинство этих произведений можно было прочитать только в различных журналах 20—30-х годов XX века. Впервые с 1913 года публикуется дебютное художественное произведение фантаста — пьеса-сказка «Бабушка Мойра». Завершают собрание сочинений воспоминания дочери автора, из которых читатель узнает множество удивительных и неизвестных фактов биографии легендарного писателя.Составители Евгений Харитонов и Дмитрий БайкаловДанное собрание печатается с одобрения Светланы Александровны Беляевой
Всем русским ребятам, не служившим в Российской Армии, но кто, при всем том негативе, который, к сожалению, по-прежнему остаётся в современной Армии, всё же собирается в ней служить, посвящается эта повесть…
Александр Беляев
Р' книгу включены четыре повести известного советского писателя-фантаста Александра Беляева: «Остров Погибших Кораблей», «Голова профессора Доуэля», «Последний человек из Атлантиды» и «Продавец воздуха». Эти произведения пронизаны высоким гуманизмом, они обличают социальную несправедливость в мире капитала, утверждают веру в величие человеческого разума.СОДЕРЖАНР
На страну надвигается пустыня… Сухие и жаркие ветра уничтожают урожай… Но учёные разрабатывают проект, который может до неузнаваемости изменить каспийские пейзажи…
Сборник научно-фантастических и приключенческих рассказов. Составитель — Борис Ляпунов.
Александр Беляев , Григорий Гребнев , Михаил Зуев-Ордынец , Э. Зеликович
Александр Беляев – один из основоположников жанра научной фантастики в нашей стране. Прикованный к постели, писатель жил в изумительном мире, созданном его воображением. Силой своей фантазии он рисовал будущее, предвосхищая возможность дальнейших открытий и новых достижений. Из пятидесяти научных предвидений Беляева многие сбылись или принципиально осуществимы, и только три считаются ошибочными.Иллюстрации художника П. Луганского.
Александр Беляев , Александр Романович Беляев , Александр Степанович Грин , Жюль Верн , Жюль Габриэль Верн
Как взаимосвязаны древнее индуистское учение, высокие технологии, психоанализ и трагические события давних лет? Радиоведущий Петр Соколов в поисках пропавшей девушки пытается найти опору в круговороте странных событий и разобраться, кто есть он сам. Авторы рассматривают темы власти, мести, вседозволенности в контексте возможностей современного мира и потенциала сознания человека. Роман-мистификация, роман-психоанализ, щедро приправленный манипуляцией читательским вниманием.Обложка разработана при помощи нейросети Kandinsky 2.1.
Александр Беляев , Мария Тучина
В авторский сборник Александра Беляева вошла повесть «Последний человек из Атлантиды», и романы «Голова профессора Доуэля» и «Остров погибших кораблей».
В четвертый том Собрания сочинений классика отечественной научной и приключенческой фантастики наряду со знаменитым и очень популярным романом «Голова профессора Доуэля» вошли также романы «Звезда КЭЦ» (об освоении межпланетного пространства), «Чудесное око» (о поисках легендарной Атлантиды с помощью глубоководного телевидения), а также малоизвестный роман «Небесный гость» — увлекательное повествование о межзвездном путешествии группы смельчаков. Составители Евгений Харитонов и Дмитрий Байкалов Данное собрание печатается с одобрения Светланы Александровны Беляевой
В седьмой том полного собрания сочинений Александра Беляева вошли рассказы и очерки писателя-фантаста, в том числе знаменитый цикл остросюжетных новелл о профессоре Вагнере. Читатели смогут также открыть для себя реалистическую, приключенческую и детскую прозу Беляева. Большинство этих произведений можно было прочитать только в различных журналах 20—30-х годов XX века. Впервые с 1913 года публикуется дебютное художественное произведение фантаста — пьеса-сказка «Бабушка Мойра». Завершают собрание сочинений воспоминания дочери автора, из которых читатель узнает множество удивительных и неизвестных фактов биографии легендарного писателя. Составители Евгений Харитонов и Дмитрий Байкалов Данное собрание печатается с одобрения Светланы Александровны Беляевой
Александр Беляев Собрание сочинений в восьми томах. Том 2 Москва: Молодая гвардия, 1963 г. Оформление обложек и титулов собрания сочинений Б. Маркевича. Иллюстрации художника Д. Бисти. Содержание: Александр Беляев. Последний человек из Атлантиды (повесть), стр. 5-130 Александр Беляев. Продавец воздуха (роман), стр. 131-276 Александр Беляев. Когда погаснет свет (киносценарий), стр. 277-382
Бригада молодых изобретателей подготовила стране большой сюрприз: сконструировала и построила первый в мире стратоплан. Первые испытания должен был совершить опытный пилот Шахов. По графику полета в назначенное время Шахов выключил моторы и пустил в ход дюзы. Через несколько часов связь с пилотом пропала, а над островами Кадьяк и Ситка пролетел болид ослепительной яркости. Его полет сопровождался оглушительным гулом, напоминавшим канонаду. Что же произошло?..
