[94]
tolaik zeme bija tik reti apdzīvota, ka meža zvēri bieži kļuva par īstu postu. Kalifornijā ilgi saglabājās paraža rīkot trušu medības. Noteiktā dienā sapulcējās visi kāda apvidus fermeri un ielenca zināmu rajonu, sadzenot tūkstošiem trušu īpaši ierīkotos aplokos, kur vīri un zēni tos apsita ar rungām.[95]
toreiz ilgi pārsprieda, vai strādnieku rajoni dienvidos aizdegu- šies nejauši vai tos aizdedzinājuši algotņi. Tagad noskaidrots, ka to izdarījuši algotņi, izpildot savas priekšniecības rīkojumus.[96]
daudzi nami noturējās ilgāk par nedēļu, viens pat vienpadsmit dienu. Katrs nams bija jāiekaro kā cietoksnis, un algotņi cīnījās par katru stāvu. Tā bija cīņa uz dzīvību un nāvi, žēlastību neviens nelūdza un nepieņēma. Revolucionāriem bija tā priekšrocība, ka tie atradās virs uzbrucējiem. Kaut arī viņi krita, pretinieka zaudējumi nebija mazāki. Lepnais Čikāgas proletariāts darīja godu savai senajai slavai. Cik viņējo krita, tikpat krita arī pretiniekam.nāvējuši. viņas bija apņēmušās spīdzināt savus gūstekņus līdz nāvei. Otra slavena sieviešu organizācija bija Karavīru atraitnes. Valkirijām līdzīga organizācija bija Neiebiedējamie. Sie vīri nerēķinājās ar savu dzīvību, un tie bija viņi, kas galīgi nopostīja algotņu pilsētu Belonu un nogalināja tās vairāk nekā simttūkstoš iedzīvotāju. Bedlamiti un Heldamiti piederēja vienai un tai pašai organizācijai, kamēr kāda jauna reliģiska sekta, kuras mūžs gan nebija garš, dēvējās par «dieva dusmu rīksti». Lai parādītu, ar kādu bērnišķīgu romantismu teroristi bija ķērušies pie sava uzdevuma, starp daudzām citām vēl jāmin šādas organizācijas: Asiņojošās Sirdis, Rīta Dēli, Rīta Zvaigznes, Fla- mingo, Trīs Trijstūri, Trīs Šautras, Laucinieki, Atriebēji, Komanči un Erebusiti.