Liels kajnieks ar kaprala dienesta pakapi uztaisija draudigu seju un saka vicinat rokas. Mes bijam noskrejusi dazus metrus, kad no beigto vabolu lauka puses atskaneja kliedziens.
– Pasteidzieties, vini tuvojas.
Es uzmetu sauteni uz pleca un sprintu skreju preti regainajam kapralim. Parlekdams peseju un vabolu likus, es pirmais ieskreju ieksa. Tur sedeja cetri karaviri, kas ladeja magazinus un tirija ierocus. Caur nelielu horizontalu spraugu es ieraudziju kaprala dusmu iemeslu. No transejas mes to nebutu redzejusi, bet no lozmeteju pozicijas mums bija skats uz visu ieleju. Pari laukam cauri likiem pluda ists dzivs vilnis.
5. nodala
– Gatavojieties! Ietaupiet municiju, neterejiet to. Tiklidz kukaini pietuvojas, visi dodieties prom no lukas! Vai tas ir skaidrs?
– Ja, kungs!
Mana balss, tapat ka visiem jauniesaucamajiem, ir kluvusi gail-da-da-da-da. Apmacibas mums stastija, ka kukainu ir daudz, ka vini vienmer ir skaitliski paraki par mums. Bet devini pret daziem simtiem, tas ir neprats. Skita, ka visi manas vienibas biedri jutas lidzigi. Vinu sejas, drosi vien tapat ka man, bija redzams pilnigs sausmu pardzivojums. Kamer mes meginajam parvaret savas bailes, nezinama kaprala viri citigi ienema pozicijas. Viens no viniem nostajas aiz MK1 lozmeteja un atklaja uguni. Lielais, divstobra ierocis apslapeja blezu pikstienus un deva viniem parliecibu.