Американский инженер изобрел удивительное устройство, которое способно изменить лицо планеты, накормить миллионы и миллиарды ее обитателей. Но в Америке, где вся земля поделена на клочки и где каждый собственник думает только о себе, у его изобретения нет перспектив…
Вопрос о том, существовал ли загадочных материк — Атлантида, давно волновал ученых . А.Беляев в своей фантастической повести изображает поиски затонувшего континента, которые после долгих трудов увенчались успехом. На дне океана были найдены многочисленные остатки материальной культуры атлантов. Ни основе найденных материалов один из героев повести, профессор Ларисон, отправившийся на поиски Атлантиды, создал свой труд о последних днях исчезнувшего материка. Однако он был не только ученым, но и романтиком, "энтузиастом Атлантиды", посвятившим много лет жизни изучению тайны, разгадку которой в конце концов удалось обнаружить под толщей океанских вод. И он написал не монографию, не трактат, а увлекательное повествование. Рукопись, найденная в его архивах, составляет самостоятельную часть повести "Последний человек из Атлантиды", которую мы публикуем в нашем журнале. Журнал "Знание — сила" №№ 4-5, 1957 год.
Фантастическое произведение Александра Беляева, своего рода «предтеча» «Человека, который нашёл своё лицо».Безработный инженер-механик Дуглас Спольдинг пытаясь найти средства к существованию, начинает изучать природу и структуру смеха. Совершенно для коммерческих целей — чтобы продать своё изобретение, «королю шутки», профессиональному комику Бэкфорду. Но Бэкфорд, чьи дела, после использования открытия Спольдинга решает не делиться с изобретателем своими миллионными доходами. И очень зря…
Aleksandrs Belajevs PROFESORA DOVELA GALVA IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RĪGA 1970Aleksandrs Beļajevs, ko latviešu lasītāji pazīst kā romāna «Cilvēks amfībija» autoru, ir viens no padomju fantastikas pamatlicējiem.Sajā grāmatā ietverts A. Beļajeva garais stāsts «Nogrimušo Kuģu sala» uri romāns «Profesora Dovela galva». Sie darbi raksturo rakstnieka apbrīnojami daudzpusīgo daiļradi. Labi pārzinādams zinātnisko materiālu, viņš risina aizraujošu sižetu un liek lasītājam ar neatslābstošu interesi sekot savu varoņu gaitāqj. Lasītājs aizmirst, ka darbojošās personas ir nereālas, un kopā ar tām pārdzīvo neparastus notikumus.Mākslinieks M. SvidlersNo krievu valodas tulkojuši S. Abzalone un V. HaustnanisRAKSTNIEKS — PĀRDROŠU SAPŅU LOLOTĀJSTautas dzejniekam Jānim Sudrabkalnam ir miniatūra «Kuģu būvētāji». Pie Daugavas attekas divi puišeļi drāž kuģīšus no priežu mizas un iedomās skata pašu radīto tvaikoņu tālās gaitas pasaules jūrās un okeānos." Priežu mizas kuģīšus plašajos ceļos izvada zēnu sapņi. Dzejnieks saka: «Kas bija dzīve, kas bija cilvēks bez liela sapņa? Akmens, kas pēc neauglīgas dzīves pelēks un salts iegrimst kapa smiltīs. Sapnim jābūt lielam, ilgām dedzīgām, gribai cietai — tad sākas cīņa par sapni, tad dzīve kļūst kvēla un pievilcīga, tad cilvēkam vērts dzīvot.»Drosmīgs