Zemes bērni-2 Zirgu ieleja

-     Nē. - Jondalars piecēlās uz elkoņa un, glāstīdams krūti, skatījās uz Seranio, tad pieliecās, lai pasūktu krūtsgaliņu, ko jau iepriekš bija gribējis sajust savā mutē. Noglāstījis viņas vēderu, viņš pasniedzās pēc siltās vietiņas starp sievietes kājām un atstāja roku uz apmatotā uzkalniņa. Seranio bija vismīkstākais un zīdainākais kaunuma apma­tojums no visām sievietēm, ar kurām viņš bija pārgulējis. - Es gribu tevi, Seranio. Gribu šonakt kopā ar tevi godināt Māti.

-    Tev būs jādod man laiks pamosties, - sieviete atbildēja, bet lūpu kaktiņos rotājās smaids. - Vai mums nav palikusi auksta tēja? Gribu izskalot muti - vīns parasti atstāj nepatīkamu garšu.

-     Es paskatīšos, - viņš atbildēja un piecēlās kājās.

Kad viņš, nesdams krūzīti, atgriezās, Seranio rāmi pasmaidīja. Daž­kārt viņai vienkārši patika nolūkoties šajā vīrietī - viņš bija tik ļoti vīrišķīgs: ejot muskuļi spēlējās uz muguras, varenās krūtis klāja gaiši matiņi, vēders stingrs, kājas spēcīgas un muskuļotas. Seja bija gandrīz vai pati pilnība: spēcīgs, četrstūrains žoklis, taisns deguns, jutekliska mute - sieviete zināja, cik kaislīga šī mute mēdz būt. Vīrieša vaibsti bija tik pareizi un proporcionāli veidoti, ka viņu varētu uzskatīt par skaistuli, ja vien Jondalars nebūtu tik vīrišķīgs un ja vien skaists ir vārds, ko var attiecināt uz vīriešiem. Pat viņa rokas bija spēcīgas un jutekliskas un acis - izteiksmīgas, neatvairāmas un neiedomājami zilas; Jondalars ar vienu vienīgu skatienu varēja likt sievietes sirdij pukstēt straujāk, tas varēja likt viņai tik ļoti vēlēties lepno, vareno vīrišķību, kas slējās viņas priekšā, pirms viņa vēl bija to ieraudzījusi.

Pirmoreiz, kad Seranio bija to ieraudzījusi, viņa nedaudz sabijās, un vēlāk saprata, cik meistarīgi Jondalars māk ar to darboties. Viņš nekad neko neuzspieda ar varu, tikai sniedza viņai tik daudz, cik viņa bija gatava ņemt pretim. Jā gan, viņa pati to gribēja - gribēja to visu izjust sevi, vēlēdamās, kaut varētu paturēt to visu. Seranio priecājās, ka Jondalars bija viņu pamodinājis. Paņēmusi krūzīti, viņa paslējās, bet, pirms iedzēra malciņu, noliecās un paņēma mutē locekļa pulsējošo galviņu. Aizvēris acis, jaunais vīrietis ļāvās baudai.

Seranio apsēdās, iedzēra tēju un piecēlās kājās. - Man jāiziet ārā, - viņa sacīja. - Vai daudz cilvēku vēl ir nomodā? Es negribu ģērbties.

-    Ļaudis joprojām dejo, vēl ir agrs. Varbūt labāk izmanto kasti?

Kad Seranio bija atgriezusies gultā, Jondalars viņu vēroja. Ak Māt! Viņa

bija skaista sieviete, tik jaukiem sejas vaibstiem un mīkstiem matiem. Seranio kājas bija garas un graciozas, bet dibens mazs un labi veidots, krūtis mazas, stingras, ar augstiem, izspīlētiem krūtsgaliņiem - joprojām meitenīgas. Pāris striju uz vēdera bija vienīgā zīme, ka šī sieviete ir māte, un pāris krunciņu ap acīm - vienīgā liecība par viņas gadiem.

-     Biju domājusi, ka tu atgriezīsies vēlu, ir taču svētki, - Seranio sacīja.

-    Kāpēc tu esi šeit? Tu pati sacīji - nekādu saistību un solījumu.

-     Nesatiku nevienu, kas mani interesētu, turklāt biju nogurusi.

-    Tu esi interesanta… es neesmu noguris, - Jondalars atbildēja smai­dīdams. Viņš apskāva sievieti un noskūpstīja viņas silto muti, viņa mēle meklējās, un Jondalars piekļāva sievieti sev tuvāk klāt. Seranio sajuta pret vēderu atduramies karstu, pulsējošu locekli, un sievieti pārņēma karstuma vilnis.

Jondalars bija nolēmis visu paildzināt, kontrolēt sevi tik ilgi, līdz sieviete būs vairāk nekā gatava. Kamēr viņa turēja vīrieša galvu sev pie krūtīm, jaunais Zelandoni vīrietis atklāja, ka pats ir tik ļoti izsalcis pēc viņas mutes, kakla, krūtsgaliņu sūkšanas un kodīšanas. Pastiepis roku pēc viņas pūkainā uzkalniņa, Jondalars sajuta, ka tas ir karsts un mitrs. Kad viņš kaunuma lūpu spraugā pieskārās mazajam, cietajam klitoram, pār sievietes lūpām izlauzās kluss kliedziens. Seranio pacēlās uz augšu un piespiedās pie vīrieša, kamēr viņš glāstīja to vietiņu, par kuru zināja, ka tā sagādā viņai baudu.

Jondalars sajuta, ko Seranio gribēja šoreiz. Viņi apmainījās vietām: viņš nogūlās uz vieniem sāniem, viņa - uz muguras. Sieviete pacēla vienu kāju pāri vīrieša gūžai un otru ielika viņam starp kājām, un, ka­mēr viņš glāstīja un apmīļoja Seranio baudas centru, viņa pasniedzās, lai ievadītu viņa alkaino vīrietību savās dziļajās dzīlēs. Loceklim ieejot viņā, Seranio no kaisles iekliedzās un vienlaikus izjuta divas izsmalci­nātas baudas.