Hamlets

Esmu tik nabags, ka man pat pateicības nav daudz. Tomēr jums pateicos, un, protams, mīļie draugi, mana pateicība ir dārgāka par pusgrasi. Vai tad jūs šurp neaicināja? Jeb vai tā jūsu pašu vēlēša­nās? Brīvs apciemojums? Lūdzu, esiet taisnīgi pret mani, pasakiet!

Gildenšterns.

Ko lai sakām, mans princi?

Hamlets.

Nu, kaut ko, tikai lietišķu. Jūs aicināja? Jūsu skatienos ir jau zināma atzīšanās, ko jūsu kautrība nespēj noslēpt. Es zinu, labais karalis un karaliene jūs aicināja šurp.

Rozenkrancs.

Kādā nolūkā, mans princi?

Hamlets.

To jūs paskaidrojiet man. Mūsu draudzības, jaunības saskaņas, nesatricināmās mīlestības un visa vēl dārgākā, ko uzskaitītu labāks runātājs, vārdā lūdzu, esiet taisnīgi un vaļsirdīgi pret mani: vai jūs aicināja šurp vai ne?

Rozenkrancs Gilderšternam.

Kā jūs teiksiet?

Hamlets sāņus.

Redzu jums cauri. — Ja mani mīlat, nevilcinieties.

Gildenšterns.

Princi, mūs ataicināja.

Hamlets.

Es jums teikšu, kādēļ; tā mana nojauta aiz­steigsies priekšā jūsu izpaudumam, un jums nebūs jāizpauž karaļa un karalienes noslēpums. Man pē­dējā laikā — nezinu, kādēļ, — zudusi visa mana jautrība un patika darboties; un tiešām, ar manu pašsajūtu ir tik ļauni, ka šī pamatīgā celtne, zeme, man šķiet neauglīgs paugurs; šis lieliskais izplatī­jums, gaiss, redziet, šis krāšņais debess jums pār mani, šis varenais, zelta ugunīm cauraustais jumts, man liekas, nav nekas cits kā smirdošu, nāvējošu tvanu maisījums. Kāds meistardarbs ir cilvēks! Cik dižens prātā! Cik bezgalīgs spējās! Cik izteiksmīgs un brīnišķīgs veidā un kustībās! Cik savos darbos līdzīgs eņģelim! Cik saprātā līdzīgs dievībai! Pasau­les daiļums! Visas dzīvās dvašas paraugs! Un to­mēr — ko līdz man šī pīšļu kvintesence? Mani ne­ielīksmo vīrietis un sieviete arī ne, kaut gan jūsu smaidi, liekas, tam netic.

Rozenkrancs.

Princi, tas man pat prātā nenāca.

Hamlets.

Kadēļ tad jūs smejaties, kad es teicu: mani neiepriecina vīrietis?

Rozenkrancs.

Es domāju, princi, — ja nekas jūs vīrietī neiepriecina, kāds gavēņmielasts tad sagaida aktie­rus: mēs sastapām tos ceļā, tie nāk šurp piedāvāt jums savus pakalpojumus.

Hamlets.

Karaļa lomas tēlotājs lai sveikts; viņa majes­tāte dabūs no manis viņam pienācīgās nodevas; siro­tājs bruņinieks atradīs darbu savam zobenam un vairogam; mīlētājs neskums par velti; komiķis mie­rīgi varēs beigt savu lomu; klauns smīdinās tos, kam kutelīgas plaušas; un godātā kundze varēs brīvi iz­teikt savas domas, ja vien neklups pār pantmēru. Kas tie par aktieriem?

Rozenkrancs.

Tie paši, kuri jums kādreiz loti patika, pilsētas traģiķi.

Hamlets.