Читаем Zvaigznu kugu desants: pilsonis полностью

Mus nogadaja kaut kur kalnos, un apkart kalniem bija izzuvusi un saplaisajusi zeme. Ta atgadinaja sals purvu. Pati baze bija Federacijas identitate. Monumentala, vienota, nekas lieks. Izveidotas karaviru kolonnas marseja vai iesaistijas vingrinajumos. Dazi pulki valkaja kaujas brunas un nesaja ierocus, ko ieprieks biju redzejis tikai zinas. Tas viss raisija vel nebijusu sajusmu. Sadalisana kazarmas un formas terpu sanemsana ar lietam pagaja ikdieniski. Pec tam sakas macibas. Tris menesus mes nodarbojamies tikai ar fiziskajam macibam un macibam. Katru dienu laiku pa laikam. Bet tas ir pat labi, es ceru, ka ari pareja dienesta dala aizrites tikpat atri un viegli. Musu komanda kluva arvien specigaka. Visi cits citu pazina, vismaz pec varda. Mans galvenais sarunu biedrs bija kaimins, kas guleja uz augseja plaukta, – Luiss Peress. Kupls puisis, apmeram divdesmit divus gadus vecs. Luiss jau ilgu laiku bija meginajis dzivot bez pilsonibas, un no vina atrunam sapratu, ka vins bija saistits ar noziedzigo pasauli, un tagad, acimredzot, bija nolemis sakt jaunu dzivi. Smiekligakais ir tas, ka es par vinu neko nezinaju, iznemot vina vardu. Instruktori atstaj loti maz laika socializeties, un viss, par ko mes runajam, ir sudzibas par macibam, sapni par gardiem edieniem un, protams, sievietem. Kareivis Peress bija no tiem viriesiem, kuriem patika parspilet savus milas panakumus, un, ja es vinam vareju ticet diena, kad parvacamies uz kazarmam, tad tagad es vinam neticeju. Pirmaja diena vins bija noskupejis usas, un uzreiz izskatijas par duci gadu jaunaks. Tagad es nespeju vinu iedomaties ar sejas apmatojumu. Runajot par edienu, seit tas bija uz pusi no dabigiem produktiem, man gandriz bija asaras, kad no rita nobaudiju putru. Daudzi cilveki reageja tapat, jo vini jau bija apedusi sintetisko sudus. Otra puse no devas bija pilnigi maksliga, lai tie, kas nekad to nebija edusi, varetu pierast pie tas garsas. Talakajos kaujas lauka nosturos karavirus ar istu partiku biezi vien neboja.


Macibas turpinajas. Mus saka biezak pacelt nakti. Pargajienu laika mums saka dot papildu svaru. Viss sapluda nebeidzama atkartojumu plusma. Sakuma mes biezi kludijamies un sanemam kadu dazadibu soda veida. Tagad es saku maldities par dienam.


Groundhog Day beidzas ar musu jauna skolotaja – kaujas apmacibas instruktora serzanta Jana Praceka ierasanos, kurs uzreiz visiem sabojaja garastavokli.


– Karaviri, jums jasaprot viena vienkarsa lieta. Jus visi dodaties uz kaujas vienibu. Nekadu garnizona dezuru, nekadu aizmugures sardzes darbu vai ko tamlidzigu. Tagad frontei vajadzigi jauni karaviri, tapec pec trim menesiem jus visi dosieties nogalinat mikroautobusu lieluma kukainus. Vai jus saprotat?


– Ja, kungs!


– Labi padarits! Ja jus nesaprotat, es jums to izskaidrosu. Jums ir tikai tris menesi. Ja vien jus nevelaties nomirt pirmajas piecas kaujas minutes. Viss, ko es tev tagad iemacisu, izglabs tavu dzivibu vai kada blakus stavosa cilveka dzivibu. Jusu macibu laiks tiks saisinats lidz divam stundam nedela. Jus ari saksiet jaunu nodarbibu, kura apgusiet arakulus. To uzvedibu un fiziologiju. Sodien mes saksim ar tavu brunu un iepazistinasim tevi ar kaujas ierociem. Vai tas ir skaidrs?


– Ja, kungs!


– Labi, labi.


