Sevišķa nepieciešamība

Sencovs neatbildēja. Iespīlēts gaisā, viņš saspringti vēroja ekrānu ar sarkanajiem cilindriem, it kā kaut ko gaidītu. Pārslodze pazuda. Visi reizē pacēla galvas. Azarova lūpām pārslīdēja rūgts smaids. Kalve teica Rainam:

— Bija baigi…

— Vēl tikai būs, — Rains smaidīja. — Bet, kā reiz teicis kāds no senajiem rakstniekiem, tas jau ir pavisam cits stāsts …

Un tad Sencovs ieraudzīja, ka no viena ru- bīnsarkanā cilindra uz ekrāna izšaujas apžilbinošs, šaurs gaismas stars. Tad vēl viens cilindrs izmeta tādu pašu staru. Un vēl viens …

— Tā tas ir! Fotona dzinējs! Ar kvantu ģeneratoriem! — Sencovs iekliedzās, atlaižoties krēslā.

Neizturama, kaut arī ar filtriem apslāpēta gaisma ar žilbinošu liesmu plosījās uz ekrāna. Kauli no jauna kļuva smagi, uz mēraparātu skalām uzšāvās sarkanas svītras … Pilnīgā klusumā kuģa galvenais dzinējs uzņēma gaitu…

— Nākamā pietura — Zeme, — Sencovs teica svinīgi, — kuģis nesāks griezties ap Zemi — šai raķetei tas nav jādara. Interesanti gan, kur tā nolaidīsies.

— Spriežot pēc tā, ko mēs zinām par viņu klimatu, —• Rains atsaucās, — kaut kur mērenā klimata joslā, kādā līdzenumā. Varbūt arī mūsu dzimtajā pusē. Bet kā gan tas viss notiks?

— Ja jau raķete startē automātiski, tad tā arī nolaidīsies tāpat, — Sencovs sacīja. — Tagad es kuģim ticu …

Skatoties uz vienu no ekrāniem, kur bija redzams, kā arvien ātrāk attālinājās Marss, samazinājās un tikko samanāms kļuva zvaigžņu kuģis, ko viņi nupat bija atstājuši, Korobovs sacīja:

— Tā vien liekas, ka mēs lidosim tikai dažas dienas … Šis te nelidos pa orbitālo trajektoriju. Kuģis ies pa gaismas stara trajektoriju!

— Ne jau velti raķete tā izskatās! — Sencovs atbildēja. — Būtībā mums jau tagad vajadzētu gatavoties uz nolaišanos …

— Es tomēr gribētu izpētīt raķetes kibernētisko iekārtu, — Kalve nomurmināja un greizi paskatījās uz Sencovu.

— Stop! — Sencovs sacīja, ar visu savu būtību priecīgi izjūtot, cik viegli — arvien ātrāk un ātrāk — kuģis ieskrienas. — Es jums gan rādīšu! Nedomājiet — ja kuģis ir svešs, tad uz tā instrukcijas vairs nav spēkā! Kuģis tagad ir mūsu!

Smiedamies viņš vēl piebilda:

— Instrukcijas aizliedz iejaukties automātu darbībā lidojuma laikā. Ja vien to neprasa Sevišķa Nepieciešamība …

Vladimiru Mihailovu lasītājs pazīst kā asprātīgu mūsu republikas feļetonistu, satīriķi un humoristisku stāstu autoru. Taču jau pirms vairākiem gadiem viņš sāk pievērsties arī zinātniskajai fantastikai.

Viņa zinātniski fantastiskie stāsti parādās žurnālos «Draugs», «Zinātne un tehnika» un Maskavas izdevumā «Iskatej».

«Sevišķā nepieciešamība» ir rakstnieka fantasta pirmais lielakais darbs. To krievu valodā Latvijas Valsts izdevniecība izdevusi 1963. gadā.

Šajā gadā iznāks Vladimira Mihailova zinātniski fantastiskais romāns «Tuvā kosmosa ļaudis». Sagatavošanā ir zinātniski fantastiska grāmata «Ļaudis un kuģi».

Vladimiram Mihailovam zinātniski fantastiskais sižets būtībā ir tikai fons, uz kura viņš risina humānisma problēmas nākotnes komunistiskajā ērā. Lai kādos apstākļos un situācijās atrastos cilvēks, viņš pārstāv savas planētas — Zemes civilizāciju, kuras neapturamajam progresam autors veltī visu savu daiļradi.

Vladimirs Mihailovs SEVISĶA NEPIECIEŠAMĪBA

Redaktore I. Bērzkalne. Māksi, redaktors A. Jēgers. Tehn. redaktore N. Kļava. Korektore A. Pavlovska.

Nodota salikšanai 1966. g. 11. maijā. Parakstīta iespiešanai 1966. g. 15. augustā. Papīra formāts 70 X 90/32 . 7,50 fiz. iespiedi.; 8,77 uzsk. iespiedi.; 8,49 izdevu. 1. Metiens 30 000 eks. Apakšā 35 kap. Izdevniecība «Liesma» Rīga, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nr. 20339-D2431. Iespiesta Latvijas PSR Ministru _ Padomes Valsts preses komitejas Poligrāfiskās rūpniecības parvaldes 2. tipogrāfijā «Sovetskaja Latvija» Rīgā, Dzirnavu ielā 57. Pašūt. Nr. 1592. K2

Владимир Мн х а йл о в ОСОБАЯ НЕОБХОДИМОСТЬ Латвийское государственное издательство Рига 1963

Издательство «Лиесма» На латышском языке

[1] fragmentos 110 P. Kogana dzejoļa «Raķete» (1939. g.). Atdzejojusi E. Grīnberga.

[2] albedo — skaitlis, kas raksturo ķermeņa virsmas spēju atspoguļot starus.

[3] liionika — zinalncs nozare, kas cenšas dzīvā organisma uzbūves principu izmantot tehnikā.