izliekts ķermenis, ar ko vienmēr pārbauda telpisko iztēli. Mēs runājām par citu funkciju — par Šorina dzīves funkciju, vienkāršu kā pirmās pakāpes nolīdzi- nājums, par funkciju, kas ir tik taisna kā taisna līnija. Taisna līnija, kas trauc uz priekšu, par spīti barjerām, un pārvar tās! Pirmā barjera bija aritmētiska: miljards gribētāju un viena vieta. Tad enerģētiskā barjera: dzinēji par vājiem. Tad staru barjera, arī fizioloģiskā barjera: ķermenis nespēj izturēt ātrumus, kas tuvi gaismas ātrumiem. Beidzot egoistiska rakstura barjera: sapnis ir piepildāms, bet tikai sev pašam. Arī šo barjeru šķērso taisne un trauc uz nākošo barjeru — uz gaismas barjeru. Cik gadi būs vajadzīgi tās pārvarēšanai — pieci vai piecsimt? To Šorins nezina.
Taisne trauc uz priekšu līdz bezgalībai. Novirzīties sāņus nav tās dabā.