Laika cilpa

Liza pagriezas pret vinu un sastinga, nespedama tam noticet. Vina, protams, saprata, kads ir sis Cervjakovs, un ka vins ieprieks macijies kaut kada speciala skola grutiem berniem. Bet sis… Vai vina dzirdeja pareizi? Vai vins piedavaja aplaupit savus draugus, klasesbiedrus? Un sis… klaja… vai vins joko? Bet izskatas, ka vins nejoko. Uztverejs, par kuru vins runaja, bija Petino radio, ja, absoluti – tiesi pusgramatas izmera. Kadas sausmas… Vina nodrebeja, it ka butu dabujusi pa seju.

– Liza ari vinu redzeja, vai ne? – Vins skatijas vina ar aukstu, caururbjosu skatienu.

Kliegt “ne” un begt, ka to daritu jebkurs gramatas vai filmas varonis? Vinai stipri sapeja veders un gaiss krutis izsika. Vina seju klaja konvulsiva maska. Ja vina teiktu ne, vina tiktu nogalinata… vai vel launak.

Liza juta, ka no acs kaktina izbirst maza asarina. Vina atri to noslaucija, noputas un balsi, kas vinai nepiedereja, saprotot, ka pielauj briesmigu kludu, sacija:

– Ja.

7. nodala

1984 gads

Pec tam, kad nekaunigais policists, kurs raknajas pa skapi un gandriz salauza pirkstus, pazuda tumsa, skolas sargs Nikolajs Gapejevs vel pusstundu nevareja beigt tricet vinam rokas. Vins apsedas biroja uz divana, gaidot, ka virsnieks atgriezisies, noteikti atgriezisies, jo vini vienmer atgriezas, bet pagaja piecas minutes, tad desmit, un pec piecpadsmita Nikolajs neiztureja. Vins piecelas un, supojoties, devas pa garo tukso gaiteni uz pagraba durvim. Tur vinam kaste ar lupatam uz ilgu drumu nakti bija paslepta kratuve – 0,75 litru Agdamas stiprinata vina pudele.

Ejot garam skolas sienas avizei, vins nevilus atskatijas – Sarkana zvaigzne, kuru kada neveikla roka zimejusi plasa foaje drebosaja, neskaidraja pusaizmigusa, izskatijas draudigi. Ena, kas metas no loga vertnem, aiz kuram veja supojas dzeltena, nedziva laterna, ka skibs, eterisks krusts paslepas zem sienas avizes.

Nikolajs uz bridi sastinga, pacelis kaju pari krustam, tad nolamajas un apgaja tam apkart pa labi.

Vins meginaja atcereties sarunu ar operu un, lai gan detalas pilniba izskreja no vina atminas, vins bija parliecinats, ka divaina vizite vinu personigi neskar. Vai?.. Vins paskatijas uz saniem uz pagraba durvim, kas tik tikko saskatamas gara gaitena gala. Tur pa labi zem kapnem aiz kastes ar karoto “Agdam” sparnos gaidija drosi noslepti tris elektriskie skaititaji. Parejas divas vins pirms nedelas iznema un iedeva pircejam. Sodien pec pulksten trijiem nakti, kad pilseta aizmiga, bija japabeidz iesaktais. Turklat nauda par iericem, pat simts rublu, jau bija sanemta. Vins to planoja izteret importetiem Montana dzinsiem.

Nikolajam riebas staigat pa atbalsojosajiem skolas nakts gaiteniem – neskatoties uz savu iespaidigo izskatu, sargs seit piedzivoja kaut kadas instinktivas bailes – aiz katra stura likas, ka slepas direktors no vetrainas skolas jaunatnes – vecs stilbs ar vienu aci. kaut kur uz augsu. Iebiedetajs un kildnieks, skolas sausmas, vins burtiski kluva paralizets, ja peksni vina nejausi (vai ar noluku, vins nekad neuzzinaja) uzmeta uz vinu savu sausmigo skatienu un vins sastinga vinas prieksa, ka trusis prieksa. no boa constrictor.

Atradies pie durvim, kas ved uz pagrabu, vins noputas, paskatijas uz saniem uz tumsa slikstoso gaiteni un, to atveris, paspera soli uz prieksu.

Atlicinatajs bija tur. Vins atkorkeja korki un nosnaukaja saturu – vina pilnas lupas izstiepas smaida. Vismaz kaut kas jauks sai dienai. Bet sis nelietis to vel sajuta, bet apsolija, ka direktorei nestastis. Bet vai var uzticeties policistiem? – vins nodomaja un pacela kaklu pie mutes.

Taja bridi kabineta, no kurienes vins bija izgajis pirms piecam minutem, iezvanijas telefons.

Nikolajs sastinga, klausidamies. Varbut tiesi operativais darbinieks nolema vinu parbaudit? Ka gaismas nobiedeti tarakani, mana galva saka rosities domas un pienemumi.

Protams, gadijas, ka telefons iezvanijas, kamer vins dezureja. Ieskaitot vakara un pat nakts mainas.

Noradijumos par so jautajumu bija teikts, ka vinam jaatbild, japieraksta zvanitaja pieprasijums vai jautajums un vina talruna numurs, un no rita zinojums japarsuta sekretarei.

Tomer prakse Nikolajs nekad neatbildeja uz talruni. Pirmkart, zvani naca diezgan reti, varbut tris cetras reizes visas vina nakts mainas, otrkart, cik svarigi tas varetu but skola? "Vini bus pacietigi lidz ritam," Nikolajs sev sacija, pacietigi skatidamies uz aparatu, kas triceja no neatlaidigajiem triliem.

Tacu sodien izmisigi graboss signals lika vinam saraustities.

– Sasodits! Es vienkarsi uztraucos par so skolu! – vins zvereja apakstoni, ar pudeli paceltu pie mutes gaididams, kad noladeta masina parstas zvanit un vares mierigi saslapinat vina rikli.

Tomer… vins pat nedomaja par klusesanu. Vins plapaja ka nepratigs, piepildidams tukso gaiteni ar savu negeligo, graboso skanu, gluzi ka veca kaka balsi.