sapnis lika cilvēkam lidot un apgūt kosmosa telpu, sapnis devis iespēju izdarīt visneparastākās operācijas un pārveidot dabu. Ja cilvēku kopš mūžseniem laikiem nebūtu vadījusi tieksme sapņot un fantazēt, nez vai šodien varētu priecāties par izcilajiem zinātnes sasniegumiem. Nemierpilnajiem fantastiem bieži vien nācies cīnītiespret aizspriedumu un dogmu šķēršļiem, vēstures dažādos laikos viņi likušies bīstami vai smejami, un tomēr arvien viņi raidījuši savas iedomu bultas cauri neizpētītās, neapgūtās, neizzinātās nakts tumsai. Pārdrošo fantastu saimei pieder Zils Verns, šo plejādi pārstāv arī padomju zinātniski fantastiskās literatūras žanra aizsācējs un izkopējs Aleksandrs Beļajevs. Latviešu lasītāji rakstnieku pazīst kā romāna «Cilvēks amfībija» autoru, skatītāji iemīļojuši tāda paša nosaukuma filmas varoni ētiski skaidro Ihtiandru, kas spēj dzīvot gan uz zemes, gan ūdens dzelmē.Aleksandrs Beļajevs dzimis 1884. gadā toreizējās Krievijas nomaļā guberņas pilsētā Smoļenskā. Jau agrā bērnībā par nākamā rakstnieka labākajiem draugiem kļūst Zila Verna romānu un stāstu varoņi, vēlāk viņš aizrautīgi lasa Herberta Velsa romānus. Alku kārajam jauneklim tuva un saprotama liekas rakstnieku fantastu radītā pasaule.A. Beļajevs mācās universitātes juridiskajā fakultātē un konservatorijā. Ikdiena ir grūtību pilna, un, lai nopelnītu studijām iztiku, jauneklis strādā visdažādākos darbus: spēlē orķestrī, glezno dekorācijas, raksta laikrakstiem korespondences. Aktīvu žurnālistisko darbību A. Beļajevs. sāk 1910. gadā. Arī pēc studiju beigšanas nākamais rakstnieks bieži maina darba vietas un profesijas: viņš bijis aktieris, audzinātājs bērnu namā, fotogrāfs, milicijas vecākais inspektors, bibliotekārs,Izglītības tautas komisariāta juriskonsults. ģAleksandrs Beļajevs meklēja dzīvē jaunus iespaidus un iespēju sevi izteikt, līdz 1925. gadā viņš pievēršas vienīgi rakstniecībai un kļūst par profesionālu literātu.Cilvēks ilgas pēc tālēm izlolo dažādos apstākļos. Citam tās ir kalnu gāles, kas rada ilgas sniegties augstāk, citam līdzena stepe iedveš plašuma alkas. Tomēr gadās arī, ka cilvēks viskvēlākos sapņus izauklē tad, kad apstākļi viņu noveduši grūtā situācijā. Tā notiek arī ar Aleksandru Beļajevu. Drosmīgas ieceres vada viņu jau kopš bērnības. Zēns grib lidot un ir pārliecināts, ka to spēs. Viņš uzrāpjas uz šķūņa jumta un lēc, bet zemes pievilkšanas spēks ir pārāk liels, puisēns krīt, un viņa lidojums beidzas nelaimīgi: mugurkaula lūzums. Ilgs laiks nu jāpavada gultā, pilnīgā miera stāvoklī. Pārbaudījumu mērs ar to nav pilns. Lūzuma sekas vēl ilgi manāmas, un 1916. gadā uzliesmo saasinā- jums, sākas mugurkaula tuberkulozes process. Trīs garus gadus Aleksandrs Beļajevs atkal ir pilnīgi piesaistīts gultai, iejozts ģipsī. Viņš var pakustināt vienīgi galvu, citas kustības jaunietim liegtas. Arī vēlākajos gados slimība reižu reizumis liek rakstniekam palikt gultā. Tad viņš allaž raugās ārā pa logu, veras debesīs, un domā, domā …Izeju no dzīves skarbās īstenības viņš rod fantāzijā, iztēle ļauj viņam staigāt, kustēties, iztēle dod viņam iespēju piepildīt tajā brīdī neiespējamo. Aleksandrs Beļajevs pievēršas zinātniskās fantastikas žanram. 