Читаем Dzelzs papēdis полностью

—   Miljoniem neapmierināto un izputināto sekos mums, — sacīja sociālisti. — Fermeri, vidusšķira un strādnieki ir mūsu pusē. Kapitālistiskā sistēma drīz būs drupās. Nākamā mēnesī mēs sūtīsim piecdesmit vīrus uz kongresu. Pēc diviem gadiem visi posteņi, sākot no prezi­denta un beidzot ar ciema suņu ķērāju, būs mūsu rokās.

Ernests par visu to tikai kratīja galvu un jautāja:

—   Cik šauteņu ir jūsu rīcībā? Vai jūs zināt, kur va­rēsiet saņemt pietiekami daudz ložu? Ja noies līdz kauti­ņam, tad ķīmija ir labāka par mehāniku, pieminiet manus vārdus.

XVI NODAĻA BEIGAS

Kad Ernestam un man pienāca laiks doties uz Vašing­tonu, tēvs mūs nepavadīja. Viņam bija iepatikusies prole­tārieša dzīve. Viņš raudzījās uz mūsu netīro apkārtni kā uz lielu socioloģijas laboratoriju, un viņa izziņas kāre spārnoja viņu uz bezgalīgu sajūsmu. Viņš draudzējās ar strādniekiem un bija uzticības persona daudzās ģimenēs. Viņš uzņēmās arī dažādus gadījuma darbus, kas viņam nozīmēja tiklab laika kavēkli, kā atklājumus; tas sagādāja viņam prieku, un vakaros, mājās pārnācis ar bagātīgu pieredzi, viņš aizrautīgi stāstīja savus piedzīvojumus. Viņš bija un palika īsts zinātnieks.

Viņam nebija nekādas vajadzības strādāt, jo Ernests ar saviem tulkojumiem nopelnīja tik daudz, lai mēs visi trīs varētu iztikt. Tomēr tēvs nevēlējās atteikties no sa­vas aizraujošās idejas, un tā bija visai mainīga ideja, ja sprieda pēc tēva nodarbošanās. Nekad neaizmirsīšu to

vakaru, kad viņš atnesa mājās savu sīktirgotāja kasti ar kurpju auklām un bikšturiem, un tāpat arī to laiku, kad gāju iepirkties mazā sīktirgotavā un viņš ārā gaidīja mani. Tāpēc nemaz nebiju pārsteigta, kad viņš nedēļu no­strādāja traktierī otrpus ielas par viesmīli. Viņš strādāja par naktssargu, tirgojās ielā ar kartupeļiem, līmēja kon­servu fabrikā etiķetes, bija izsūtāmais papīra kārbu fab- likā, ūdens pienesējs kādai ielu dzelzceļa būvei un bija Iestājies pat trauku mazgātāju apvienībā tieši pirms tās likvidēšanas.

Apģērba ziņā, man šķiet, viņu bija stipri ietekmējis bīskapa piemērs, jo tēvs tagad valkāja lētu katūna kreklu ka strādnieki un kombinezonu ar šauru siksnu ap vidu. Tomēr vienu agrākās dzīves paražu viņš vēl nebija at-. metis: pusdienās un vakariņās viņš vienmēr ieradās pār­ģērbies.

Ar Ernestu es visur būtu jutusies laimīga, un manu laimi vēl pavairoja tas, ka tēvs jutās apmierināts mūsu jaunajos apstākļos.

—   Zēna gados es biju ļoti ziņkārs, — tēvs izsacījās. — Es ilgojos izprast parādību cēloņus un būtību, tāpēc arī kļuvu fiziķis. Šodien es esmu tikpat ziņkārs kā bēr­nībā — un šī zinātkāre piešķir manai dzīvei vērtību.

Dažreiz viņš izmēģināja savu laimi uz ziemeļiem no Mārkitstrītas,' veikalu un teātru apkaimē, kur viņš pardeva laikrakstus, iznēsāja ziņojumus, atvēra karietem durvis. Kādu dienu viņš, atverot karietes durvis, sastapās ar mis­teru Viksonu. Tēvs jautrā noskaņā aprakstīja mums šo gadījumu:

—   Kad es aizvēru aiz viņa durvis, viņš cieši ielūkojās manī un nomurmināja: «Lai mani pakar!» Tie bija viņa vārdi. Viņš bija nosarcis un tā apmulsis, ka aizmirsa iedot man dzeramnaudu. Tomēr viņš ātri attapās, jo rati nebija necik tālu, kad jau tos apgrieza apkārt, un Viksons brauca atpakaļ. Viņš izliecās pa durvīm un uzrunāja mani: «Pa­klau, profesor, tas ir par daudz! Ko varu darīt jūsu labā?» — «Es jums atvēru karietes durvis,» es atbildēju. «Parasti par to pasniedz desmit centu.» — «Jokus pie malas!» viņš sirdījās." «Es runāju nopietni.» Viņš patiešām bija nopietns, varbūt izjuta kaut ko līdzīgu sirdsapziņas pārmetumiem, tāpēc es kādu mirkli nopietni pārdomāju. Viņa seja bija gaidu pilna, kad sāku savu atbildi, bet jums vajadzēja to redzēt, kad es beidzu. «Atdodiet man

manu māju un manas Sjeras vērptuvju akcijas,» es sa­cīju.

Tēvs apklusa.

—   Un ko viņš atbildēja? — es ziņkāri jautāju.

