Briesmoņu pilsēta Bezgalīgās sērijas 1. grāmata

vajadzēja atgūt ierasto dzīves ritumu. Viņš bija prom nu jau vairākas nedēļas, bija pienācis laiks atkal atgriezties klasē, vai arī viņš zaudēs veselu mācību gadu. Aleksam gribējās redzēt ģimeni un apskaut savu suni Pončo. Un katrā ziņā viņam bija jāiedod veselības ūdens un Valimai augs mātei; Alekss bija pārliecināts, ka šis ūdens un ķīmijterapija viņu tiešām izārstēs. Tomēr puisim bija ļoti grūti šķirties no Nadjas, un viņš vēlējās, lai nekad neuzaust gaisma, vēlējās kopā ar draudzeni sēdēt zem zvaigznēm mūžīgi. Neviens visā plašajā pasaulē viņu nepazina tik labi, neviens nebija piekļuvis tik tuvu viņa sirdij kā šī meduskrāsas meitene, kuru viņš brīnumainā kārtā bija atradis pašā pasaules malā. Kas ar viņu no­tiks nākotnē? Džungļos, ļoti tālu no Alekša, viņa izaugs vieda un mežonīga.

-    Vai es tevi kādreiz vēl redzēšu? Alekss nopūtās.

-    Protams! meitene atbildēja un apskāva Borobu, izlikdamās priecīga, lai draugs nenojaustu viņas asaras.

-    Mēs sarakstīsimies, labi?

-    Pasts šajā nostūrī, teiksim tā, nestrādā īpaši labi…

-    Tas nekas, ja vēstules noklīdīs, es tev rakstīšu tik un tā. Svarīgākais šajā ceļojumā ir tas, ka mēs iepazi­nāmies. Es nekad, nekad tevi neaizmirsīšu, tu vienmēr būsi mana labākā draudzene, Aleksandrs Kolds aiz­lauztā balsī apsolīja.

-    Un tu mans labākais draugs, kamēr vien varēsim sazināties ar sirdi, Nadja Santosa atbildēja.

-    Uz redzēšanos, Ērgle…

-    Uz redzēšanos, Jaguār…

Isabella Aljende BRIESMOŅU PILSĒTA Bezgalīgās sērijas 1. grāmata

[1] Obsidiāns vulkāniskais stikls, kas veidojas, magmai strauji atdziestot. (Red. piez.)