1925. gadā žurnālā parādās stāsts «Profesora Dovela galva», ko vēlāk (1937. gadā) Aleksandrs Beļajevs pārveido par romānu.Izmantodams profesora Dovela eksperimentu rezultātus, viņa asistents Kerns, nonāvējis profesoru, atdzīvina viņa galvu. Dove- lam sākas pavisam savāds, neiedomājams dzīves veids: viņa galva strādā, domā, jūt, profesors sapņo un ilgojas, bet ir absolūti bezspēcīgs un bezpalīdzīgs, jo viņam nav ķermeņa.Grāmatā neparasti spilgti notēlotas profesora Dovela galvas izjūtas. Tēlojuma pamatā ir paša rakstnieka pārdzīvojumi slimības laikā.Lasot romānu, liekas: kā gan rakstniekam var ienākt prātā šāda absurda situācija — no ķermeņa atdalītas cilvēka galvas eksistence. Beļajevs kādreiz lasījis par Brauna- Sekāra eksperimentiem. Šis zinātnieks bija mēģinājis atdzīvināt mirušu cilvēku. Zinātniski fantastiskās literatūras priekšrocība ir tā, ka autors var likt piepildīties visnereālākajiem sapņiem. Zinātniskā fantastika saista sapni ar dzīves realitāti: arī Aleksandra Beļajeva romānu pamatā ir zinātnes atklājumi vai eksperimenti. Taču rakstnieks saviem varoņiem dod iespēju piepildīt to, ko sava laika zinātne vēl nevarēja.Tikko bija iespiests A. Beļajeva romāns, par to sāka dzīvi interesēties Ļeņingradas medicīnas institūta studenti, notiek pat īpašs seminārs, kurā iztirzā grāmatā risinātās problēmas no medicīnas aspekta. Semināra darbā toreiz piedalās arī profesors Ņegov- skis, kas daudzus gadus vēlāk kā pirmais medicīnas vēsturē atdzīvinājis cilvēku, kam iestājusies klīniskā nāve. 1925. gadā daudzas A. Be|ajeva darbā izklāstītās idejas likās fantastiskas un pārdrošas. Taču vēl vakar neiespējamo šodien medicīna padarījusi par iespējamu. Svarīgākais šajā ziņā ir cilvēka fantāzijas lidojums.Aleksandra Beļajeva doma rosījusies visdažādākajos virzienos, un rakstnieks savos romānos arvien centies izplest cilvēka iespēju loku. Mēs pazīstam un esam saraduši ar mūsu mīļo, zaļo zemi. Bet vēl ir okeānu dzīles, ir kosmosa izplatījums, kas cilvēkam paver neaptverami plašas iespaidu bagātības.A. Beļajeva romānu varoņi spēj dzīvot gan virs zemes, gan ūdenī, spēj lidot, viņi var mainīt seju un izskatu. Romāna «Cilvēks, kas atguvis seju» varonis kinoaktieris Tonio Presto bijis ārkārtīgi neglīts, taču izskats viņam palīdzējis iemantot populāra komiķa slavu. Doktora Corna izgudrotie iekšējās sekrēcijas preparāti dod iespēju arēji pārvērsties, un Tonio Presto kļūst par skaistuli. Bet līdz ar to viņš zaudē sa.vu bagātību, zaudē slavu — skatītāji mīlējuši un cienījuši populāro neglīto Tonio. Aktierim jāuzsāk skaudra cīņa par tiesībām strādāi, par tiesībām dzīvot.Vairākos romānos un stāstos A. Beļajevs pievēršas kosmosa tēmai, bet arī tai dots viņa • daiļrades pamatproblēmai raksturīgs pavērsiens — tā ir rakstnieka tieksme paplašināt cilvēka iespēju robežas, viņa drošā ticība