Zemes bērni-2 Zirgu ieleja

-    Tu varbūt domā, ka vieglāk ir airēt lejup pa straumi, jo tā nav jā­cīnās ar upes spēku, bet tur jau ir tā problēma. Kad airē pret straumi, ir vienlaikus jākoncentrē visas domas uz laivu un upi, jo zini - tiklīdz atlaidīsi vaļā, būsi zaudējis visu, ko tik sūri grūti biji ieguvis. Un tu vari pārredzēt visu, lai laikus spētu no briesmām izvairīties.

-     Laižoties lejup pa straumi, ir tik viegli atslābināties, ļaut domām aizklīst tālumā un upei sevi nest. Upes vidū atrodas klintis, kas ir dziļi iesēdušās gultnē. Straume var vienā mirklī tevi uznest tām virsū, vai tev var trāpīt kāds smags un piemircis baļķis, kas guļ zem ūdens. "Nekad negriez Mātei muguru" - tas ir likums, ko nekad nedrīkst aizmirst. Šī upe ir pilna pārsteigumu. Tieši tad, kad domā, ka zini, ko no tās sagai­dīt, un visu uztver kā pašu par sevi saprotamu, viņa izdarīs negaidītus brīnumus.

Vecākais vīrs atlaidās atpakaļ un izvilka airi no ūdens. Domīgi no­pētījis Jondalaru, viņš pamanīja jaunā vīrieša koncentrēšanos. Jaunekļa blondie mati bija atķemmēti atpakaļ un pakausi sasieti ar aukliņu - laba piesardzība. Viņš bija pielāgojis savu apģērbu Ramudu stilam, bet tas bija piemērots ari Šamudu vīrietim, kas dzīvoja upes tuvumā.

-      Kāpēc tev nepiebraukt pie piestātnes un neizlaist mani ārā, Jon­dalar? Manuprāt, ir pienācis laiks tev to pašam izmēģināt. Ir atšķirība, ja laivā esi tikai tu viens un apkārt upe.

-    Vai domā, ka esmu jau tam gatavs?

-     Kā tāds, kas nav šeit dzimis, tu visu esi ātri apguvis.

Jondalars jau dega nepacietībā pārbaudīt savus spēkus vienatnē - aci

pret aci ar upi. Ramudu zēniem parasti jau ir savas laivas, pirms tie kļūst par vīriešiem. Starp Zelandoni Jondalars jau sen bija sevi pierā­dījis. Nebūdams daudz vecāks par Darvo, vēl neapguvis savu amatu un nekļuvis par īstu viru, Jondalars bija nogalinājis savu pirmo briedi. Tagad viņš māk aizmest pīķi daudz spēcīgāk un tālāk par pārējiem vī­riem, bet tā viņš galvenokārt bija medījis līdzenumos. Šajā klinšainajā apvidū Zelandoni nejutās īsti savā ādā. Neviens upes virs neuzskatīs viņu par kārtīgu vīru, pirms viņš ar harpūnu nebūs nogalinājis milzu stori. Un Šamudi neuztvers viņu kā savējo, līdz viņš kalnos nebūs pats nomedījis kalnu kazu.

Jondalars bija nolēmis, ka neprecēs Seranio, līdz nebūs sev pierādījis, ka spēj būt gan kārtīgs Šamuds, gan Ramuds. Dolando bija centies viņu pierunāt, ka tas pirms kāzām nebūt nav nepieciešams, - nevienam par Jondalara vīrišķību neesot nekādu šaubu. Ja kādam vajadzīgs tam pie­rādījums, tad degunradža medības esot pietiekams galvojums. Jaunais Zelandoni vīrietis bija uzzinājis, ka neviens no pārējiem vīriem nekad agrāk nebija nomedījis degunradzi. Līdzenums nebija šo viru ierastais medību lauks.

Jondalars pat nemēģināja loģiski pamatot, kāpēc juta, ka viņam ir jābūt labākam par pārējiem, kaut arī nekad iepriekš nebija uzskatījis, ka medību iemaņās grib būt pārāks par citiem vīriem. Viņa kvēlākā aizraušanās un vienīgā prasme, kurā viņš jebkad bija vēlējies izcel­ties, bija krama darbarīku izgatavošana. Un viņa raksturā nemaz ne­bija sacensību gara. No savas amata tehnikas pilnveidošanas Jondalars guva personīgo gandarījumu. Vēlāk Šamuds bija privāti aprunājies ar Dolando un paskaidrojis, ka garajam Zelandoni vīram ir nepieciešams izstrādāt pašam savu dzīves uzskatu sistēmu.

Jondalars un Seranio jau bija kopā nodzīvojuši tik ilgu laiku, ka vīrietis juta pienākumu padarīt viņu attiecības oficiālas. Seranio jau gandrīz bija viņa sieva. Vairums cilvēku abus uzskatīja par precētu pāri. Pret Seranio viņš izturējās ar uzmanību un pieķeršanos, un Darvo viņu uzskatīja par sava pavarda vīrieti. Bet pēc tā vakara, kad Toli un Šamio applaucējās, Jondalaram sāka traucēt te viena, te cita lieta, un garastāvoklis nekad vairs nebija labs. Bija jau viegli apmesties šeit uz dzīvi kopā ar Seranio, viss ietu ierastajās sliedēs. Bet vai tam bija kāda jēga? Vīrietis uzdeva sev šo jautājumu.

Seranio neizdarīja uz viņu spiedienu - viņa joprojām neizvirzīja ne­kādas prasības un saglabāja savu aizsargājošo atturību. Bet nesen Jon­dalars bija pārsteidzis sievieti skatāmies uz viņu ar mednieces skatienu, kas nāca no dvēseles dziļumiem. Tieši viņš allaž bija tas, kas jutās samulsis un pirmais aizgriezās prom. Jondalars nolēma sev izvirzīt uz­devumu un pierādīt, ka spēj būt īsts Šamudu cilts virs, un sāka savus nodomus darīt visiem zināmus. Daži to uztvēra kā Apsolīšanās paziņo­jumu, kaut arī nekādi Apsolīšanās svētki netika organizēti.

-     Šoreiz nebrauc pārāk tālu, - Karlono piekodināja, izkāpdams no laivas. - Patrenējies un pieradi vadīt laivu viens pats.