Laika cilpa

– Ne viss. Faktiski par lietu. Pret mums spele arkartigi viltigs un inteligents pretinieks. Vins… – Deivids domaja… – ja gribi, vins ir pats velns. Vins ir tik viltigs un atjautigs, ka vinam… vajo vietu praktiski nav. Bet tu neesi slepkava. Lai gan man gandriz nav saubu, ka, ja policija izskatis tavu lietu, ta atradis trukstosos pieradijumus, uz kuru pamata var tevi apsudzet saja… Vai varbut… – par to domaja muks. -…varbut ne tikai jus, bet katrs no mums. Bet es esmu pilnigi parliecinats, ka jums nav nekada sakara ar slepkavibam. Vinam ir tikai viena lieta.

Viktora acis iepletas.

– Kas? – vins klusi teica.

– Fakts ir tads, ka… viss sakas ar tevi.

Viktors atvera muti un tad aizvera to, nespedams pateikt ne varda.

"Tapec vins tevi nelaida." Un ari mes. Tapec vins mus saveda kopa. Mes neesam tie, kas pulcejas. Vins mus saveda kopa. Ar rokam. Un nevis lai mus glabtu. Vins par mums nerupejas. Vins ir loti noraizejies tikai par vienu cilveku.

Kaut kur meza iesaucas varna un tudal, it ka tai atbalsojot, izcelas skals, ass dukona, kas, slapejot veja vaidus, satricinaja gaisu virs pamestas karaspeka dalas.

Viktors nodrebeja. Cilvekam, kurs speja vinus seit savakt, parliecinat, ka, pirmkart, viniem pasiem tas ir vajadzigs, visu skaidrojot ar neskaidriem, pusfantastiskiem majieniem par it ka neizbegamam sekam, bija patiesi velniskigs prats. Tomer… kur tas viss sakas? Un tad, kad? Skaidrs, ka no ta vakara, kad vins no skapja iznema magnetofonu… Bet kura gada tas notika? Budams skolnieks, vins gribeja dzirdet sava teva balss ierakstu, kurs nomira… bet ta vieta vins dzirdeja…

"Es… dzirdeju savu balsi," vins peksni sacija, pagriezies pret Deividu. – Vai vari iedomaties? Tas… tas bija sen. Es… es tikko atcerejos. Kad tu teici, ka viss sakas ar mani un tam varnam… tas ir skaidrs! Vai tu dzirdi? Deivids! Mes bijam… mes macijamies sestaja klase! Iesledzu teva magnetofonu, ieliku spoli, domaju, ka dzirdesu vina balsi. Bet ta vieta… es… tas nevar but… kapec visu so laiku… es to tikai tagad atcerejos!

Deivids uzmanigi klausijas sava drauga.

– Jo… viss sakas ar tevi. Tas ir vienigais, par ko vinam ir taisniba,” Deivids klusi sacija. – Tagad mes atgriezisimies. Un jums ir jaizliekas, ka jus vinam ticejat pilniba un pilniba. Vai jus varat tikt gala?

Viktors mirkli skatijas uz savu draugu.

– Nezinu. Bet es meginasu.

11. nodala

1941 gads

Puisi pie galda, ari sis lielais puisis ar iesauku Bugors, neparprotami baidijas no Cervjakovas, lai gan izskatijas vecaki un daudz bistamaki par vinas klasesbiedreni. Liza jutas nedaudz apreibusi. Vina nemaz nedzera un negrasijas to darit. Kaut ka zinkaribas pec, parliecinajusies, ka vecaki jau gul, vina apgaza glazi, no kuras dzera tevs, svinot vinam svetus svetkus – 7. novembri, Oktobra revolucijas dienu. Glaze bija tuksa, bet apaksa joprojam palika viens piliens dzidra skidruma, kura iedarbibu vina noveroja galvenokart brivdienas un brivdienas, lai gan gadijas, ka vinas tevs nedelas laika ieleja sev glazi "veselibas labad". ka vins teica.

Var teikt, ka dzira uz vinu atstaja pozitivu iespaidu – vins nosarka, kluva laipnaks un saka garus skaidrojumus par proletariata lomu musdienu pasaule, galu gala nonakot pie viena secinajuma: Amerikas imperialisms bija tikai dazu dienu jautajums. . Tikai tados brizos vina vareja sagaidit no vina vismaz kadu uzslavu. Neveikla, ar obligato viltibu, lai noniecinatu vinas nopelnus, bet tomer. Labak sadi neka… Vins peksni vareja atcereties, ka nedelas vidu vina sanema A (lai gan ne cietu, vins pamanija), bet tomer tas bija A, un kas ir ipasi svarigi – vesture, kuru vins uzskatija par vissvarigako prieksmetu Skola.

"Atceries, Liza," vins teica skali, gandriz kliedzot, "vesture maca, ka visur, kur vajiem un nezinosiem cilvekiem bija kaut kas tads, ko velejas iegut specigi un izglitoti cilveki, pirmie vienmer atteicas no ta pec savas gribas." Tapec jums ir jabut stipram. Un gudrs. Lai vini tev piekapjas pec savas gribas! Citadi…” vins ieleja glaze vel vienu porciju no pudeles un izdzera to viena raviena, nenokost. – … citadi tu vienmer busi zaudetajs. Es ta neteicu, nedomajiet. Tas ir Marks Tvens. Un es vinam pilniba piekritu!

Atskatoties uz nedaudz atvertajam virtuves durvim, vina uzleja no glazes pilienu uz meles. Tomer Liza nejuta gandriz neko, iznemot skipsnu vieglu rugtumu. Vina vilusies paskatijas uz tukso pudeli miskaste un nolema, ka vinas tevs vai nu to vilto, vai ari vinai vajag izdzert daudz si skidruma.