cilvēka prāta varenumam.Tāpat kā citus zinātniski fantastiskos romānus, arī kosmosa tēmai veltītos darbus A. Beļajevs pamato ar nopietnām attiecīgās zinātnes nozares studijām, viņš iepazīstas ar K. Ciolkovska teorijām par starpplanētu lidojumiem. Kad ievērojamais krievu zinātnieks izlasījis A. Beļajeva grāmatu «Lēciens nebūtība» (1933), viņš atsauksmē raksta: «No visiem man zināmajiem tulkotajiem un oriģinālstāstiem par starpplanētu lidojumiem A. Beļajeva romāns man šķiet vissaturīgākais un zinātniskākais.» K. Ciolkovska idejas caurstrāvo A. Beļajeva romānu «Zvaigzne KEC» (1936).Aleksandra Beļajeva romānos stingri ievērota žanra specifika: rakstnieks skaidri apzinājies, ka rada darbus zinātniskās fantastikas un piedzīvojumu literatūras žanrā. Autors prot cieši samezglot romāna darbību, tās gaitā ievijas arvien jauni, asi pagriezieni. Viņa darbus lasot, pārņem sajūta, kāda rodas, ātri braucot pa kalnainu apvidu: aiz katra ceļa līkuma paveras jauna, pārsteidzoša aina.A. Beļajeva romāni pievilcīgi ar to, ka skaidri izteikto piedzīvojumu literatūras žanru rakstnieks piesātina ar pamatotu psiholoģisko attieksmju un filozofisku pārdomu tēlojumu. Romānā «Profesora Dovela galva» viens no interesantākajiem tēliem ir Brike. Katrā ziņā vajag būt pavisam dīvainai sajūtai, ieraugot pie savas galvas jaunu ķermeni. Varbūt no medicīnas viedokļa nav gluži pārliecinoša jauniegūtā ķermeņa iedarbe uz Brikes galvu, kā tas attēlots romānā, taču literārā jā ziņā viņas rakstura pārtapšana atklāta interesanti.Kāda no romāna «Profesora Dovela galva» nodaļām saucas «Labais un ļaunais»; tajā rakstnieks aizvada lasītāju līdz pārdomām par plašām filozofiskām kategorijām. Viss romāns īstenībā balstīts uz labā cīņu ar ļauno: cēlsirdīgais, krietnais profesors Dovels un noziedzīgais Kerns. Šie raksturi pārstāv divas pretējas kategorijas, un A. Beļajevs noteikti liek triumfēt taisnībai, patiesīgumam, labajam.Kaut arī romānā tik skaidri izvērsta labā un ļaunā antitēze, rakstnieks nemīl saVus varoņus krāsot tikai ar vienu krāsu. Nelietīgajam profesoram Kernam piemīt izcila ķirurga talants, drausmīgās «psihiatriskās slimnīcas» galvenais ārsts Ravino tēlots kā patiešām prasmīgs psihologs.Šaja, grāmatā ievietotais garais stāsts «Nogrimušo Kuģu sala» (1926—1927) ir A. Beļajeva pirmais plašākais darbs, tajā vēl nejūt nobrieduša rakstnieka rokrakstu; te vairāk saista spraigais sižeta risinājums un autora neizsīkstošā fantāzija.Aleksandrs Beļajevs droši ieņem vadošo vietu padomju zinātniski fantastiskā žanra rakstniecībā. Viņš radījis pāri par piecdesmit darbiem savā iemīļotajā literatūras nozarē. Kopš 1931. gada Aleksandrs Beļajevs apmetas uz dzīvi Puškinas pilsētā netālu no Ļeņingradas. Puškinas parki ir kā radīti fantāzijas ceļiem. Puškinā slimība viņu atkal piekaļ gultai. Rakstnieks no jauna sāk risināt domu par cilvēka iespēju lidot bez lidmašīnas. Viņš rada jaunu varoni Arielu, kas var pacelties gaisā, lidot un izjust cilvēka visva- renumu. Fantāzija rakstniekam atkal ļāva piepildīt neiespējamo. Līdz nācās pielikt punktu «Arielam» — pēdējam viņa romānam —, nācās pielikt punktu dzīvei. 1942. gada 6. janvārī Aleksandra Beļajeva sirds aprima. No dzīves aizgāja sapņotājs.«Gandrīz puse dzīves ir sapņi, Un gandrīz puse sapņu kļūst dzīve» — šie Imanta Auziņa vārdi izsaka arī Aleksandra Beļajeva būtību.Viktors Hausmanis
