Читаем Dzelzs papēdis полностью

Sevišķi interesants bija mistera Asmunsena stāsts par savām akmeņlauztuvju īpašnieka likstām. Viņš atzinās, ka nekad nav guvis peļņu no sava uzņēmuma, kaut gan akmeņlauztuves kopš Sanfrancisko izpostīšanas lielajā zemestrīcē stipri paplašinājušās. Tanīs sešos gados, kopš sākta Sanfrancisko atjaunošana, viņa uzņēmums četrkār- šojies un astoņkāršojies, bet viņam tomēr neklājoties labāk.

—   Dzelzceļš pārzina manus darījumus labāk par mani, — viņš sacīja. — Tas zina manus darījumu izde­vumus līdz pēdējam centam un tāpat manu līgumu no­teikumus. Kā tas kļūst zināms, to es varu tikai minēt. Laikam manā un manu veikalu draugu uzņēmumos dar­bojas spiegi, jo, tiklīdz es noslēdzu kādu prāvāku līgumu, kura noteikumi sola man labu peļņu, tā dzelzceļš paaug­stina maksu par pārvadājumiem no manām lauztuvēm līdz nosūtīšanas vietai. Paskaidrojumi netiek sniegti. Dzelzceļš aprij manu peļņu. Šādos apstākļos es nekad neesmu varējis panākt dzelzceļa atsacīšanos no tādas ta­rifu paaugstināšanas. No otras puses, ja bijušas neveik­smes, ja cēlušies darījumu izdevumi vai noslēgti līgumi ar neizdevīgākiem nosacījumiem, dzelzceļš tūliņ pazemina maksu par pārvadāšanu. Kādas tam sekas? Dzelzceļš vienmēr pievāc manu peļņu, vai tā liela vai maza.

—   Jums tātad paliek pāri apmēram tik daudz, — Er­nests viņu pārtrauca, — cik jūs saņemtu kā uzņēmuma vadītājs, ja akmeņlauztuves piederētu dzelzceļam.

—   Tieši tik daudz, — Asmunsens piekrita. — Es ne­sen izskatīju savas pēdējos desmit gados vestās grāmatas un pārliecinājos, ka esmu taisni tik daudz nopelnījis, cik pelna uzņēmuma vadītājs. Tikpat labi dzelzceļš varētu būt manu akmeņlauztuvju īpašnieks un iecelt mani par uzņēmuma vaditāju.

—  Tikai ar to atšķirību, — Ernests smējās, — ka tad dzelzceļam būtu jāuzņemas tas risks, no kura jūs to tik laipni atbrīvojat.

—   Pilnīgi pareizi, — misters Asmunsens noskumis pie­krita.

Kad katrs bija izkratījis savu sirdi, Ernests sāka vēr­sties pie visiem ar jautājumiem. Pirmo viņš iztaujāja mis­teru Ouenu.

—  Vai jūs pirms sešiem mēnešiem neatvērāt Berklijā jaunu filiāli?

—  Jā, — misters Ouens atbildēja.

—  Un kopš tā laika, cik esmu ievērojis, trīs mazi kolo- niālveikali aizvēruši savas durvis. Vai jūsu filiāle tam par iemeslu?

Misters Ouens apliecināja to ar pašapmierinātu smaidu:

—   Viņi nevarēja noturēties pret mums.

—   Kāpēc?

—       Mums bija vairāk kapitāla. Jo lielāks uzņēmums, jo mazāki izdevumi un lielāka izdarība.

Un jūsu filiāle uzsūkusi trīs mazu uzņēmumu peļņu. Es saprotu. Bet sakiet — kas noticis ar šo uzņēmumu īpašniekiem?

—       Viens vada mūsu smago auto. Kas noticis ar pārē­jiem, nezinu.

Ernests tūliņ pievērsās misteram Kovaltam.

—       Jūs pārdodat ļoti daudz preču par pazeminātām ce­nām.[46] Kas noticis ar tiem sīkajiem drogistiem, ko jūs piespiedāt pie sienas?

—       Viens no viņiem tagad vada mūsu receptūras no­daļu, — skanēja atbilde.

—       Un jūs uzsūcāt peļņu, kas agrāk bija palikusi vi­ņiem?

—   Protams, tāpēc jau mēs esam veikalnieki.

—       Un jūs, — Ernests pēkšņi pievērsās misteram As- munsenam, — jūs esat sašutis, ka dzelzceļš piesavinās jūsu peļņu?

Misters Asmunsens pamāja.

—   Jūs gan gribētu paturēt peļņu savā kabatā?

Misters Asmunsens atkal pamāja.

—   Uz citu rēķina?

Atbildes nebija.

—   Uz citu rēķina? — Ernests neatlaidās.

—       Tā taču iegūst peļņu, — misters Asmunsens īsi at­teica.

—       Tātad veikalnieka uzdevums ir pelnīt uz citu rēķina un neļaut, lai citi pelna uz jūsu rēķina, vai ne?

Ernestam bija jāatkārto jautājums, iekāms misters As­munsens atbildēja.

—       Jā, tā tas ir, — viņš sacīja. — Tikai mums nav iebildumu, ja arī citi pelna, vienīgi šī peļņa nedrīkst būt pārmērīga.

