Zvaigznu kugu desants: pilsonis

Musu prieksa bija cetrus metrus augsta siena – standarta lauka nocietinajums. Apkart nelielas nometnes perimetram staveja vairaki torni, uz kuriem bija uzstaditi MK1 lozmeteji, kas sava arpus tas. Uz sienas bija tikai pieci karaviri, kas ari sava. Sienas prieksa bija vel viens nolaisanas tehniskais tunelis, kas savienojas ar transeju sistemu arpus iecirkna. Apkart guleja karaviri, no daziem bija palikusi tikai kermenu gabali. Tikai dazi no viniem bija dzivi, un vini mums nepieversa nekadu uzmanibu. Es satiku savu skatienu ar vienu no ievainotajiem; ja vins nebutu kustejies, es butu domajis, ka vins ir miris, tik tuksas bija vina acis. Paraustijis plecus, es koncentrejos uz savu uzdevumu. Mes bijam noskrejusi tikai pardesmit metrus, kad pazemes gaitenu krustpunkta mus sagaidija virsnieks ar majora dienesta pakapi.

– Hils, prieks beidzot tevi redzet.

– Majors Havoks, kungs! Tresais vieniba ir ieradusies.

– Atputies. Pietiek, Adams, ne tagad. Nosutiet vienu brigadi pa kreisi, un mes ar tevi – uz centru. Skiet, ka labaja puse mums klajas diezgan labi.

– Vini ir jauniesauktie, sir, varbut mums vajadzetu…

– Man nav laika vinus pieskatit, dari to.

– Ja, kungs! Vai jus dzirdejat so paveli?! Bapoto, tu ej pa kreisi, lieki neriske.

– Saprotu, kungs. Vieniba, izkusteties!

4. nodala

Dodoties cauri tehniskajiem gaiteniem, mes sakam redzet arvien vairak ievainotu karaviru. Dazi no viniem sedeja uz gridas, rokas uz celiem. Vini supojas uz prieksu un atpakal, murminadami. Mes skrejam atra tempa, un es nespeju saprast so nabaga cilveku runu. Gar koridoru, lidzas mums, atradas mediciniskas vienibas karaviri un atbalsta rotas karaviri. Pedejie vaca no mirusajiem un ievainotajiem visu, ko vel vareja izmantot. Rezerves municijas krajumi, granatas, ieroci. Viens no viniem uz pleca nesa apmeram duci Morita automatu.

Koridors cilpu skersoja un sadalijas, bet ierindnieks Bapoto parliecinosi veda mus uz galamerki. Mes vieni seit butu pazudusi. Visi sie tehniskie tuneli bija vienadi. Mirgojosas gaismas vel vairak sarezgija orientesanos. Es meginaju izlasit uz sturiem izvietotas norades, tacu daudzas no tam bija rakstitas ar roku, tapec atteicos no si veltiga meginajuma un centos koncentreties uz skriesanu.

– Vieniba, stavet! Ieroci gatavi.

Bapoto apstajas pie vel vienam durvim. Tas atskiras ar zalam arahtas asinim. Izskatijas, ka aiz tam saksies musu pirma cina. Mana sirds dauzijas ka traka. "Morita" jutas ta, it ka butu par desmit kilogramiem smagaka. Pagriezot galvu pa labi, es ieskatijos Prohorovam acis. Vina zilites bija paplasinajusas ka narkomanam. Es nedomaju, ka man butu labak.

– Gatavojies! Mes dodamies divata. Pirmie divi skatas uz prieksu, parejie – uz augsu un uz saniem. Neaiztiepieties, saujiet taisni. Mazak domat, vairak darit. Iesim!

Bapoto strauji atver durvis, un divi puisi izskrien virspuse.

– Aaah!

Ta, ka vienam no viniem uzreiz cetras vietas iekoda milziga kukaina nagi. Milzigais zirneklis ar savu upuri aizskreja dazus metrus no ieejas. Zirneklis pacela virsu karavira kermeni un ar vienu vienkarsu kustibu saplesa to vairakos gabalos. Visi puisi, tapat ka es, staveja tik stivi, cik vien speja, un skatijas uz vaboli, kas bija pagriezies pret mums. Arahnida karotajs – ienaidnieka galvena vieniba – slejas labu tris metru augstuma, turklat uz saliektam kajam. Tas parvietojas uz cetram kajam, vel divas bija izvirzitas sanos un. Ta milzigie vertikalie zokli atveras, un tas izlaida pretigu pikstienu, metoties pret mums.

– Sausmiga uguns. Ko tu, piedauzies, te stav! Uguns!

Bapotam to nebija jasaka divreiz. Disciplina ir tas, ko Federacijas armija prot iedvest. Komandas sinhronas kustibas pacela sautenes, nedodot bugam nekadu iespeju. Es, skiet, turpinaju spiest spruda spruda poguni ka visi parejie, pat tad, kad magazina bija pilnigi tuksa.

– Parlade, ejam! Pasteidzieties, vai jus domajat, ka vins seit bija vienigais?!

Bapoto, radidams mums piemeru, pats parladeja savu ieroci. Lielais puisis saka izvilkt nodalijumu ara, turedams aiz kakla.

– Atri, musu puisiem vajadziga palidziba, ejiet augsa!