Brīnumnazis Triloģijas TUMŠĀS MATĒRIJAS otrā daļa

Beidzot nācu pie secinājuma, ka jaunatrastā pasaule ir pretīga vieta, un nevarēju vien sagaidīt brīdi, kad to pa­metīšu. Ceļš mājup uz dzimto pasauli likās slēgts uz visiem laikiem. Taču atradu vārtus uz citiem izplatīju­miem, un neliels pētījums pavēra man ceļu uz šo pasauli.

Tā nu esmu šeit. Un šai pasaulē, Skorsbija kungs, mani sagaidīja milzu pārsteigums; izrādījās, ka pasaules ievērojami atšķiras: šeit es pirmoreiz satiku savu dē­monu. Jā, pirms ienākšanas jūsu pasaulē es to nepazinu. Ļaudis šeit nespēj iedomāties pasauli, kur dēmons ir tikai klusa prāta balstiņa. Bet jūs vai varat iztēloties manu pārsteigumu, uzzinot, ka daļa manas dvēseles ir sievišķa, putna veidolā un daiļa?

Tad nu kopā ar savu dēmonu apklejoju ziemeļu zemes un daudz iemācījos no Arktikas ļaudīm tādiem kā mani krietnie draugi tepat šai ciemā. Viņu teiktais par savu pasauli aizpildīja robus manās dzimtajā pasaulē apgūta­jās zināšanās, un es sāku rast atbildes uz daudziem šķie­tami neizskaidrojamiem jautājumiem.

Devos uz Berlīni ar Grummana vārdu. Nevienam ne­stāstīju par savu izcelsmi, turēju to noslēpumā. Iesniedzu tēzes akadēmijā un aizstāvēju tās debatēs, kā jau tur pieņemts. Biju labak informēts nekā akadēmiķi, līdz ar to bez grūtībām kļuvu par viņu organizācijas biedru.

Tad nu akreditējies varēju uzsākt darbu šajā pasaulē, kur visumā jutos apmierināts. Un tomēr kaut kā no dzimtās zemes, protams, trūkst. Vai esat precēts vīrs,

Skorsbija kungs? Nē? Nu, es biju precējies un sievu no sirds mīlēju, tāpat ari dēlu, savu vienīgo bērnu puisēnu, kam nebija ne gadiņš, kad aizklīdu projām no dzimtajām ārēm. Briesmīgi pēc viņa ilgojos. Taču meklējumos var aiziet tūkstošiem gadu, veltīgi cenšoties tikt mājup. Bijām nolēmēti uz mužu mūžiem.

Tikmēr darbs mani pilnīgi pārņēma savā varā. Mek­lēju jaunas zināšanu jomas: iepazinu galvaskausa kultu, kļuvu par šamani. Izdarīju pat dažu labu lietderīgu at­klājumu kaut vai atklādams metodi, kā izgatavot ziedi no asinssūnas, saglabājot tajā visas dzīvā auga vērtības.

Tagad par šo pasauli zinu diezgan daudz, Skorsbija kungs. Kaut vai par Putekļiem. Pēc jūsu sejas izteiksmes noprotu, ka šis termins jums nav svešs. Jūsu pasaules teologus tas pārbiedējis līdz nāvei, savukārt mani biedē viņi. Zinu, ar ko nodarbojas Ezriela kungs, tāpat man zināms arī, kāpēc, un tieši tālab es jūs šurp atsaucu. Vē­los viņam palīdzēt. Vai saprotat uzdevums, ko viņš uzņēmies, ir dižākais cilvēces vēsturē. Dižākais trīsdes­mit piecu tūkstošu gadu garajā cilvēces vēsturē, Skors­bija kungs.

Pats vien neko daudz paveikt nevaru. Manu sirdskaiti nespēj ārstēt neviens šīs pasaules dziednieks. Varbūt būs gana ar vienu smagāku piepūli. Tomēr man zināms šis tas, ko nezina lords Ezriels, un tas, lai dižais darbs vaina­gotos panākumiem, būtu jadara viņam zināms.

Saprotiet, mani ieintriģējusi Rēgu vajātā pasaule, kur tie barojas no cilvēku apziņas. Vēlējos izzināt, kas viņi tādi ir, kā uzradušies. Turklāt kā šamanis es spēju atklāt ar garu to, ko nevaru izzināt fiziski, ne vienu vien stundu esmu aizvadījis transa stāvoklī, pētīdams Rēgu vajāto pasauli. Atklāju, ka filozofi pirms vairākiem gadsimtiem

radījuši rīku ar mērķi paplašināt savas iespējas līdzekli, ļ ko paši nosauca par brīnumnazi. Nazim piemīt daudz spēju vairāk, neka viņi, to izgatavodami, nojauta, krietni vairāk, nekā viņiem zināms arī tagad. Lai nu kā, tieši pateicoties nazim, filozofi ielaida savā pasaulē Rēgus.

Nu man zināms par brīnumnazi un to, ko tas spēj. Zinu arī, kur nazis atrodas, tāpat arī to, kā pazīt cilvēku, kam lemts to lietot. Zinu to, kas darāms lorda Ezriela lietā. Ceru, ka naža nesējs ir piemērots savam uzdevumam. Tāpēc jau atsaucu jūs šurp, un tagad jums mani pa gaisu jāaizgādā uz ziemeļiem uz lorda Ezriela jaunatklāto pasauli, kur ceru sastapt brīnumnaža nesēju.

Neaizmirstiet, ka tā ir briesmu pilna pasaule. Rēgi ir ļaunāki par jebko, kas sastopams jūsu pasaulē vai ma­nējā. Mums jābūt uzmanīgiem un drošsirdīgiem. Es neatgriezīšos, bet jums, ja vēlaties atkal skatīt dzimto zemi, būs jāizmanto jūsu drosme, visas prasmes, visa veiksme.

Tāds, lūk, jūsu uzdevums, Skorsbija kungs. Tāpēc jūs mani sameklējāt.

Šamanis pieklusa. Seja viņam bija bāla, pārklājusies ar blāvu sviedru spīdumu.

-    Tā ir trakākā, nolāpītākā iedoma, kādu man jebkad gadījies dzirdēt, atbildēja Lī.

Satraukts viņš piecēlās, spēra pāris soļu uz vienu pusi, soli divus uz citu, tikmēr Hestere, acu nepamirkšķinā­dama, no sola vēroja. Grummana acis bija pa pusei aiz­vērtas, dēmons sēdēja šamanim uz ceļgala, piesardzīgi vērdamies Lī.

-    Vai gribat naudu? Grummans pēc brīža jautāja. Varu jums sadabūt zeltu. Tas nebūs grūti.

-   Nolādēts, ne jau pēc zelta es braucu, Lī kvēli iesau­cās. Ierados šeit… Ierados pārliecināties, ka esat dzīvs,

tā man vismaz likās. Lai nu kā, mana ziņkārība par šo jautājumu it kā būtu apmierināta.

-   Priecājos to dzirdēt.