Es pareģoju: viņš nāk man pieteikt aktierus; gan redzēsiet. Jūs, kungs, pareizi teicāt: tas bija pirmdien no rīta, jā, tiešām.
Polonijs.
Mans kungs, man jums ziņojams kaut kas jauns.
Hamlets.
Mans kungs, man arī jums ziņojams kaut kas jauns. «Kad Roscijs Romā aktieris bij…»
Polonijs.
Aktieri atbraukuši, mans princi.
Hamlets.
Ejiet nu!
Polonijs.
Goda vārds…
Hamlets.
«Ikkurš uz sava ēzeļa.»
Polonijs.
Vislabākie aktieri pasaulē kā traģēdijai, tā komēdijai, historijai, pastorālei, pastorālai komēdijai, historiskai pastorālei, traģiskai historijai, traģikomiski historiskai pastorālei, nedalītai darbībai, tā brīvam skandējumam. Seneka nav par grūtu, Pļauts nav par vieglu. Rakstītai lugai un improvizācijai šie ir vienīgie vīri.
Hamlets.
Jefta, Izraēļa soģi, kāds dārgums tev piederējis!
Polonijs.
Kāds dārgums viņam bija, mans princi?
Hamlets.
Lūk, «Tam vienīgā meita skaistule, ko mīlēja viņš pārlieku».
Polonijs sāņus.
Vēl arvien par manu meitu.
Hamlets.
Vai man nav taisnība, vecais Jefta?
Polonijs.
Ja jūs mani saucat par Jeftu, mans princi, tad man tiešām ir meita, kuru mīlu pārlieku.
Hamlets.
Nē, tas vēl nav viss.
Polonijs.
Kas tad vēl, mans princi?
Hamlets.
Redz tas, «Kā dievs liek, tam jānotiek». Un tālāk, jūs zināt: «Tas gadījums, kāds parasts mums.» Svētās dziesmas pantos atradīsiet ko vairāk, jo, lūk, tur jau nāk manu vārdu pārtraucēji.
Ienāk četri vai pieci aktieri.
Esiet sveicināti, kungi! Sveiki visi! Priecājos redzēt tevi veselu. Sveiki, mīļie draugi! A, mans vecais draugs! Tavs vaigs ir apspalvojis kopš tā laika, kad tevi pēdējo reizi redzēju; vai brauci uz Dāniju, lai bārdā man murminātu? Ak mana jaunā kundze un jaunkundze! Pie svētās dievmātes, kopš pēdējo reizi jūs redzēju, jūs esat tikusi tuvāk debesīm par veselu pirksta platumu. Lai dievs dod, ka jūsu balss nebūtu zaudējusi savu skanīgumu kā nodilusi nauda. Esiet sveicināti visi! Kā franču vanadznieki, mēs metīsimies uz visu, ko ieraudzīsim; dosim uz vietas izrādi; rādiet, ko spējat; lūdzu, kādu kvēlu monologu.