Самолет «Ил-86» рейсом Москва – Хошимин летом 1994 года летел десять часов и совершал промежуточную посадку в Дели. Так начинается рассказ Александра Беляева о детских и юношеских годах, проведенных во Вьетнаме – стране, уже пережившей войну и колониальный опыт. Центральный рынок «Бен Тхань», известный среди советских как «Сайгон-базар», рынок в «Тхань Де», где можно купить настойки на змеях, гекконах и морских коньках в огромных стеклянных бутылях, уличные забегаловки, где подают «супчик фо», «супчик лао» и «сайгонские блинчики», вечерние дискотеки, на которые съезжалась молодежь на роскошных мотоциклах типа «Хонда-стид» и «Ямаха-вираго», где танцевали под Ace of Base и Dr. Alban… Автор дает памяти отфильтровать все лишнее и оставить самые выразительные детали, выхваченные взглядом растерянного ребенка. И в то же время этот взгляд, переданный уже сформировавшимся автором, не менее пристально сфокусирован на окружающих рассказчика взрослых – советских людях, вдруг оказавшихся в постсоветском мире. Александр Беляев – поэт, переводчик, японовед, теоретик и практик ориентального письма, автор книг «Листья гинкго» и «BUNGEIRON. Взгляд на японское письмо».
CILVĒKS- AMFĪBIJAALEKSANDRS BELAJEVS ALEKSANDRS BELAJEVS (1884—1W2)Aleksandrs Beļajevs — pirmais padomju rakstnieks, kas veltījis visu savu radošo enerģiju darbam zinātniskās fantastikas žanrā. Viņa grāmatas ar pilnam tiesībām ieņem cienījamu vietu šo sacerējumu klāstā.Autora interešu loks |oti plašs; viņa stāstos un romānos apskatītas daudzas tēmas — bioloģija, medicīna, fizika, raķešu tehnika un radiotehnika, starpplanētu ce|ojumi utt. Viņš popularizējis problēmas, kas saistās ar zinātnes un tehnikas attīstības perspektīvām, turklāt veicis to ar mākslas darbu palidzlbu, kuros spilgts sižets, aizraujoša intriga, teicama materiāla pārzināšana. Ne velti pazīstamais krievu zinātnieks Ciolkovskis savā priekšvārdā Belajeva romānam «Lēciens tukšumā» raksta: «No visiem man pazīstamiem sacerējumiem, vienalga, oriģināldarbie,n vai tulkojumiem, Belajeva romāns ir visaizraujošākais, saturīgākais un zinātniskākais.»Aleksandrs Romanovičs Belajevs dzimis 1881. gadā Smoļenskā. Zēns jau bērnībā bijis apveltīts ar spilgtu iztēli, daudz lasījis, sapņojis par lidojumiem bez spārniem un citiem «šolaiku cilvēkam veicamiem darbiem», kā pats izteicies. Lai veiktu šos darbus, viņš visādi vingrinājies, starp citu, lēkt no jumta, bet reiz šis vingrinājums beidzies nelaimīgi — zēns sadragajis mugurkaulu. Ievainojums gan apārstēts, taču 1916. gadā viņš saslimis ar mugurkaula tuberkulozi, trīs gadus nogulējis iegipsēts un tikai 1922. gadā varējis atstāt gultu, tomēr slimības lēkmes