Pirmā radīšanas diena

—    Labi, nosauksim atšķēlumus pieņemtos vārdos. — Daļins atskatījās. — Juna, meitenīt, jūs saprotat skaistumu. Ātri sadomājiet divpadsmit skanīgu nosaukumu nākamajām planētām.

—    Tās var nosaukt par godu «prātiem», — ierosināja Juna. — Ļū planēta, Dženkinsona planēta … Un

katra ziņa jabut Daļiņa planētai, — viņa tvīkdama piebilda.

Daļins enerģiski atvēcinājās rokām:

—    Jūs, meitenīt, esat tīrās muļķības izdomājusi! Tādu sevis slavināšanu es nepieļaušu! Tūkstošiem cilvēku ir gatavojuši planētas sadalīšanu, miljoniem ļaužu iekārtos planētu, miljardi to apdzīvos, bet mēs tai pielipināsim viena cilvēka — novērotāju grupas priekšnieka vārdu. Tas neiet. Paklau tu, Vladimir, tu esi dzejnieks, ātri sadomā divpadsmit poētisku vārdu.

—    Poēzija, — Vladimirs minēja otro vārdu, kas iešāvās prātā. Kā pirmo viņš bija domājis sievietes vārdu Juna.

Daļins bija priecīgs:

—    Tas ir labi! Pat tradīcija ievērota. Saule — Apolons, un tam apkārt mūzas: Poēzija, Proza, Opera, Balets, Drāma. Kādreiz vēlāk uz katras planētas radīsies akadēmijas, mākslas skolas, tiks rīkoti visas Saules svētki. Ļaudis pulcēsies uz Baleta planētas dejām, uz Poēzijas improvizēs dzejoļus, uz Operas planētas pulcēsies kordziedātāji, uz Mūzikas planētas klausīsies simfonijas. Labi, Vladimir, tev ir fantāzija.

Taisnību sakot, fantazēja pats Daļins.

—    Poēzija — Ļū, — viņš diktēja. — Dženkinsons — Proza. Anandašvili — Drāma. Gazlevi — jums laikam pa prātam būtu Gastronomija?

—    Kāpēc ne? Gastronomija — tā ir smalka māksla, — atsaucās resnais persietis, lielais izēdājs.

—   Nākamos iedzīvotājus nevajag nobarot. Uzņe- mieties, Gazlevi, šefību par Baletu.

Visi pasmaidīja, iedomādamies resnīti baletmeistara lomā.

—    Tagad atkārtošu vispārējus norādījumus, — turpināja Daļins. — Pirms starta katrs pats izraugās trasi. Katrs tuvojas savam objektam, bremzē līdz riņķa ātrumam. Jāturas drošā attālumā — simt vai divsimt tūkstoš kilometru atstatu. Pirmajā laikā tuvāk jums nemaz nav jābūt.

—   Bet kad nosēšanās? — nepacietīgi noprasīja uz Drāmu norīkotais melnacis Anandašvili.

, Ar nosēšanos nesteidzieties. Pirmā mēneša uzdevums — noteikt jaunu orbītu, novērot atdzišanas procesa norisi. Nekur nav jāsteidzas. Mēneša laikā neviens atšķēlums ārpus Neptūna orbītas neaizklīdīs, neviens pats līdz Saturnam neaizkļūs … Uzturiet sakarus ar mani. Es būšu te, uz Ariela. Bet, kur atradīsies Ariels, to uzzināsiet pa radio.

Instruktāža ieilga. Tā vēl nebija beigusies, kad no savas radiokabīnes gaišo galvu pabāza Herta:

—    Runā Zeme, Daļin. Vai jūs klausīsities?

Tas bija parastais pēdējo ziņu raidījums kosmosam. To raidīja ar orientētu staru pulksten 8 Marsam, 8.30 — Jupiteram, 9 — Saturnam, 9.30 bija Urāna kārta. Tāpat kā pirms trim gadsimtiem, raidījums sākās ar Kremļa kurantu dzidrajām skaņām.

Izdzirdējuši šīs mīļās skaņas, skarbās sejas uz ekrāna atplauka kautrā un maigā smaidā. Katrs atcerējās savu māju — baltos bērzus ar melnajām svēdrām vai arī zaļas bambusniedres, vai tulpes klusā kanālmalā. Māja, dārzs, māte, bērni, laipnā un mīļā Zeme!

Zeme stāstīja par saviem sasniegumiem: uzcelta jauna pontonu sala dienvidaustrumos no Havaju salām. Uz turieni, uz mūžīgā pavasara zemi, pārceļ desmit tūkstoš skolu. Apūdeņots milzīgs apgabals Sahārā pie Kongo Čadas saldūdens jūras. Dārzkopju sacensības Hārlemā. Izaudzēta tumšvioletas krāsas roze cilvēka galvas lielumā. Dejas svētkos godalgu izcīnījusi spāniete Lolita. Tiek veikti pētījumi Zemes kodola iekšējo robežu apkaimē.

Un pēkšņi:

—    … lai gan zinātnieki laiduši darbā pēdējo tehnikas jaunumu — «griezējstarus», tādus pašus, kādi paredzēti «Krona izkapts» projektā, mēģinājums iegūt paraugus neizdevās. Ģeoloģijas akadēmijas «prāts» Zans Brio ir tais uzskatos, ka savdabīgajos planētas iekšējās plazmas apstākļos griezējstari nedarbojas.

Daļins sarāvās un strauji apsviedās pret selektoru. Divpadsmit acu pāri gaidīdami raudzījās viņā.

177

Pārraide bija beigusies. Melodiski izskanēja kuranti. Tarkšķēja kāds helikopters. Laikam lidoja garām Spasa tornim.

12 — 357

Ko nozīmēja šī pārraide? Informāciju vai padomu? Zeme ziņoja, ka griezējstari neņem planētas kodolu. Tātad arī Urāna kodolu viņi šodien nespēs sašķelt? Vai jāpārtrauc iesāktie darbi un jāgaida, kamēr uz Zemes pārbauda griezēj ierīces? Varbūt Zana Brio domas ir zinātnieka personīgie ieskati, kurus var arī neņemt vērā? Pat tas nav galvenais, vai tie ir viņa personīgie ieskati vai nav. Svarīgs ir kas cits: vai viņam ir vai nav taisnība? Vai tas tiesa, ka griezējstari neņem planētas kodolu? Vai drīkst maz laist darbā apšaubāmu ierīci?

—    Ko jūs, «prāti», teiksit? — Daļins jautāja.

—   Tā nedrīkst! — iesaucās Anandašvili. — Tā ir priekšā teikšana!

Seši «prāti» izteicās par griezējstaru ieslēgšanu, seši — pret. Izšķirt vajadzēja Daļinam.

Kuplo, cirtaino bārdu līdz krūtīm noliecis, viņš iegrima pārdomās.

Baltās, dzeltenās un melnās sejas uz ekrāna klusēja un gaidīja.