—   Ko lai viņš būtu sacījis? Viņš neteica nekā. Tad es sacīju: «Ceru, ka jūs esat laimīgs.» Viņš mani dīvaini uzlūkoja. «Sakiet — vai esat laimīgs?» es vaicāju. Viņš pavēlēja kučierim braukt un pazuda, drausmīgi lādēda­mies. Nedabūju no viņa ne dzeramnaudu, ne arī savu māju un akcijas. Tātad redzi, mana dārgā, tavam tēvam gadījumstrādnieka karjera ir vilšanās pilna.

Tā tēvs palika Pelstrītā, kamēr mēs ar Ernestu aiz­braucām uz Vašingtonu. Pastāvošajai iekārtai draudēja •bojā eja, un šī bojā eja bija tuvāk, nekā es to domāju. Pretēji mūsu cerībām nekas netika darīts, lai aizkavētu sociālistu delegātus stāties pie viņu pienākumiem. Viss noritēja gludi, un es zobojos par Ernestu, kas šo gludo gaitu uzskatīja par ļaunu pazīmi.

Mūsu biedri sociālisti bija pārliecināti par savu speķu un optimistiski noskaņoti. Daži kongresā ievēlētie fermeru pārstāvji pastiprināja mūsu spēku un kopā ar mums iz­strādāja rūpīgi apsvērtu darba programmu. Ernests vi­sam lojāli un enerģiski pievienojās, kaut gan šad un tad nevarēja atturēties no aizrādījuma, ne pie viena īpaši nevērsdamies:

—   Ja nonāks līdz kautiņam, tad pieminiet manus vār­dus: ķīmija ir labāka par mehāniku.

Перейти на страницу:

Похожие книги

Степной ужас
Степной ужас

Новые тайны и загадки, изложенные великолепным рассказчиком Александром Бушковым.Это случилось теплым сентябрьским вечером 1942 года. Сотрудник особого отдела с двумя командирами отправился проверить степной район южнее Сталинграда – не окопались ли там немецкие парашютисты, диверсанты и другие вражеские группы.Командиры долго ехали по бескрайним просторам, как вдруг загорелся мотор у «козла». Пока суетились, пока тушили – напрочь сгорел стартер. Пришлось заночевать в степи. В звездном небе стояла полная луна. И тишина.Как вдруг… послышались странные звуки, словно совсем близко волокли что-то невероятно тяжелое. А потом послышалось шипение – так мощно шипят разве что паровозы. Но самое ужасное – все вдруг оцепенели, и особист почувствовал, что парализован, а сердце заполняет дикий нечеловеческий ужас…Автор книги, когда еще был ребенком, часто слушал рассказы отца, Александра Бушкова-старшего, участника Великой Отечественной войны. Фантазия уносила мальчика в странные, неизведанные миры, наполненные чудесами, колдунами и всякой чертовщиной. Многие рассказы отца, который принимал участие в освобождении нашей Родины от немецко-фашистких захватчиков, не только восхитили и удивили автора, но и легли потом в основу его книг из серии «Непознанное».Необыкновенная точность в деталях, ни грамма фальши или некомпетентности позволяют полностью погрузиться в другие эпохи, в другие страны с абсолютной уверенностью в том, что ИМЕННО ТАК ОНО ВСЕ И БЫЛО НА САМОМ ДЕЛЕ.

Александр Александрович Бушков

Историческая проза
Живая вещь
Живая вещь

«Живая вещь» — это второй роман «Квартета Фредерики», считающегося, пожалуй, главным произведением кавалерственной дамы ордена Британской империи Антонии Сьюзен Байетт. Тетралогия писалась в течение четверти века, и сюжет ее также имеет четвертьвековой охват, причем первые два романа вышли еще до удостоенного Букеровской премии международного бестселлера «Обладать», а третий и четвертый — после. Итак, Фредерика Поттер начинает учиться в Кембридже, неистово жадная до знаний, до самостоятельной, взрослой жизни, до любви, — ровно в тот момент истории, когда традиционно изолированная Британия получает массированную прививку европейской культуры и начинает необратимо меняться. Пока ее старшая сестра Стефани жертвует учебой и научной карьерой ради семьи, а младший брат Маркус оправляется от нервного срыва, Фредерика, в противовес Моне и Малларме, настаивавшим на «счастье постепенного угадывания предмета», предпочитает называть вещи своими именами. И ни Фредерика, ни Стефани, ни Маркус не догадываются, какая в будущем их всех ждет трагедия…Впервые на русском!

Антония Сьюзен Байетт

Историческая проза / Историческая литература / Документальное
Дело Бутиных
Дело Бутиных

Что знаем мы о российских купеческих династиях? Не так уж много. А о купечестве в Сибири? И того меньше. А ведь богатство России прирастало именно Сибирью, ее грандиозными запасами леса, пушнины, золота, серебра…Роман известного сибирского писателя Оскара Хавкина посвящен истории Торгового дома братьев Бутиных, купцов первой гильдии, промышленников и первопроходцев. Директором Торгового дома был младший из братьев, Михаил Бутин, человек разносторонне образованный, уверенный, что «истинная коммерция должна нести человечеству благо и всемерное улучшение человеческих условий». Он заботился о своих рабочих, строил на приисках больницы и школы, наказывал администраторов за грубое обращение с работниками. Конечно, он быстро стал для хищной оравы сибирских купцов и промышленников «бельмом на глазу». Они боялись и ненавидели успешного конкурента и только ждали удобного момента, чтобы разделаться с ним. И дождались!..

Оскар Адольфович Хавкин

Проза / Историческая проза