vajājušas viņu visu mūžu.Apdāvinātais jauneklis studējis jurisprudenci un reizē mācījies konservatorijā. Apstākļi bijuši grūti, un viņš pelnījies, zīmēdams dekorācijas, spēlēdams orķestrī un rakstidams avīzes, strādājis ari par audzinātāju bērnu namā, par vecāko inspektoru milicijā, vēlāk par juriskonsultu. Ar rakstniecību sācis profesionāli nodarboties 1925. gadā, kad žurnāli «BoKpyr caera» un «Bce- MHpHbifi cieaonbm» sāka iespiest viņa romānus, kas tūliņ piesaistīja lasītāju uzmanību. Kad pēdējais žurnāls izdarīja aptauju, lai noskaidrotu, kāds bijis iabakais daiļliteratūras darbs, kas togad iespiests žurnālā, tad lasītāji vienbalsīgi nosauca Belajeva «Cilvēku-amfibiju».Beļajeva darbi ir meklējumu romantikas apdvesti, tie cildina cilvēka prātu un radošās iespējas. Autors prot izvirzīt interesantas problēmas, droši, plašos vilcienos tēlot zinātnes nākamos sasniegumus. Vesela grupa viņa sacerējumu intriģējoša forma popularizē atsevišķas zinātniskas teorijas un dabas likumus. Parasti stāstu pamatā kāda fantastiska hipotēze: kas notiktu, ja pēkšņi nebūtu vairs Zemes pievilkšanas spēka, ja spēji samazinātos gaismas izplatīšanās ātrums, ja izmirtu visas baktērijas? Stāstā «Mūžiga maize» autors. balstidamies uz mikrobioloģijas datiem, ielūkojas nākotnē: viņa varonis izaudzē tādu baktēriju kultūru, kas spējīga pārtikt no atmosfēras slāpekļa un pati var noderet par uzturvielu cilvēkiem. Stāstā «Starp dzīvību un nāvi» rakstnieks popularizē krievu zinātnieka Bahmetjeva pētītās anabiozes problēmas. Pakāpeniski atvēsinot dzīvus organismus, iestājas sacerējuma virsraksta minētais stāvoklis. Temperatūru paaugstinot, organismu dzīvības funkcijas atjaunojas. Belajeva stāstā tas notiek pēc vairākiem gadu desmitiem, un šeit anabioze palīdz cilvēkiem uzveikt laika varu.Belajevs sarakstījis pāri par 50 romānu un stāstu. Seit iespējams minēt tikai dažus no ievērojamākajiem. Romāns «Profesora Dauela galva» iznāca 1926. gadā, un ar šo romānu, tāpat kā ar dažu labu citu. rakstnieks aizsteidzās dzīvei priekšā. Romānā noziedznieks Kerns atdzīvina nesen miruša profesora galvu un liek tai strādāt viņa labā. Praktiski pirmie mēģinājumi atdzīvināt atsevišķus, no ķermeņa atdalītus orgānus notika I^e- ņingradā 1928. gadā. un vēl tagad šī problēma nodarbina daudzu zinātnieku prātus.Romānā «Pasaules valdnieks» autors runā par domas pārraidīšanu neierobežotos attālumos, par sakariem bez vadiem un radio starpniecības. Romāns «Brīnumacs» veltīts televīzijas problēmai okeāna dzelmēs, «Gaisa pārdevējs» skar jautājumu par gaisa okeāna krājumu izmantošanu. Stāstā «Zvaigzne KEC» ir iedzīvinātas Ciolkovska idejas par Zemes mākslīgo pavadoni. Raķete — Zemes pavadonis — kļūst par izmēģinājumu laboratoriju kosmosā un starpplanētu kuģu bāzi. Romāna «Ariels» autors pievērsies saviem bērnības sapuiem par lidojošo cilvēku, stāstu sērija par profesora Vāgnerā izgudrojumiem galvenokārt risina medicīnas problēmas.Sai grāmatā ievietoti divi Beļajeva sacerējumi «Cilvēks-amfībija» un «Pazaudētā