Zemes bērni-1 Alu lāča klans

-     Ja Eila būtu pareizi nolādēta, viņa nekad nebūtu atgriezusies un nekad nebūtu devusi dzīvību tam kverplim. Ja viņas totēms ir tik spēcīgs, kāpēc tad viņa pazaudēja pienu? Visi teica, ka viņas bērns būs nelaimīgs. Kas var būt lielāka nelaime kā zaudēt mātes pienu? Tagad tu gribi ienest viņa nelaimi manā pavardā. Es to nepieļaušu, Oga. Tas ir pēdējais vārds!

Oga pasēdās tālāk un skatījās augšup uz Broudu ar rāmu apņē­mību.

-    Nē, Broud, - viņa pamāja. - Tas nav pēdējais vārds. - Viņa vairs nejutās kautrīga. Brouda teiktais pārvērtās šokējošā pārsteigumā. - Tu vari neļaut Durkam dzīvot pie šī pavarda; tās ir tavas tiesības, un es tur neko nevaru darīt. Bet tu nevari man aizliegt viņu barot. Tās ir sievietes tiesības. Sieviete drīkst barot, kuru bērnu vēlas, un neviens vīrietis viņu no tā nedrīkst atturēt. Eila izglāba mana bērna dzīvību, un es neļaušu nomirt viņas dēlam. Durks būs manu dēlu brālis, vai nu tev tas patīk vai ne.

Brouds bija apstulbis. Viņa sievas atteikšanās klausīt tā vēlmēm bija pavisam negaidīta. Oga nekad nebija izturējusies bezkaunīgi, necienīgi, nekad nebija izrādījusi ne mazāko nepaklausības zīmi. Viņš nespēja tam noticēt. Šoks pārvērtās niknumā.

-    Kā tu iedrošinies nepaklausīt savam vīram, sieviete! Es tev likšu pamest šo pavardu! - viņš ārdījās.

-    Tad es ņemšu savus dēlus un iešu projām, Broud. Es lūgšos, lai mani ņem cits vīrietis. Varbūt Mogurs ļaus man dzīvot ar viņu, ja mani nepieņems neviens cits. Bet es barošu Eilas mazuli.

Viņa vienīgā atbilde bija spēcīgs sitiens ar smagu dūri, kas uz vietas nogāza Ogu gar zemi. Viņš bija pārāk pilns niknuma, lai atbil­dētu citādi. Viņš jau gribēja sist vēl, tad apcirtās uz papēža. "Es vēl paskatīšos, kā tu mani neklausīsi!" viņš nodomāja, sparīgi soļodams uz Bruņa pavardu.

-     Vispirms viņa aplipina Izu, tagad viņas stūrgalvība ir pārsvie- dusies uz manu sievu! - Brouds žestikulēja, līdzko bija pārkāpis pāri robežas akmeņiem. - Es teicu Ogai, ka negribu Eilas dēlu, es teicu viņai, ka nevēlos redzēt to deformēto puiku kā viņas dēlu brāli. Vai tu zini, ko viņa man atbildēja? Viņa apgalvoja, ka barošot viņu tik un tā! Oga sacīja, ka es viņu nevarot apturēt. Viņa paziņoja, ka viņš būšot viņas dēlu brālis, vai es to gribot vai ne! Vai vari tam noticēt? Oga? Mana sieva?

-    Viņai ir taisnība, Broud, - Brūns atbildēja, cenšoties būt mierīgs.

-    Tu nevari aizliegt viņai to barot. Vīrietim nav nekādas daļas, kuru bērnu sieviete zīda, tā nekad nav bijusi vīrieša darīšana. Viņam ir svarīgākas lietas, par ko rūpēties.

Brūnam nemaz nepatika Brouda agresīvie iebildumi. Tas bija paze­mojoši Broudam - būt emocionāli tik satrauktam par lietām, kas attiecas vienīgi uz sievietēm. Un kurš gan vēl to varēja darīt? Durks piederēja pie klana, jo īpaši pēc Lāča svētkiem. Un klans vienmēr rūpējās par savējiem. Pat sievietei, kas bija ieradusies no cita klana un kas nekad nebija dzemdējusi nevienu bērnu, netika ļauts badoties, ja viņas vīrs nomira. Viņai varēja nebūt nekādas vērtības, viņa varēja būt nasta, bet, kamēr vien klanam bija pārtika, viņai ēdamā pietika.

Brouds varēja atteikties pieņemt Durku pie sava pavarda. Uzturē­šanās atļauja uzlika pienākumu gādāt par viņu un mācīt zēnu kopā ar Ogas dēliem. Brūns nebija par to priecīgs, bet tas nenāca negaidīti. Visi zināja, ko viņš izjūt pret Eilu un viņas dēlu. Bet kāpēc viņam bija jāiebilst pret to, ka viņa sieva barotu zēnu? Viņi visi bija no viena klana.

-    Vai tu gribi teikt, ka Oga var spītīgi neklausīt un nesaņemt ne­kādu sodu? - Brouds zvēroja.

-     Kāpēc tev par to jāuztraucas, Broud? Vai tu gribi, lai tas bērns nomirst? - Brūns vaicāja. Brūns nosarka no tik tieša jautājuma.

-    Viņš pieder pie klana, Broud. Ar visu savu nepareizi veidoto galvu viņš neizskatās atpalicis. Viņš izaugs un kļūs par mednieku. Šis ir viņa klans. Viņam pat jau ir sarunāta sieva, un tu tam pats piekriti. Kāpēc tu tik jūtīgi uztver to, ka tava sieva baro kādas citas bērnu? Vai tu vēl aizvien esi jūtīgs attiecībā pret Eilu? Tu esi vīrs, Broud, lai ko tu viņai liktu, viņai ir jāklausa. Un viņa taču klausa tevi. Kāpēc tu sacenties ar sievieti? Tu sevi pazemo. Vai varbūt es kļūdos? Vai tu esi vīrs, Broud? Vai esi vīrs, pietiekami vīrišķīgs, lai varētu vadīt šo klanu?

-    Es vienkārši negribu, ka kropls bērns kļūst par brāli manas sievas dēliem, - Brouds kā atrunājoties žestikulēja. Tas bija nepārliecinošs attaisnojums, bet viņš bija sapratis draudus.

-      Broud, kurš mednieks nav glābis cita mednieka dzīvību? Kurš cilvēks nenes sevi daļu no cita cilvēka gara? Kurš vīrs nav brālis pārē­jiem? Vai tam ir kāda nozīme, vai Durks ir brālis tavas sievas dēliem tagad vai vēlāk, kad tie visi izaugs? Kas tev nepatīk?