Zemes bērni-1 Alu lāča klans

Brouds bija ekstāzē. Viņš pasniedzās pēc sava dziļi iedurtā šķēpa, kas slējās taisni augšup no dzīvnieka sāniem. Raujot to ārā, sejā iešļāca silta asins šalts un viņš sajuta tās sāļo garšu. Brūns ar lep­numu acīs uzsita Broudam pa plecu.

- Labs darbs, - žests izteiksmīgi pauda. Brūns bija priecīgs, ka viņu rindām pievienosies vēl viens spēcīgs mednieks, spēcīgs mednieks, kas bija viņa lepnums un prieks, viņa sievas dēls, viņa sirds dēls.

Ala nu piederēja viņiem. Rituāla ceremonija to nostiprinās, bet Brouda medījums to bija nodrošinājis. Totēmi bija apmierināti. Brouds pacēla gaisā šķēpa asiņaino galu; piesteidzās pārējie mednieki, un prieks atbalsojās viņu soļos, vīriem redzot nogāzto zvēru. Brūns bija izvilcis nazi, gatavs uzšķērst bizona vēderu un iztīrīt iekšas, pirms to nesis uz alu. Viņš izņēma aknu, sadalīja to šķēlēs un iedeva katram medniekam pa gabalam. Tas bija pats gardākais kumoss, ko taupīja tikai vīriem un kas piešķīra medībās tik nepieciešamo spēku muskuļiem un acīm. Brūns izgrieza ari lielā, pinkainā radījuma sirdi un apraka to zemē netālu no dzīvnieka: šo dāvanu viņš bija apsolījis savam totēmam.

Brouds gremoja silto, jēlo aknu, baudot savu pirmo īsta vira medī­juma garšu, un viņam bija tāda sajūta, ka sirds aiz laimes plīsīs. Viņš kļūs par viru jaunās alas iesvētīšanas rituālā, viņš vadīs medību deju un piebiedrosies vīriem slepenajos rituālos, kas notiks mazākajā alā, un viņš labprāt būtu gatavs atdot dzīvību, lai tikai redzētu lepnumu Bruņa sejā. Tas bija Brouda izcilākais bridis. Viņš jau iedomājās, kādu uzmanību viņam pievērsis pēc iesvētīšanas vira kārtā alas ceremo­nijas laikā. Viss klans viņu apbrīnos un cienīs. Visi runās par viņu vien un par viņa lielo drosmi medībās. Tā nakts piederēs viņam, un Ogas acis mirdzēs vārdos neizsakāmā pielūgsmē un pazemīgā godi­nāšanā.

Vīri sasēja bizona kājas krietni virs ceļu locītavām. Grods un Drūgs sastiprināja kopā šķēpus, Krugs un Gūvs darīja tāpat, izveidojot no četriem šķēpiem divas dubultstipras kārtis. Vienu izvēra starp priekš­kājām, otru - starp pakaļkājām šķērsām lielajam zvēram. Brūns un Brouds nostājās katrs savā pusē pinkainajai galvai un satvēra to aiz ragiem, vienu roku atstājot brivu, ar ko turēt šķēpu. Grods un Drūgs saņēma vienu kārti katrs savā pusē priekškājām, kamēr Krugs nostā­jās pa kreisi un Gūvs - pa labi pie pakaļējām kājām. Saņēmuši vadoņa signālu, visi seši vīri devās uz priekšu, pa pusei velkot, pa pusei nesot milzīgo dzīvnieku pāri zālainajām pļavām. Ceļojums atpakaļ uz alu bija daudz garāks nekā turpceļš. Vīri, lai gan bija spēcīgi, stipri sa­springa zem bizona smaguma, stiepjot to pāri stepei augšup pa kalna nogāzi.

Oga viņus gaidīja un ieraudzīja tuvojošos medniekus jau tālu lejā līdzenumā. Pie kraujmalas pārējie klana cilvēki tos jau gaidīja un panācās pretim, lai, soļojot blakus un klusi tos apsveicot, pavadītu medniekus ceļa pēdējā posmā līdz alai. Brouda atrašanās varonīgo vīru priekšgalā liecināja, ka viņš ir ieguvis medījumu. Pat Eilu, kura nevarēja īsti saprast notikušo, bija pārņēmusi sajūsma, kas gaisā bija gandrīz taustāma.

-            6

-    Tavas sievas dēlam lieliski veicies, Brun. Medījums ir labi un tīri nostrādāts, - Zūgs teica, medniekiem novietojot lielo zvēru zemē pie alas. - Nu tev ir jauns mednieks, ar ko lepoties.

-     Viņam bija drosme un stipra roka, - Brūns žestikulēja. Acīm lepnumā starojot, viņš uzlika roku uz jaunā vīrieša pleca. Brouds gozējās siltajā uzslavā.

Zūgs un Drūvs nopētīja vareno jauno bulli ar apbrīnu, kurai bija nedaudz piejaukta nostalģija pēc dzīšanas sajūsmas un uzvaras trī­sām, aizmirstot briesmas un vilšanos, kas bija daļa no liela zvēra medību aizraujošā piedzīvojuma. Nebūdami vairs spējīgi medīt kopā ar jaunākajiem vīriem, tomēr nevēloties stāvēt malā, abi vecie vīri bija pavadījuši rītu, klaiņojot ar mežu noaugušajā kalna nogāzē un meklējot mazākus zvērus.

-    Redzu, ka jūs ar Dorvu zināt, kur izmantot savas lingas. Es saodu ceptas gaļas smaržu jau pusceļā uz kalnu, - Brūns turpināja. - Kad būsim iekārtojušies jaunajā alā, mums vajadzēs sameklēt kādu vietu, kur trenēties. Klanam nāktu par labu, ja visi mednieki prastu tā apie­ties ar lingu kā tu, Zūg. Un nepaies ilgs laiks, kad ari Vorns jau būs jāmāca.

Vadonis apzinājās, kādu ieguldījumu vecie vīri vēl aizvien dod klana uzturēšanā, un gribēja, lai viņi to zina. Medniekiem vienmēr neuzsmaidīja laime. Ne vienu vien reizi gaļu sagādāja vecie vīri, un ziemas biezajā sniegā nejauši uzietu svaigu gaļu bieži bija daudz vieglāk iegūt ar lingas palīdzību. Tas ienesa gaiditas pārmaiņas viņu ziemas ēdienkartē ar kaltētu gaļu, īpaši - ziemas beigās, kad vēlo rudens medījumu saldētie krājumi izbeidzās.

-     Nevar jau salīdzināt ar to jauno bizonu, bet mums ir truši un bebrs. Ēdiens ir gatavs, mēs tikai gaidām jūs, - Zūgs pamāja. - Es ievēroju līdzenu, skraju lauku netālu no šejienes, kas varētu noderēt kā laba vieta treniņiem.