seja». Pirmais romāns stāsta par indiāņu jaunekli Ihtiandru, kuram hirurgs Salvators ar veiksmīgu operāciju piešķīris spēju dzīvot ari zem ūdens. Radot šadu būtni. Salvators sapņojis par jaunu cilvēku, kas būs spējīgs apgūt neaptveramos ūdens klajus ar to neizsmeļamajiem uztura un izejvielu krājumiem. Kaut gan mēs zinām, ka okeāna dzīļu iekarošana noritēs citā veidā, tomēr pats romāns ar varoņa traģisko likteni, ko tam negribot sagādājusi doktora Salvatora fantastiskā iecere, sarežģitā intriga, spilgtie tēli un dienvidu krāšņās vides attēlojums aizrauj lasītāju, turklāt literārā ziņā tas ir viens no Beļajeva labākajiem darbiem.Otra romāna pamatā problēma, kas skar endokrinoloģiju — zinātni, Kura pēta iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību. Preparāti, ko izgudrojis padomju ārsts Sorokins. iedarbojoties uz šiem dziedzeriem, spej pārmainīt cilvēka ārieni, augumu, sejas krāsu utt. Kinoaktieris Presto Iemantojis slavu ar savu ķēmīgo izskatu, kas liek skatītājiem smieties, vienalga, vai tie to grib vai ne. Presto grib k|ūt par normāla izskata cilvēku, lai varētu piepildīt seno sapni un lēlot traģiskas lomas, taču reizē ar kroplīgo ārieni pazaudē visu — vārdu, slavu, bagātību, un viņam jāiztur neatlaidīga cīņa par tiesibām uz darbu. Romāna daudz humora, un reizē tas atmasko kapitālistisko sabiedrību, kurā valda kails aprēķins un ciniskums.Latviskā tulkojumā Belajeva darbi parādās pirmo reizi, tāpēc gaidām, ka latviešu lasītājs gus no rakstnieka daudz jaunu, vērtīgu atziņu.Beļajeva sacerējumos mums sevišķi tuva autora ticība cilvēka prata neierobežotajām spējām, romantikas apdvestais aicinājums atklāt visuma noslēpumus, zināt aizvien vairāk, sniegties aizvien tālāk. Sis cilvēks, kuru smaga slimība bieži saistīja pie gultas, tiešām realizējis savu bērnības sapni, jo viņa gars spējis veikt tālus lidojumus. Viņš ir padomju zinātniskās fantastikas pamatlicējs. viens no tās izcilākajiem pārstāvjiem. Viņa darbos ir ari spēcīgi uzsvērts sociālais moments — asa tās pasaules kritika, kur kapitāla kundzība neļauj zinātniekiem strādāt tautas labā.Daļa no tā kas kalpoja par pamatu Beļajeva zinātniski fantastiskajiem stāstiem un romāniem, ir jau realizēta. dala vēl gaida savu piepildījumu. Pavisam īss laika sprīdis šķir mūs no tās dienas, kad palaidām pirmo mākslīgo Zemes pavadoni, un varbūt jau vistuvākajā nākotnē gaidāms ceļojums uz Mēnesi. Tāpēc jo lielāks gods rakstniekam, kurš jau sen pirms atomenerģijas, reaktīvās aviācijas un starpplanētu ceļojumu laikmeta pratis spilgtos daiļdarbos iedzīvināt to, kas zinātnei vēl nebija tapis pat par meklējumu.Visi Beļajeva darbi nav vienlīdz vērtīgi, starp tiem sastopami ari vājāki. Dažkārt padomju cilvēku tēli nav tik vispusīgi paradīti kā pretējās puses pārstāvji, dažkārt kinomatografiski straujā darbība nāk par ļaunu sižeta attīstībai, tomēr līelum lielais stāstu un romānu vairums neapstrīdami ietilpst padomju zinātniskās fantastikas zelta fondā.Tulkotāja
Aleksandrs Beļajevs , Александр Беляев