Taņa Grotere un izgaistošais stāvs

tur iekšā droši vien nekā jēdzīga nav Taņa cik kolosāli mēs spēlējām pūķbolu mēs ar vecmāmiņu visu laiku Tevi atceramies kā Tu toreiz iemeti liesmudzčsi bumbu rīklē vampīru pūķim toreiz mums visiem bija mute vaļā daži gandrīz nogāzās no soliņa žēl ka spēle palika nepabeigta jo pūķi saplūcās bet tas sivēns Šurasiks pārcirta Senvīra matu un ievā rija visu to putru nu bet nekas gan jau vēl uzspēlēsim Neseni biju pūku angāros Niknainis aizmidzis ziemas guļā bet Dzīvsudrabim šķēpa ievainojums jau pavisam aizdzijis tomēr Tararabs nāk pie viņa katru dienu tāpat kā agrāk

Tibidohsā notiek kaut kas dīvains man neviens neko nestāsta bet Neslavis kā tu droši men atceries aizslēdzis Galvenās kāpnes un viņi visi no kaut kā baidās visās malās aizsardzības zintes veselām kaudzēm Nesoli nevar normāliJxtsperi ik mirkli iedarbojas buramvārdi Turklāt tagad celtniecība rit pilnā sparā saradušies mājas gari no visām malām un me-žaveči un milži u n vēl visādi mošķi grūti pat noticēt cik daudz Ceļ dienām un naktīm Ūsainis ar Kalnaini knapi pagūst šiem akmeņus pienest bet Nūjainis nenes neko tāpēc ka viņam uz galvas uzgāzās paceļamais tills Viņš gribēja noskaidrot kā tas tilts darbojas un pabāza pauri apakšā Vecmāmiņa teica cits būtu beigts uz vielas bet šim nekas tikai dabūjis smadzeņu satricinājumu un nemitīgi ķiķina bet tas drīz pāries

Kā Tavs tēvocis Hermanis vai nekrīt uz nerviem ja ļoti krīt tad pasaki man es likšu ar viņu galā Viņš taču ir tikpat jauns kā Tā Kuras Nav Ak jā vēl viens jaunums Iztīrot pagrabu no drupām To Kuras Nav neatrada Sardanapals teica ka tas neko nenozīmējot bet būtu taču vajadzējis palikt kaut mazam plankumiņam

Nesen dzirdēju kā Zobrāvēja to apsprieda ar Tararabu bet viņi tūlīt apklusa tikko ieraudzīja mani un lika man iet uz turieni uz kurieni es gāju bet es nekur negāju es tāpat vien pastaigājos tāpēc ka vienam man šeit ir garlaicīgi vecmāmiņa ņurd ka man vajagot mācīties bet es jau neesmu traks lai mācītos kad neviens cits nemācās un stundas nenotiek

Varbūt drīz pamēģināšu tikt līdz tām kāpnēm kuras Ne-slavis noslēdzis tāpēc ka apnicis visu laiku iet ar liela likumu un ļoti neērti Kāpnes kā kāpnes nekas briesmīgs tur nevar būt

Nu labi es beigšu jo kupidonam apnicis gaidīt manu vēstuli viņš te vecmāmiņas plauktos sāka meklēt konfektes un izlēja visas tinktūras nu gan es noraušos viņam jau nekas viņš aizlidos bet vecmāmiņa man ir ar raksturu Viņai noteikti vajag sakurināt kādam pirti”

Lai atšifrētu Baba Jaguna ķeburus, Taņa vēstuli pārlasīja vairākas reizes.

“Atkal izjaucis savu putekļsūcēju.” Iztēlodamās šo ainu, viņa jautri iesmējās un nolēma, ka Babs Jaguns nepavisam nav pārvērties, ja jau viņam joprojām patīk rakņāties maģiskajā tehnikā. Labāk gan būtu, ja viņš pievaldītu rokas, jo putekļsūcējs ar vertikālās pacelšanās iekārtu ir smalks rīks, ar kuru jāapietas īpaši piesardzīgi.

Taņai sagribējās vēlreiz pārlasīt arī Vaņas vēstuli, bet turpat blakus atskanēja sašutuši čiepstieni un kāds sāka raustīt viņas naktskrekla stērbeli. Kupidoniņš! Viņu Taņa bija pavisam aizmirsusi. Taņa nokaunējās, ka nav parūpējusies par pastnieku.

- Vai tu esi nosalis? Varbūt gribi pasildīties pie radiatora? - viņa vaicāja.

Kupidoniņš papurināja galvu un norādīja ar pirkstu vispirms uz savu muti un tad uz vēderu. Viņš nepārprotami gribēja, lai viņu pabaro. Tuklie kupidoniņi neprātīgi mīlēja saldumus. Par pasta piegādi ar viņiem parasti norēķinājās smalkmaizītēs vai konfektēs. Nekādus citus atlīdzības veidus viņi neatzina.

- Labi. Iesim uz virtuvi. 'Tikai klusu... I.ai neviens nepamostas, - Taņa nočukstēja, atvērdama durvis uz. gaiteni.

Paša labākā deputāta grāfa Drakulas radinieka Hermaņa Stulbova dzīvoklī nevarēja sūdzēties par telpas trūkumu. Pat tualetes tur bija veselas trīs, un gaitenī pietika vietas paprāvai palmai. Tomēr Taņa tur nejutās omulīgi. Daudz labāk viņai patika Tibidohsas juceklīgie labirinti - ar aurojošiem caurvējiem, ar noslēpumainām lādēm nišās, ar kožu saēstiem lidojošiem turku paklājiem, kuros tik mīksti iegrima kājas.

Kupidoniņš lidoja Taņai pa pēdām, saldumu gaidās plikšķinādams biksīšu gumiju sev uz vēderiņa. Tumsā viņš nepamanīja gaiteņa pagriezienu un ietriecās ar pieri Pipas istabas durvīs. Bāc!

- Kas tur atvilcies? Ko vajag? - otrpus durvīm miegainā

balsī noblāvās tēvoča Hermaņa meitiņa.

» » »

Berzēdams uz pieres izaugušo punu, kupidoniņš sāka nikni pīkstēt, gribēdams izteikt visu, ko domā par šīm durvīm, bet Taņa aizspieda viņam muti.

- Es prasu: kas tur ir? - Pipa nervozi pārjautāja.

Taņa saprata, ka vēl pēc: mirkļa Pipa sāks spiegt. Vajadzēja steidzīgi kaut ko izdomāt.

- Vau, vau! - Taņa paklusu ierējās un paskrāpēja durvis ar nagiem. 1л1 nu ko, bet takšeli atdarināt viņa prata nevainojami.

Dzirdot pazīstamos rējienus, Pipa tūdaļ nomierinājās.

- Vācies prom, Pusotr Kilometri Nelaidīšu iekšā! Tu ap-siekalosi manas čības! - Viņa nožāvājās, iekrizdama ar degunu spilvenā.