Hugo Kabrē izgudrojums

Režisors Zoržs Meljess sāka savu karjeru kā burvju mākslinieks, viņam Parīzē bija savs teātris. Zināšanas burvju mākslinieka darbā palīdzēja viņam saprast, uz ko ir spējīgs kino - šis jaunais

izgudrojums. Viņš bija viens no pirmajiem, kas uzņēma filmu, kura neatspoguļoja realitāti. Viņš ātri vien saprata, kafilmās iespējams notvert sapņus. Meljesa nopelns ir īpaša paņēmiena radīšana, kas lika lietām parādīties un pazust no ekrāna gluži kā uz burvja mājienu. Tas uz visiem laikiem mainīja filmu uzņemšanas stilu.

“Ceļojums uz Mēnesi ”, Meljesa slavenākā filma, stāstīja par pētnieku grupu, kas devās uz Mēnesi, cīnījās ar Mēness cilvēku un atgriezās mājās kopā ar gūstekni, saņemot plašu atzinību.

Ja kādu dienu cilvēcei tiešām būs pa spēkam aizlidot uz Mēnesi, tad tikai tāpēc, ka Zoržs Meljess un viņafilmas būs palīdzējušas mums saprast -ja mūsu sapņi ir pietiekami lieli, viss ir iespējams. Diemžēl Žoržs Meljess gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā, un daudzas-ja ne visas -

viņafilmas ir zudušas.

- Gāja bojā? Viņš taču nav miris… - Hugo skaļi sacīja.

- Kurš nav miris? - pārjautāja Etjēns, kas bija lasījis Hugo pār plecu.

- Zoržs Meljess. Viņam pieder rotaļlietu stends mūsu stacijā.

Etjēns iesmējās.

- Es nemuļķojos! - Hugo uzstāja. - Viņš ir Izabellas krusttēvs.

5 Zorža paps uzņēma filmas

Tovakar hugo atgriezās mājās ar bibliotēkas grāmatu padusē. Etjēns bija nokārtojis, ka viņam ļauj to aizņemties. Zēns atkal un atkal pārlasīja grāmatā teikto, īpaši lappuses par Zoržu Meljesu. Viņš lūkojās uz Mēness vīra attēlu, kad sadzirdēja kādu klauvējam pie durvīm.

- Hugo? Tā esmu es, Izabella.

Hugo pielēca kājās un atvēra durvis. Izabellai līdzi bija kabatas baterija. Viņa pārvietojās ar kruķiem, un meitenes kāja bija apsaitēta.

- Ko tu te dari? - zēns noprasīja. - Kā tu te tiki ar kruķiem?

- Visi domā, ka es guļu gultā. Pagāja ilgs laiks, kamēr tiku laukā pa logu un atkliboju šurp.

Viņi apsēdās uz gultas, un Izabella sāka raudāt.

- Kas noticis? - Hugo jautāja.

- Lūdzu, piedod, ka iecirtu tev pirkstus durvīs, un piedod, ka nepateicu krustvecākiem, ka es nozagu to piezīmju grāmatiņu! Es biju nikna, jo tu paņēmi manu atslēgu.

- Kuru tu pirms tam biji nozagusi, - Hugo atgādināja.

Izabella to neņēma vērā, tikai turpināja runāt. -Un tagad Zorža paps ir galīgi slims. Viņam ir drudzis, un viņš visu laiku runā pats ar sevi, murmina visādas savādas lietas, kā “putns bez spārniem, krāsmatas, skabarga, muša, smilšu grauds…”. Es par viņu ļoti raizējos. Nekad neesmu redzējusi viņu slimu. Ja nu viņš nomirst?

- Viņš nemirs, - Hugo sacīja.

- Tu to nevari zināt! Zorža paps mūs visus uztur! Ko tad mēs darīsim? Zannas mamma izsauca ārstu, kas apsaitēja manu kāju un izrakstīja zāles Žorža papam. Bet, tā kā rotaļlietu stends ir slēgts, mums nav naudas ne zālēm, ne kam citam.

- Viss būs labi, - Hugo pārliecinoši teica. - Bet sākumā man tev kaut kas jāparāda. - Viņš ielika meitenes rokās grāmatu no Kino akadēmijas bibliotēkas un atvēra lappusi, kurā bija redzams kadrs no filmas -rakete Mēness cilvēka acī.

Izabella neticīgi skatījās uz grāmatu. - Tad, redz, ko tas mehāniskais cilvēks uzzīmēja…

- Izlasi!

Meitene lasīja, kas šajās lappusēs bija teikts par

viņas krusttēvu.

- Zorža paps uzņēma filmas? Nespēju noticēt… bet viņš taču nekad nav ļāvis man iet uz kino!

- Mans tēvs noskatījās šo filmu, kad bija mazs zēns, - Hugo teica, norādot uz kadru no filmas “Ceļojums uz Mēnesi”. - Viņš man šo ainu aprakstīja. Es to nekavējoties pazinu, tiklīdz mehāniskais cilvēks bija to uzzīmējis. - Hugo pastāstīja par gājienu uz Kino akadēmiju un tikšanos ar Etjēnu.

Izabella nolika grāmatu malā. - Kāpēc Zorža paps vairs neuzņem filmas? Kā viņš kļuva par rotaļlietu veikala pārdevēju dzelzceļa stacijā? - Viņa pakasīja kāju. - Kāpēc neviens man par to nebija stāstījis?