Zemes bērni-1 Alu lāča klans

Izbiedētā jaunās sievietes seja lika Eilai vēlēties, kaut varētu doties tai līdzi. Ubai vēl nebija lāgā pat astoņi gadi, un doma par dienām, kas būs jāpavada vientulībā projām no alas drošības, biedēja meiteni, taču viņas totēma gars pirmo reizi bija cīnījies, un tas bija jādara. Viņai nebija izvēles.

-    Vai tu atceries to mazo alu, kur es slēpos, kad piedzima Durks? Ej uz turieni, Uba. Tur būs drošāk nekā atldātā vietā. Es iešu tevi apciemot katru vakaru un aiznesīšu kaut ko ēdamu. Tās būs tikai dažas dienas, Uba. Noteikti paņem ādu, uz kā gulēt, un kādu ogli, ar ko aizkurt uguni. Tur netālu ir ūdens. Tu jutīsies vientuļa, jo sevišķi naktīs, bet viss būs kārtībā. Un domā par to, ka tu tagad esi sieviete. Drīz tu apprecēsies, un varbūt nebūs ilgi jāgaida, kad tev pašai būs savs bērniņš, - Eila mierināja.

-    Kā tu domā: ko Brūns man izvēlēsies?

-    Kuru tu gribi, lai Brūns tev izvēlas, Uba?

-    Vorns ir vienīgais neprecētais vīrietis, lai gan esmu pārliecināta, ka Borgs ari tāds drīz būs. Protams, viņš var nolemt, ka es būšu otrā sieviete kādam no pārējiem vīriem. Man šķiet, ka vislabāk man patiktu Borgs. Mēs spēlējām vīru un sievu līdz tai reizei, kad viņš pa īstam mēģināja apmierināt ar mani savas vēlmes. Toreiz tas īsti neizdevās, un tagad Borgs kautrējas, un, tā kā tik drīz kļūs par īstu vīrieti, viņam vairs nepatīk spēlēties ar meitenēm. Ona arī ir sieviete, bet viņa nevar precēties ar Vornu. Ja vien Brūns neizlems dot viņu kādam vīram, kuram jau ir viena sieva, viņai nav neviena cita, izņemot Borgu. Tad jau iznāk, ka Vorns būs mans vīrs.

-    Vorns jau kādu laiku ir vīrietis, viņš droši vien stipri grib precē­ties, - Eila noteica. Viņa ari tā bija secinājusi. - Kā tu domā: vai tu gribētu Vornu par savu vīru?

-    Viņš izturas tā, it kā mani neredzētu, bet dažreiz viņš uz mani skatās. Viņš nemaz nebūtu tik slikts.

-     Broudam viņš patīk. Kādu dienu viņš varbūt būs otrais virs. Tev jau nav jāuztraucas par savu stāvokli, bet taviem dēliem tas nāktu par labu. Man Vorns pārāk nepatika, kad biju jaunāka, bet domāju, ka tev taisnība. Viņš nav tik slikts. Viņš pat izturas labi pret Durku, kad Brouds nav tuvumā.

-    Visi izturas labi pret Durku, izņemot Broudu, - Uba teica. - Visi viņu mīl.

-    Jā, viņš noteikti visos pavardos jūtas kā mājās. Durks ir tā pie­radis, ka to nēsā apkārt un baro, ka viņš pat visas sievietes sauc par mātēm, - Eila pamāja, viegli saraukusi uzacis. Nelaimīgo sejas izteiksmi nomainīja ātrs smaids. - Vai atceries to reizi, kad viņš iegāja Groda pavardā tā, it kā viņš tur dzīvotu?

-    Atceros; es centos neskatīties, bet nevarēju noturēties, - Uba at­cerējās. - Viņš pagāja tieši garām Ūkai, pasveicināja viņu un nosauca par māti, un devās taisnā ceļā pie Groda, lai ieraustos tam klēpī.

-    Es zinu, - Eila teica. - Es nekad dzīvē nebiju redzējusi Grodu tik pārsteigtu. Tad viņš nokāpa zemē un piegāja tieši pie Groda šķēpiem. Es biju pārliecināta, ka Grods kļūs traki nikns, bet viņš nespēja tam nekaunīgajam puikam pateikt ne vārda, kad tas sāka vilkt projām pašu lielāko šķēpu. Kad Grods to paņēma puikam nost, viņš teica: "Durks medī kā Grods."

-     Man liekas, ka Durks būtu izvilcis to smago šķēpu ārā no alas, ja Grods būtu atļāvis.

-    To mazo šķēpu, ko Grods viņam pagatavoja, viņš ņem līdzi gultā, - Eila žestikulēja, vēl aizvien smaidot. - Vai zini, Grods nekad daudz nerunā. Es biju pārsteigta, kad viņš todien atnāca. Viņš mani tik tikko pasveicināja, devās tieši pie Durka un ielika viņam rokās to šķēpu, pat parādīja, kā to turēt. Ejot ārā, viņš tikai pateica: "Ja zēnam tik ļoti gribas medīt, viņam ir vajadzīgs pašam savs šķēps."

-      Žēl gan, ka Ovrai nav pašai savu bērnu. Man šķiet - Grodam būtu paticis, ja viņa sievas meitai būtu bērns, - Uba ieteicās. - Var­būt tāpēc Grodam patīk Durks, viņš tā īsti nav pieķēries nevienam no vīriem. Varu apgalvot, ka Brūnam arī Durks patīk; un Zūgs viņam jau māca, kā jālieto linga. Es nedomāju, ka Durkam būs kādas grū­tības iemācīties medīt, kaut ari viņa pavardā nav neviena vīra, kas to varētu mācīt. Un kā tie viri izturas! Varētu domāt, ka ikviens vīrs klanā ir viņa mātes virs, izņemot Broudu. - Viņa apklusa. - Varbūt tā ari ir, Eila. Dorvs vienmēr apgalvoja, ka visu vīru totēmi apvienojās, lai uzvarētu tavu Alu Lauvu.

-    Man liekas, ka tev tagad vajadzētu iet, Uba, - Eila teica, mainot sarunas tematu. - Es pavadīšu tevi līdz pusceļam. Lietus ir pārstājis, un man šķiet, ka zemenes ir nogatavojušās. Pusceļā uz alu ir liels klajums ar tām. Es vēlāk aiziešu tevi apciemot.

Gūvs krāsoja Vorna totēma simbolu pāri Ubas totēmam ar dzeltenā okera pastu, izsmērējot viņas zīmi un attēlojot viņa pārākumu.

-    Vai tu pieņem šo sievieti par sievu? - Krebs žestikulēja.

Vorns uzsita Ubai pa plecu, un viņa sekoja tam alā. Krebs un Gūvs