Taņa Grotere un izgaistošais stāvs

Debesīs vienlaikus pacēlās divdesmit spēlētāji - desmit babaji un desmit tibidohsieši. Babaji tūdaļ izlīdzinājās savā parastajā kaujas ierindā - ķīlī; tikai priekšgalā tagad lidoja nevis treneris, bet komandas kapteinis. Tas bija nopietns, plecīgs babajs ar spalvainu pieri un mazām, tuvu stāvošām ačelēm. Kapteiņa lidojošais tepiķītis slīdēja pa gaisu tādā ātrumā, ka Kalnainim, kurš ar skatienu sekoja lidojumam,

sāka reibt galva, un viņš nogāzās laukuma smiltīs kā no cirsts ozols.

- Ak manu māmulīt bubulīt! Cik skaista, saulaina diena! - mazliet aizelsies pēc straujās pacelšanās, iesāka savu reportāžu Babs Jaguns. - Mēs atrodamies galvenajā Tibidoh-sas pūķbola stadionā. Nupat tika dots signāls sākt spēli “Ti-bidohsa pret babajiem”, pirmo spēli šajā sezonā. Kopā ar jums esmu es, vienmēr možais un visu mīļotais Babs Jaguns uz lieliska, jauna putekļsūcēja. Ceru, ka spēles beigās no tā vēl būs palikusi pāri vismaz caurule un no manis paša -vismaz humora izjūta. Ha-ha! Tas, protams, bija joks.

liet Taņa nez kāpēc skaidri juta, ka šis joks var kļūt par nopietnību - īpaši pēc tam, kad babaju spēlētāji bija apmainījušies ar izteiksmīgiem skatieniem.

Babs Jaguns nolaidās mazliet zemāk un izvilka no savas mantijas spēcīgu binokli.

- Kas tas par troksni tur lejā? Tur rēc tribīnes. Beidzot pienācis mirklis, kuru mēs visi nepacietīgi gaidījām. Vienlaikus atveras ziemeļu un dienvidu angāra vārti. Džini bailīgi metas sāņus, un - parādās pūķi. Mūsu Niknainis vēl ieskrienas, bet ēģiptiešu Teftelets jau strauji uzņem augstumu. Brr! Man kļūst neomulīgi... Sen nav gadījies redzēt tādu nezvēru. Spļaudams liesmu mēles, Teftelets planē zem paša kupola, meklēdams laupījumu. Protams, es saprotu, ka tieši pirms spēles pūķus nemēdz barot, tomēr gribētos zināt, vai babaji vispār jebkad ir barojuši savu pūķi. Lai nu kā tur būtu, bet šis “putniņš” nepārprotami grasās ieturēt maltīti tepat uz laukuma. Viņa zaļās actiņas ziņkāri pēta tuklo Dem-janu Rūgtuli. Es pat gribētu teikt, ka pūķis vārda tiešā nozī-

mē ar acīm aprij Demjanu. Nūjā, diez vai mēs varam viņu nosodīt par šo izvēli...

- JAGUN! ES TEVI BRĪDINĀJU! - Demjans Rūgtulis skaļi iebļāvās, iecērtot piešus sānos savam putekļsūcējam “Sniegavētra 100U”.

- Puikas! Puikas, beidziet! - iekliedzās Rita Doduzkrīta, bet kapteinis Vāciesproms piedraudēja Rūgtulim ar dūri.

- Ak manu māmulīt bubulīt, nu kāpēc tiesneši vēl kavējas? - Babs Jaguns turpināja. - Pūķi jau pacēlušies gaisā. Sen jau laiks palaist bumbas! Un tieši tas arī notiek... Galvenais tiesnesis Tištrja dod signālu, un arbitri iznes grozu ar bumbām. Atgādinu, ka tās pavisam ir piecas: liesmudzē-se, apstulbinošā, piparu, šķaudāmā un kustību atņēmēja. Bumbas jāiemet “vārtos”, tas ir, pretinieku komandas pūķa rīklē; tur bumbas uzsprāgs, atbrīvojot tajās ieslēgto maģisko lādiņu.

Taņa saviebās. “Kāpēc viņš to skaidro? Vai tad šeit ir kaut viens, kurš nezina pūķbola noteikumus? Grūti iedomāties, ka starp skatītājiem netīšām ieklīdis kāds truloīds,” viņa prātoja.

Tiesneša palīgs norāva grozam vāku un atlēca atpakaļ, piesegdams galvu ar rokām. Piecas bumbas - katra savā krāsā - strauji šāvās augšup.

Pie bumbām vienlaikus metās gan tibidohsieši, gan ba-baji. Bumbas līkumoja, vairīdamās no vajātājiem. Atcerējusies Svilpja padomu, Taņa nolēma pagaidām turēties malā un nepiedalīties cīniņā. Viņa tikai uzmanīgi sekoja visam, kas notiek, pūlēdamās noskaidrot, kur atrodas zilā apstulbinošā bumba un dzeltenā kustību atņēmēja.

No sava novērošanas punkta laukuma centrā Taņa labi varēja redzēt abus pūķus. Niknainis pagaidām vēl bija mierīgs, nevienam virsū nebruka un tikai retumis izpūta ar dūmiem sajauktas īsas liesmu mēles. Niknainis savaldību zaudēja lēnām, tāpēc pagaidām viņš bija diezgan miermīlīgi noskaņots.

Toties ēģiptiešu pūķa Tefteleta uzvedība bija ārkārtīgi mērķtiecīga. Jau pusotras minūtes viņš dzinās pakaļ Lizai Aizlaizinai, cenzdamies ar garām uguns strūklām notriekt meiteni no viņas lidojošā pulksteņa. Pagaidām Lizai, nemitīgi mainot lidojuma virzienu, izdevās no vajātāja izvairīties, bet viņas pulksteņa dzeguze jau krita panikā. īpaši mulsināja tas, ka Lizai nebija nevienas bumbas. Tātad pūķis viņu vajāja, tikai un vienīgi gastronomisku nolūku vadīts.

- Cik straujš spēles sākums! Neticami asa cīņa! - klaigāja Babs Jaguns. - Babajam izdodas iegūt bumbas. Viņi tikuši jau pie trim, bet Tibidohsai ir tikai viena. Piekto bumbu pagaidām vēl neviens nav notvēris, bet babaju uzbrucēji jau drosmīgi metas virsū Niknainim. Katja Kioskova un Žora Žīkins cenšas uzbrukumu atvairīt. Žīkins uz savas slotas uzņem ātrumu... Tūlīt Žīkins sadursies ar babaju komandas trešo numuru Apendici. Lidojošais tepiķīlis un slota strauji tuvojas viens otram...

Skatītāju tribīnes dunēja satraukumā.