Hugo Kabrē izgudrojums

Laika vairs nebija daudz.

Pamanījis, ka Labisa kungs atver grāmatu veikalu, Hugo steidzās turp. Viņam ienākot pa durvīm, ieskanējās zvaniņš.

Labisa kungs vēl nebija novilcis mēteli, kad viņam aiz muguras jau stāvēja Hugo.

- Tu esi Izabellas draugs, vai ne? Kas noticis ar tavu roku?

Hugo paslēpa savainoto roku aiz muguras. - Es vēlos jums uzdot kādu jautājumu, kungs. Man ļoti nepieciešams uzzināt svarīgu informāciju. Vai jums ir grāmatas par kino?

- Iespējams…

- Un kā ar pašām pirmajām filmām? mans tēvs bērnībā bija redzējis kādu filmu, kuru nekad neaiz-mirsa.Tajā bija stāstīts par to, kā raķete trāpa Mēness cilvēkam acī. - Hugo izlēma, ka šī filma varētu būt lielisks pavediens izmeklēšanas sākšanai.

- Izklausās interesanti, - Labisa kungs sacīja, nogludinot kaklasaiti un pieceļoties kājās. - Nāc, jauno cilvēk! - Hugo sekoja viņam pie skapja un gaidīja, kamēr veikalnieks pārlūkoja savas grāmatas. Viņš izvilka vairākus sējumus, ieskatījās satura rādītājā un nolika atpakaļ. - Nē, nē, te nav nekā par pirmajām filmām. Man ļoti žēl.

Hugo pateicās un nolēma doties prom.

Kur lai viņš dodas tālāk? Grāmatnīca bija kalpojusi Hugo par iedvesmas avotu.

- Iespējams, ka tu varētu kaut ko atrast Kino akadēmijas bibliotēkā, - sacīja Labisa kungs.

Hugo apcirtās. - Kur tas ir?

Labisa kungs pastāstīja Hugo, kurp viņam jādodas, un zēns, pateicis paldies, izskrēja no veikala.

4 Sapnu izgudrojums

Hugo joprojām baidījās

pamest stacij’u.Tomēr viņš dziļi ieelpoja un metās lejup pa kāpnēm, kas veda uz metro sazarotajām ejām, kuras stiepās zem pilsētas kā slepenas upes.

Hugo iegāja priekšnamā, kur pie liela galda sēdēja smalka sieviete. Viņš palūdza, vai varētu apmeklēt bibliotēku, bet sieviete, kritiski nopētījusi zēnu, atcirta: - Nē.

-Nē?

-Tu esi pārāk mazs un netīrs, turklāt tev jāierodas kopā ar kādu pieaugušo, - dāma noskaldīja. - Paliec sveiks!

Hugo stāvēja un skatījās uz dāmu. Zēns palūkojās uz savām rokām un drēbēm un apzinājās, ka jau ilgu laiku viņam bijis vienalga, kā viņš izskatās.

Hugo saprata, ka sieviete ir netaisna, bet nezināja, ko darīt. Viņš mēģināja izdomāt, ko vēl varētu pateikt, kad sadzirdēja kādu saucam viņa vārdu.

- Hugo? Vai tas esi tu?

- Etjēn! - Hugo piesteidzās pie jaunekļa. - Ko tu te dari?

- Es tev gribēju prasīt to pašu.

Mazā sieviete pie galda palūkojās uz Etjēnu un jautāja: - Tu pazīsti šo netīro bērneli?

- Morijē kundze, šis ir mans draugs Hugo. Sieviete pastūma melnos rāmjos ierāmētās brilles

uz degungala un pacēla telefona klausuli.

- Man ļoti žēl, ka tu zaudēji darbu kinoteātrī, -Hugo pačukstēja.

- Patiesībā viss notika uz labu. Kad mani atlaida, es sāku mācīties šeit, un vini man deva arī darbu. Es mācos par kinooperatoru.

Hugo pašķielēja uz Etjēna acs pārsēju, un puisis pasmaidīja. - Patiesībā tieši acs pārsējs man palīdz filmējot. Man nav jaaizver viena acs kā visiem citiem.

Etjēns piesita ar pirkstu pie pārsēja un sacīja: - Tagad pastāsti man, ko tu te dari!

- Man jāsameklē informācija bibliotēkā. Vai tu varēsi man palīdzēt?

- Nāc man līdzi, - Etjēns sacīja. Hugo neatskatījās uz Morijē kundzi, viņš bija ļoti priecīgs, ka tiek tai garām un varēs nokļūt bibliotēkā.

Bibliotēka bija otrajā stāvā. Tā bija tīra un kārtīga telpa ar rindās sakārtotiem plauktiem, bija sajūta, ka te nekam nedrīkst pieskarties. Istabas centrā atradās liela glezna, tai Hugo pievērsa uzmanību.

Viņš nesaprata, kas gleznā attēlots, bet zēnam tā patika.

Etjēns palīdzēja Hugo pārskatīt katalogu, lai viņš varētu atrast nepieciešamo grāmatu, un tad aizveda zēnu pie vajadzīgā plaukta. Etjēns pacēlās pirkstgalos un izvilka no augstākā plaukta grāmatu, ko pasniedza Hugo. Zēns apsēdās uz grīdas un atšķīra biezo sējumu. - Zini, šo grāmatu sarakstīja mans pasniedzējs. Vai tu man pastāstīsi, kālab tev tā vajadzīga? -Bet Hugo nespēja parunāt. Grāmatu sauca “Sapņa izgudrojums: stāsts par pirmajām uzņemtajām filmām”. To 1930. gadā bija uzrakstījis Renē Tabards.

1895. gadā tika parādīta pirmāfilma pasaulē, un to sauca “Vilciens ierodas stacijā”, un tajā bija parādīts tieši tas, kas rakstīts virsrakstā, - vilciens, kas pienāk stacijā. Bet, kad vilciens traucās pretī skatītājiem, daudzi kliedza un ģība, jo domāja, ka viņus tūlīt sabrauks. Iepriekš neviens neko tādu vēl nebija redzējis.

Hugo pāršķīra lappuses. Tur bija attēli, kuros bija redzami vīri, kas spēlē kārtis, cilvēki, kas nāk ārā no fabrikas.Tie visi bija uzņēmumi no pirmajām filmām.

Viņa teva mīļāko filmu sauca “Ceļojums uz Mēnesi”.