Pabeidzis monologu, serzants mus aizveda uz sautuvi, ieprieks tur bijam bijusi tikai vienu reizi, mums paradija visas galvenas vienibas atrasanas vietas ekas. Sautuve bija tuksa, ja neskaita divus serzantus, kas to vadija.


– Labi, viri. Iepazistieties ar Morita MK2 serijas automatu. Tas ir galvenais brunojums, gandriz katra vieniba ir aprikota ar sadam "Moritam" ar nelielam modifikacijam. Nakamaja sesija mums bus instruktaza un pilniga specifikacija, kura siki izklastisim, ka rupeties par so ieroci, ta galvenas problemas un dazadus piestiprinajumus, kas tam pieder. MK2 ir tikai paris gadus, un tie var viegli caursaut mazo blezu caulas, ar kuram jus parsvara sastapsieties. Ar maziem es domaju tris metrus garu radijumu, kas spej skriet lidz cetrdesmit kilometriem stunda, rapties pa stavam klintim un izdzivot pec visu loceklu nosausanas.


Pec pauzes serzants pasniedza sauteni, lai visi to redzetu. Ierocs skita briesmigs, plesigs un diezgan smags. Bez tris menesus ilgas apmacibas es nebutu spejis skriet ar sadu sauteni ne tikai visu dienu, bet pat ne dazas stundas. Kad ierocis tika atdots intendantam, kurs staveja blakus Pracekam, serzants no plaukta izvilka jaunu ieroci.


– "Sis ir TW202-1 Morita Sokola acs. Divsimt divi tiks izsniegti jusu vienibai divos eksemplaros. Tikai tiem, kas spes mani parsteigt, par ko es loti saubos. Jus visi ar to sanemsiet pamatapmacibu. Tas ir snaipera ierocis, kas paredzets lielam lidz videjam attalumam.


Atkartojis parbaudes proceduru, serzants ka burvis izvilka jauno slepkavibas ieroci.


Перейти на страницу:

Похожие книги

Сценарии судьбы Тонечки Морозовой
Сценарии судьбы Тонечки Морозовой

Насте семнадцать, она трепетная и требовательная, и к тому же будущая актриса. У нее есть мать Тонечка, из которой, по мнению дочери, ничего не вышло. Есть еще бабушка, почему-то ненавидящая Настиного покойного отца – гениального писателя! Что же за тайны у матери с бабушкой?Тонечка – любящая и любимая жена, дочь и мать. А еще она известный сценарист и может быть рядом со своим мужем-режиссером всегда и везде. Однажды они отправляются в прекрасный старинный город. Ее муж Александр должен встретиться с давним другом, которого Тонечка не знает. Кто такой этот Кондрат Ермолаев? Муж говорит – повар, а похоже, что бандит…Когда вся жизнь переменилась, Тонечка – деловая, бодрая и жизнерадостная сценаристка, и ее приемный сын Родион – страшный разгильдяй и недотепа, но еще и художник, оказываются вдвоем в милом городе Дождеве. Однажды утром этот новый, еще не до конца обжитый, странный мир переворачивается – погибает соседка, пожилая особа, которую все за глаза звали «старой княгиней»…

Татьяна Витальевна Устинова

Детективы
Текст
Текст

«Текст» – первый реалистический роман Дмитрия Глуховского, автора «Метро», «Будущего» и «Сумерек». Эта книга на стыке триллера, романа-нуар и драмы, история о столкновении поколений, о невозможной любви и бесполезном возмездии. Действие разворачивается в сегодняшней Москве и ее пригородах.Телефон стал для души резервным хранилищем. В нем самые яркие наши воспоминания: мы храним свой смех в фотографиях и минуты счастья – в видео. В почте – наставления от матери и деловая подноготная. В истории браузеров – всё, что нам интересно на самом деле. В чатах – признания в любви и прощания, снимки соблазнов и свидетельства грехов, слезы и обиды. Такое время.Картинки, видео, текст. Телефон – это и есть я. Тот, кто получит мой телефон, для остальных станет мной. Когда заметят, будет уже слишком поздно. Для всех.

Дмитрий Алексеевич Глуховский , Дмитрий Глуховский , Святослав Владимирович Логинов

Современная русская и зарубежная проза / Социально-психологическая фантастика / Триллеры / Детективы