Auto piebrauca pie dzelzceļa stacijas. Te mums vajadzēja sēsties Ņujorkas vilcienā. Kamēr mēs vēl gaidījām uz perona, mums garām Čikāgas virzienā aizdārdināja trīs vilcieni. Tie bija pieblīvēti ar skrandainiem, nekvalificētiem strādniekiem, apakšzemes cilvēkiem.
— Vergu mobilizācija Čikāgas atjaunošanai, — Ernests sacīja. — Redzams, Čikāgā visi vergi nogalināti.
XXV NODAĻA TERORISTI
Tikai pēc tam, kad bijām ar Ernestu nodzīvojuši nedēļām ilgi Ņujorkā, mēs varējām aptvert visu to postu, kas bija uzbrucis revolūcijai. Stāvoklis bija izmisuma pilns. Daudzās vietās visā valstī bija notikusi vergu sacelšanās un apkaušana. Mocekļu skaits pieauga. Visur bija izpildīti neskaitāmi nāves sodi. Kalni un neapdzīvoti apvidi bija pilni bandītu un bēgļu, kurus vajāja un nonāvēja bez žēlastības. Mūsu pašu slēptuves bija pilnas biedriem, par kuru galvām bija izsolīta atlīdzība. Dzelzs papēža kareivji, ko spiegi bija uzlaiduši uz mūsu pēdām, bija izpostījuši daudzas mūsu slēptuves.
Daudzi biedri kļuva mazdūšīgi un ķērās pie terora. Sabrukušie plāni laupīja viņiem cerības un noveda viņus izmisumā. Radās daudzas teroristu organizācijas, ar kurām mums nebija nekādu sakaru un kuras sagādāja mums pietiekami daudz raižu.
Un cauri tam visam mierīgi un nosvērti soļoja Dzelzs papēdis. Tas uzvandīja visu sabiedrisko struktūru, meklējot mūsu biedrus, pārsijāja algotņus, strādnieku kastas un savus izlūkošanas dienesta darbiniekus, sodīja bez līdzjūtības un ļaunuma, klusēdams pacieta pret sevi vērsto atriebību un aizpildīja robus savās rindās tikpat ātri, kā tie bija radušies.
Un tanī pašā laikā Ernests un citi līderi strādāja pilnā sparā, lai reorganizētu revolucionāros spēkus. Sā darba milzu apjomu var izprast, tikai iegaumējot..
plaši paskaidrojumi
Tas viss mums tagad ir tikpat nesaprotams kā tolaiku zemākās šķira» vīru ieradums, proti, dauzīt traukus, kad tie ķildojās ar savām sievām.
Likumu iesniedza nevis 30. jūlijā, bet 30. jūnijā. Kongresa ziņojums
dabūjams tepat Ardisā, un, tanī ieskatoties, minēti šādi datumi, kad
likums apspriests: 1902. gada 30. VI, 9., 15., 16. un 17. XII, kā arī
1903. gada 7. un 14. I. Ka viesībās ieaicinātie veikalnieki nekā ne-
zināja par šo likumu, nāv nekas neparasts. Par to zināja tikai daži cilvēki. Revolucionārs E. Antermens 1903. gada jūlijā publicēja pam
fletu par «zemessargu likumu» (izdots Džirardā, Kanzasas štatā).
Pamfletu lasīja vienīgi strādnieku aprindās; šķiras bija tiktāl noslāņojušās, ka vidusšķira nekā nezināja par pamfletu un līdz ar to arī par likumu.