Hugo Kabrē izgudrojums

Kad visi bija sanākuši kinozālē, Tabarda kungs uzkāpa uz skatuves. - Labvakar, dāmas un kungi, -viņš teica. - Mani sauc Renē Tabards, un es esmu šī vakara vadītājs. Mēs esam sapulcējušies, lai godinātu vienu no mūsu dižākajiem filmu veidotājiem -Zoržu Meljesu. Viņš ieveda maģiju kino pasaulē. Gadiem ilgi visi domāja, ka viņa filmas ir zudušas. Tika pat uzskatīts, ka pats Meljesa kungs ir pazudis bez vēsts. Bet pasaule ir pārsteigumu pilna. Meljesa kungs šovakar ir kopā ar mums, un izrādās, ka ne visas viņa filmas ir iznīcinātas. Pateicoties mūsu Kino akadēmijas studenta Etjēna Prušona centībai un divu drosmīgu bērnu, kuri aug Meljesu pāra ģimenē, - Hugo un Izabellas - palīdzībai, mēs vēlreiz pārbaudījām visus arhīvus. Vienu filmu atradām mūsu pagrabtelpās. Pēc tam Etjēns, Hugo un Izabella pārmeklēja visas noliktavas un sen slēgtus arhīvus. Viņi apmeklēja privātkolekcionārus un nonāca tādās vietās kā šķūni un katakombas, un vinu darbs tika dāsni atalgots. Viņi atrada senus negatīvus, kastes ar zīmējumiem un mucas ar filmām, kuras mēs vēlāk atjaunojām. Mūsu rīcībā tagad ir astoņdesmit Meljesa kunga filmu. Neliela daļiņa no tiem pieciem simtiem, ko viņš ir uzņēmis, bet esmu pārliecināts, ka ar gadiem mēs atradīsim arī citas.

- Šovakar Žoržs Meljess, mans bērnības varonis, tiek atklāts no jauna. Iekārtojieties ērtāk, dāmas un kungi, atveriet plaši acis un sagatavojieties ieraudzīt savus sapņus. Dāmas un kungi, laipni lūgti Zorža Meljesa pasaulē!

Apmeklētāji uzgavilēja un aplaudēja.

Gaismas nodzisa, orķestris sāka spēlēt, un atvērās aizkari. Pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā uz ekrāna atkal atdzīvojās Zorža pasaule, parādoties arvien jaunās filmās.

Pēdējā filma, kas tika rādīta, bija “Ceļojums uz Mēnesi”.

Hugo paskatījās uz Izabellu. Viņai pār vaigiem lija asaras, veidojot divas mirdzošas tērcītes.

Gaismas atkal tika ieslēgtas, un Meljesa kungs tika aicināts uz skatuves, kur viņam pasniedza apzeltītu lauru vainagu. Viņš nostājās tribīnē un siltā, emociju pārpilnā balsī sacīja klātesošajiem: - Skatoties uz jums, kas šovakar te sapulcējušies, es neredzu parīziešus hūtēs un parīzietes dimanta kaklarotās un zīda kleitās. Es neredzu baņķierus, mājsaimnieces un ierēdņus. Nē, es uzrunāju tos, kas jūs patiesībā esat - burvji, nāras, ceļotāji, piedzīvojumu meklētāji un mākslinieki. Jūs visi esat sapņotāji!

Pēc pasākuma visi devās uz tuvējo restorānu vakariņās. Izabella visu vakaru fotografēja, bet Hugo sēdēja pie galda un rādīja burvju mākslinieka trikus.

Ap zēnu drīz vien sapulcējās ievērojams pulks cilvēku.

Zoržs Meljess pienāca pie Hugo, uzlika roku viņam uz pleca un sacīja klātesošajiem: - Es vēlos, lai jūs visi atcerētos šo brīdi. Manuprāt, šī ir profesora Alkofrisba pirmā uzstāšanās plašākai publikai.

Hugo pacēla galvu un jautāja: - Kas ir profesors Alkofrisbs?

- Tas esi tu, manu zēn! Profesors Alkofrisbs bija manu filmu varonis, dažkārt viņš bija pētnieks, dažkārt alķīmiķis - cilvēks, kas spēj pārvērst visu zeltā. Bet galvenokārt viņš bija burvju mākslinieks, un tagad viņš ir materializējies īstajā dzīvē, tieši šeit, šajā istabā.

Tobrīd šīs pasaules mehānisma zobrati ideāli sakļāvās. Kaut kur pulkstenis nosita divpadsmit, un Hugo nākotne pēkšņi kļuva pilnīgi skaidra.

12 Iedarbinašana

Laiks spēj izstrādāt visneiedomājamākos trikus.

Vienā acumirkli šūpuļos parādās zīdaiņi, zemē nozūd zārki, tiek uzvarēti un zaudēti kari un bērni, gluži kā taureņi, pārtop par pieaugušajiem.

Tieši tā notika ari ar mani.

Reiz es biju zēns, vārdā Hugo Kabrē, un es no visas sirds ticēju, ka salauzts mehāniskais cilvēks spēs mani glābt. Tagad, kad kāpura kokons ir pārplīsis un es esmu parādījies no tā kā burvju mākslinieks profesors Alkofrisbs, es varu atskatīties uz notikušo, saprotot, ka man bija taisnība.

Mehāniskais cilvēks, ko mans tēvs bija atradis, mani patiešām izglāba.

Bet tagad es esmu uzbūvējis jaunu mehānismu.

Es aizvadīju neskaitāmas stundas, to konstruējot. Es pats pagatavoju visas detaļas, rūpīgi izgriezu katru misiņa disku un pats savām rokām iemontēju katru zobratu.

Kad šo mehānismu uzvelk, tas spēj izdarīt kaut ko pavisam neparastu, ko tādu, ko neviens cits pasaulē

nespēj.Tas spēj jums pastāstīt stāstu par Žoržu Mel-jesu, viņa sievu un krustmeitu, un iemīļotu pulksteņmeistaru, kura dēls izauga un kļuva par burvju mākslinieku.

Sarežģītā mašinērija manā mehānismā var radīt simt piecdesmit astoņas dažādas bildes, tā spēj burtu pēc burta sarakstīt veselu grāmatu, kopumā divdesmit sešus tūkstošus simt piecdesmit deviņus vārdus.

Šos vārdus.

Pateicības