Hamlets

Viņš, kungi, daudz ir stāstījis par jums, Es nešaubos, ka pasaulē nav divu Tik tuvu biedru tam, kā esat jūs. Ja patiktos jums būt tik labvēlīgiem Un palikt kādu laiku šeit pie mums, Mūs atbalstot un palīdzot mums cerēt, Tad pateiksimies jums kā karaļi.

Rozenkrancs.

Jums, majestātes, savas vēlēšanās Ir tiesība teikt pavēlēs, ne lūgumā.

Gildenšterns.

Mēs abi paklausām un gatavi Jums labprāt pakalpot. Tik pavēliet!

Karalis.

Jums paldies, Rozenkranc un Gildenštern!

Karaliene.

Mans Gildenštern un Rozenkranc, paldies!

Es lūdzu, ejiet tūliņ apraudzīt Tik ļoti pārvērtušos manu dēlu. Lai kāds jūs aizvada pie Hamleta.

Gildenšterns.

Dievs dod, ka mūsu klātbūtne un pūles Tam patiktu un līdzētu!

Karaliene.

Jā, āmen!

Rozenkrancs, Gildenšterns un daži pavadoņi aiziet.

Ienāk Polonijs.

Polonijs.

Ak, karal žēlīgais, no Norvēģijas Nāk mūsu sūtņi līksmi atpakaļ.

Karalis.

Tu allaž esi bijis labu ziņu tēvs.

Polonijs.

Es, karal? Valdniek, ticēt varat man, Ka pienākums man dārgs kā dvēsele,

Pār abiem dievs un žēlīgs karalis. Un liekas man, ja vien šīs smadzenes Valsts gudrībā pa īsto sliedi skrien, Kā citkārt, tad man atrast izdevies, Kāds cēlonis ir prinča neprātam.

Karalis.

Ak, pasaki; sen vēlos dzirdēt to.

Polonijs.

Pirms sūtņus pieņemiet, mans stāstījums Lai paliek lieliem svētkiem saldēdiens.

Karalis.

Pats pagodiniet tos un vediet šurp.

Polonijs iziet.

Viņš sakās zinot, dārgā Ģertrūde, Kāds iemesls jūsu dēla slimībai.

Karaliene.

Es šaubos, būs tas pats, ko mēs jau zinām:

Tā tēva nāve, mūsu precības.

Karalis.

To redzēsim.

Ienāk Polonijs, Voltimands un Kornēlijs.

Nu sveiki, mani draugi! Teic, Voltimand, — ko pārvedi tu mums No brāļa norvēģa?

Voltimands.

Daudz sveicienu un laba vēlējumu. Pie brāļadēla nosūtīja viņš Ar pavēli beigt pulcēt kareivjus, Pret Poliju kas bija domāti; Jo, ciešāk papētot, viņš atradis,Ka tas pret jūsu majestāti vērsts.Un, noskaities, ka viņa vārgums, nespēksUn slimība tā piekrāpti, viņš likaŅemt Fortinbrasu ciet. Tas padevāsUn, rājienu no vecā saņēmis,

Tam zvērēja nekad vairs nesaceltiesAr ieročiem pret jūsu majestāti.Pārlieku priecīgs vecais norvēģisTam piesprieda trīstūkstoš kronu gadā.Bet pulkus salīgtos liek vest pret poļiem,Un tādēļ lūgums jums, teikts šinī rakstā,

Sniedz rakstu

Lai viņa karaspēkam atļautu Caur jūsu zemi iet par drošību Un maksu, kā tas bija norādīts.

Karalis.

Šķiet, varēs tā. Mēs rakstu lasīsim Un apsvēruši dosim atbildi. Par labi veikto darbu pateicamies. Nu ejiet atpūsties! Šonakt dzīrosim. Vēlreiz jūs sveiki!

Voltimands un Kornēlijs aiziet.

Polonijs.