Hamlets

Nu ārkārtīgi, mans kungs; ir ļoti spiedīgs, es nevaru pateikt, kā tas ir. Bet, mans kungs, viņa ma­jestāte liek man jums ziņot, ka par jūsu galvu no­slēgtas lielas derības. Redziet, tas ir tā, ka…

Hamlets.

Es lūdzu, jūs neaizmirstiet…

Hamlets norāda, lai liek cepuri galvā.

Ozriks.

Jūsu augstība, patiesi, man tā ir vieglāk. Mans kungs, nesen galmā ieradies Laerts; ticiet man, abso­lūts džentlmenis ar visspīdošākajām spējām, ļoti sa­biedrisks, smalkām manierēm. Tiešām, runājot līdzī­bās, viņš ir labā toņa vārdnīca: kādu vien rakstura īpašību gribat, tādu pie viņa atradīsiet.

Hamlets.

Mans kungs, jūsu rakstura īpašību uzskaitē viņš nezaudē nenieka; kaut gan zinu, ka pie pilnīga viņa īpašību kataloga sastādīšanas apmulstu mūsu atmiņa aritmētikā un saraksts vienmēr būtu nepil­nīgs, ņemot vērā viņa ātro attīstību. Atzīmējot viņa cildenumu, man jāteic, ka ieskatu viņu par pirmā lieluma garu un viņa īpatnību tik retu, ka vienīgi spogulis var rādīt viņam līdzīgu un viņa pēdās var iet tikai viņa ēna.

Ozriks.

Jūsu augstība par viņu izsakās nemaldīgi pa­reizi.

Hamlets.

Bet kada tam nozīme? Kadeļ mes mēļojam par šo džentlmeni?

Ozriks.

Bet princi!

Horācijs.

Vai nav iespējams kā citādi izteikties? Tiešām, jūs, kungs, to varētu.

Hamlets.

Kādā nolūkā mēs minam šī džentlmeņa vārdu?

Ozriks.

Vai Laerta?

Horācijs.

Viņa maks ir jau tukšs; visi zelta vārdi iz­šķiesti.

Hamlets.

Par viņu, kungs.

Ozriks.

Es zinu, ka jums nav nezināms…

Hamlets.

Man patīkami, kungs, to dzirdēt; kaut gan man nav daudz ar ko lepoties. Bet, lūdzu…

Ozriks.

Jums nav nezināms, cik izcila personība ir Laerts.

Hamlets.

Neiedrošinos to atzīt, lai nepielīdzinātu sevi viņa izcilībai. Labi iepazīt otru ir pazīt pašam sevi.

Ozriks.

Es domāju, princi, viņa māku rīkoties ar ieroci. Bet, kā par viņu izsakās, viņam it kā neesot līdzi­nieka.

Hamlets.

Kāds viņa ierocis?

Ozriks.

Rapieris un duncis.

Hamlets.

Tie būtu divi viņa ieroči, bet — labi.

Ozriks.

Karalis ar viņu saderējis uz sešiem arābu ērze­ļiem, pret ko Laerts, kā man zināms, licis sešus franču rapierus un dunčus ar piederumiem: jostām, zobenu siksnām un pārējo. Trīs uzkaramie patiesi brīnišķīgi, ar lieliski pielāgotiem rokturiem un visai smalki vei­doti un izgreznoti.

Hamlets.

Ko jūs saucat par uzkaramiem?

Horācijs.

Es zināju, ka jums būs janoklausas visādi pa­skaidrojumi, pirms viņš beigs.

Ozriks.

Tās ir zobenu siksnas, princi.

Hamlets.