Mācīšanas teorija

Izmēģinājumi ar nesen atklāto sugu nonākuši strupceļā. Sākums bija ļoti daudzsološs. Mums šķita, ka izvēlētais dzīvnieks ir normāls un vesels, un mēs sākām to pārbaudīt ar parastajiem paņēmieniem. Laikam jau esmu Jums rakstījis, ka šīs jaunās sugas pārstāvis, kā mums likās, gandrīz nemaz neatšķīrās no mūsu parastajiem laboratorijas dzīvniekiem, tā­pēc mēs apgādājām šo eksemplāru ar plānām, no koksnes masas pagatavotām plāksnītēm un grafīta irbuli — «rotaļlietām», kas mūsu laboratorijas dzīv­niekiem tā patīk. Varat iedomāties, cik pārsteigti un iepriecināti mēs bijām, kad jaunais eksemplārs sāka lietot šos materiālus gluži tāpat, kā to dara visi mūsu laboratorijas dzīvnieki. Vai tas varētu būt, ka visām kosmosa telpā sastopamajām mazāk attīstītām sugām piemīt vienādas iedzimtas īpašī­bas?

To es jautāju tikai tāpat, starp citu. Mācīšanas teorijas speciālistus atbilde uz jautājumu sevišķi nevarētu interesēt. Jūsu draugs Verpks stūrgalvīgi apgalvo, ka minēto «rotaļlietu» izmantošanai varētu būt kāda dziļāka jēga un ka mums to varbūt vaja­dzētu izpētīt pamatīgāk. Tāpēc, ņemot vērā viņa ne­atlaidīgo lūgumu, pievienoju šai neoficiālajai vēs­tulei arī materiālus, kurus lietojis mūsu pirmais eksemplārs. Pēc manām domām, Verpks ar saviem uzskatiem pauž visrupjāko antropomorfismu, tāpēc es šajā jautājumā tālāk vairs neko nevēlos darīt. Izmēģinājuma dzīvnieka izturēšanās tomēr deva ce­rības, ka mūsu jaunatklātajā kolonijā izdosies at­rast eksemplārus, kas darbosies pilnīgi atbilstoši mūsu vispārpieņemtajai teorijai.

Un tiešām likās, ka mums bijusi taisnība. Dzīv­nieks pavisam ātri atrisināja Bfjaina sprosta pro­blēmas, sniegdams mums tik iepriecinošus faktus, kādus agrāk vēl nekad neesam ieguvuši. Pēc tam mēs viņu ievietojām labirintā, otrādi apgrieztajā labirintā un sprostā ar lecamo bedri, un iegūtie re­zultāti nebūtu pārliecinošāk apstiprinājuši mūsu teorijas pat tādā gadījumā, ja mēs būtu sagrozījuši faktus. Tomēr vēlāk, kad sākām dzīvniekam dot ar sekundārās stimulēšanas problēmām saistītus uzde­vumus, šķita, ka ar to notikusi pavisam dīvaina pār­maiņa. Dzīvnieka izturēšanās vairs neatbilda normai. Dažkārt pat likās, ka dzīvnieks sācis trakot. Ekspe­rimenta sākumā tas uzvedās ļoti priekšzīmīgi. Bet tad, tieši tajā brīdī, kad likās, ka tas tiks galā ar jebkuru mūsu uzdevumu, tā izturēšanās gandrīz ne­manāmi mainījās un parādījās īpašības, kas acīm­redzot nevar būt raksturīgas normāliem eksemplā­riem. Novērojumi parādīja, ka dzīvnieks arvien vai­rāk novirzās no normas, līdz tā izturēšanās nemaz vairs neatbilda mūsu teorijai. Protams, mēs tūlīt sā­pi atām, ka ar dzīvnieku kaut kas noticis, jo mūsu teorijas apstiprinājuši tūkstošiem eksperimentu ar tamlīdzīgiem dzīvniekiem, tātad nevar būt nekādu šaubu par to pareizību. Taču mūsu teorijas ir-node­rīgas tikai izmēģinājumos ar normāliem eksemplā­riem un normālām sugām, tāpēc drīz vien pārlieci­nājāmies, ka mums šoreiz nav laimējies un mēs esam izvēlējušies kaut kādu nenormālu dzīvnieku.

Rūpīgi apsvēruši šo situāciju, nosūtījām dzīvnieku atpakaļ uz tā iepriekšējo koloniju. Turklāt mēs gan- diīz vienbalsīgi nolēmām lūgt Jūsu atļauju pilnīgi iznīcināt šo koloniju. Acīmredzot zinātniskiem no­lūkiem tā mums gandrīz nemaz neder un ir pat po­tenciāli bīstama, tāpēc nepieciešams veikt pret to attiecīgus pasākumus. Tā kā visas tamlīdzīgas kolo­nijas atrodas Jūsu uzraudzībā, tad mēs lūdzam at­ļauju to iznīcināt.

Man, starp citu, vēl jāpaziņo, ka Verpks bija vienīgais, kas balsoja pret mūsu lēmumu. Viņam ir muļķīgs uzskats, ka katrs var pētīt dzīvnieku iztu­rēšanos ar tādiem paņēmieniem, kādus atzīst par labākiem. Atklāti sakot, es nesaprotu, kāpēc Jūs apgrūtinājāt mani ar viņa klātbūtni šajā ekspedī­cijā, taču varbūt Jums šajā ziņā ir bijuši kādi īpaši nolūki.

Ja neņem vērā Verpka iebildumus, mēs, visi pā­rējie, tomēr esam cieši pārliecināti, ka šī jaunā ko­lonija pilnīgi jāiznīcina, turklāt nekavējoties. Tajā acīmredzot ir izplatījusies kāda sērga vai kaut kas tamlīdzīgs, kā to skaidri pierāda mūsu teorijas. Ja tā neparedzētu apstākļu dēļ nonāks saskarē ar citām mūsu kolonijām un inficēs citus mūsu dzīvniekus ar kādu slimību vai arī šīs saskares rezultātā notiks novirzīšanās no normāltipa, tad mēs nekad vairs ne­varēsim iepriekš paredzēt izmēģinājuma dzīvnieku izturēšanos. Es domāju, ka nav nepieciešams minēt vēl citus argumentus.

Vai mēs tātad varam cerēt, ka saņemsim Jūsu atļauju iznīcināt šo koloniju pēc iespējas ātrāk, lai varētu uzmeklēt vēl kādu citu koloniju un pārbau­dīt mūsu teorijas, novērojot citus, veselus dzīvnie­kus? Man šķiet, ka tikai tā var nodrošināt zinātnes tālāku attīstību.

Ar cieņu Jūsu Aiovijs.