Hamlets

Ko nozīmē tas, dārgā karaliene?

Karaliene.

Nāk viena nelaime pa pēdām otrai: Ir noslīkusi jūsu māsa, Laert.

Laerts.

Ak vai! Kur noslīkusi?

Karaliene.

Kur vītols aug, pār strautu pārlicis,Kas lapas atspoguļo ūdenī;Tur gājusi tā savas vītnes vītNo kalmēm, nātrēm, pīpenēm un kosām,Ko draišķie gani rupjā vārdā sauc,Bet rātnās meitenes — par miroņpirkstiem.Tai rāpjoties uz pārlīkuša zara,

Lai uzkārtu tur savus vainagus,Zars pēkšņi atlūzis, un vainagiUn viņa pati straumē iekritusi.Tās tērps virs ūdens izplēties un brīdiKā sirēnu virs viļņiem turējis,Bet viņa senas dziesmas dziedājusi,Kā briesmas nenojaušot, vai kā būtni,Kas dzimusi un viļņos radusi.Pēc brīža, tērpam samirkstot,Ar visām dziesmām dzelmē ierautaUn noslīkusi tur.

Laerts.

Ak, noslīkusi!

Karaliene.

Jā, noslīkusi, noslīkusi.

Laerts.

Par daudz tev valgmes, mana Ofēlija, Es tāpēc valdu asaras. Un tomēr Tās mūsu; dabai savas ierašas; Lai saka kauns, ko grib, ar asarām Būs izraudāta sievišķība. Sveiki, Mans kungs! Es ugunīgus vārdus teiktu, Kas tūlīt iekvēlotos gaišās liesmās, Ja neprāts neizdzēstu tos.

Aiziet.

Karalis.

Ģertrūd, iesim! Cik grūti bij man viņa dusmas remdēt!

Nu baidos, tās var sacelties par jaunu. Lai tāpēc viņam sekojam!

Abi aiziet.

PIEKTAIS CĒLIENS

PIRMĀ AINA   Kapsēta.

Ienāk divi kaprači ar lāpstām un citiem rīkiem.

Pirmais kapracis.

Vai viņu glabās kā visus kristīgos, ja viņa tīšu prātu meklējusi atpestīšanu?

Otrais kapracis.

Es tev saku — kā kristīgo; tāpēc roc žiglāk viņai kapu: viss noskaidrots, un nolemts, ka viņu vajag apbedīt kā kristīgo.

Pirmais kapracis.

Kā tas var būt, ja vien viņa nav noslī­cinājusies aizstāvēdamās?

Otrais kapracis.

Nu, tā tas ir.

Pirmais kapracis.

Nē, tur būs kāds āķis. Citādi nav. Tas ir tā: ja es slīcinos apzināti, tad tā ir darbība, bet darbībai ir trīs daļas: nolūks, norise un izpildījums. Tātad viņa apzināti slīcinājusies.

Otrais kapracis.

Bet paklausies, mīļo kapracīt.

Pirmais kapracis.

Pag, ļauj tu man. Te ir ūdens, labi. Te stāvēs cilvēks, labi. Ja nu cilvēks metas ūdenī un noslīcinās, tas ir, gribējis vai negribējis, bet noslīcis ir. To tu iegaumē. Bet, ja ūdens nāk pie viņa un viņu noslīcina, tad viņš pats nenoslīcinās. Tātad, ja cil­vēks pats nav vainīgs pie savas nāves, tad viņš nav saīsinājis dzīvību.

Otrais kapracis.

Vai tads ir likums?

Pirmais kapracis.

Ak vai, tā tas ir; izmeklēšanas likums par mirušajiem.

Otrais kapracis.

Vai gribi zināt taisnību? Nebūtu viņa lielmaņa meita, tad viņu apraktu ārpus kapu sētas.

Pirmais kapracis.