—       Tas ir, jūs domājat, liela, bet jums pašam nav iebil­dumu iegūt lielu peļņu? Taču ne?

Misters Asmunsens laipni atzinās šinī vājībā. Tad

Ernests ņēma kādu citu uz grauda, misteru Kalvinu, kam agrāk bija piederējusi liela piensaimniecība.

—   Pirms neilga laika jūs cīnījāties pret piena trestu, un nu jūs esat meties sīkmuižnieku politikā.[47] kā tas ga­dījies?

—   O, es vēl neesmu no šīs cīņas atteicies, — misters Kalvins atbildēja, uzmezdams mums pietiekami kareivīgu skatienu. — Es apkaroju trestu tanī jomā, kur tas ir ap­karojams, — politiskajā. Es jums to paskaidrošu. Pirms neilga laika mēs, piensaimnieki, strādājām katrs pat­stāvīgi.

—   Bet jūs taču savstarpēji konkurējāt, — Ernests viņu pārtrauca.

—   Jā, un tāpēc peļņa samazinājās. Mēs mēģinājām organizēties, bet neatkarīgie piensaimnieki mums visu iz­jauca. Tad radās piena trests.

—   Kuru finansēja no «Standard Oil Companv»[48] peļ­ņas, — Ernests piezīmēja.

Перейти на страницу:

Похожие книги

Степной ужас
Степной ужас

Новые тайны и загадки, изложенные великолепным рассказчиком Александром Бушковым.Это случилось теплым сентябрьским вечером 1942 года. Сотрудник особого отдела с двумя командирами отправился проверить степной район южнее Сталинграда – не окопались ли там немецкие парашютисты, диверсанты и другие вражеские группы.Командиры долго ехали по бескрайним просторам, как вдруг загорелся мотор у «козла». Пока суетились, пока тушили – напрочь сгорел стартер. Пришлось заночевать в степи. В звездном небе стояла полная луна. И тишина.Как вдруг… послышались странные звуки, словно совсем близко волокли что-то невероятно тяжелое. А потом послышалось шипение – так мощно шипят разве что паровозы. Но самое ужасное – все вдруг оцепенели, и особист почувствовал, что парализован, а сердце заполняет дикий нечеловеческий ужас…Автор книги, когда еще был ребенком, часто слушал рассказы отца, Александра Бушкова-старшего, участника Великой Отечественной войны. Фантазия уносила мальчика в странные, неизведанные миры, наполненные чудесами, колдунами и всякой чертовщиной. Многие рассказы отца, который принимал участие в освобождении нашей Родины от немецко-фашистких захватчиков, не только восхитили и удивили автора, но и легли потом в основу его книг из серии «Непознанное».Необыкновенная точность в деталях, ни грамма фальши или некомпетентности позволяют полностью погрузиться в другие эпохи, в другие страны с абсолютной уверенностью в том, что ИМЕННО ТАК ОНО ВСЕ И БЫЛО НА САМОМ ДЕЛЕ.

Александр Александрович Бушков

Историческая проза
Живая вещь
Живая вещь

«Живая вещь» — это второй роман «Квартета Фредерики», считающегося, пожалуй, главным произведением кавалерственной дамы ордена Британской империи Антонии Сьюзен Байетт. Тетралогия писалась в течение четверти века, и сюжет ее также имеет четвертьвековой охват, причем первые два романа вышли еще до удостоенного Букеровской премии международного бестселлера «Обладать», а третий и четвертый — после. Итак, Фредерика Поттер начинает учиться в Кембридже, неистово жадная до знаний, до самостоятельной, взрослой жизни, до любви, — ровно в тот момент истории, когда традиционно изолированная Британия получает массированную прививку европейской культуры и начинает необратимо меняться. Пока ее старшая сестра Стефани жертвует учебой и научной карьерой ради семьи, а младший брат Маркус оправляется от нервного срыва, Фредерика, в противовес Моне и Малларме, настаивавшим на «счастье постепенного угадывания предмета», предпочитает называть вещи своими именами. И ни Фредерика, ни Стефани, ни Маркус не догадываются, какая в будущем их всех ждет трагедия…Впервые на русском!

Антония Сьюзен Байетт

Историческая проза / Историческая литература / Документальное
Дело Бутиных
Дело Бутиных

Что знаем мы о российских купеческих династиях? Не так уж много. А о купечестве в Сибири? И того меньше. А ведь богатство России прирастало именно Сибирью, ее грандиозными запасами леса, пушнины, золота, серебра…Роман известного сибирского писателя Оскара Хавкина посвящен истории Торгового дома братьев Бутиных, купцов первой гильдии, промышленников и первопроходцев. Директором Торгового дома был младший из братьев, Михаил Бутин, человек разносторонне образованный, уверенный, что «истинная коммерция должна нести человечеству благо и всемерное улучшение человеческих условий». Он заботился о своих рабочих, строил на приисках больницы и школы, наказывал администраторов за грубое обращение с работниками. Конечно, он быстро стал для хищной оравы сибирских купцов и промышленников «бельмом на глазу». Они боялись и ненавидели успешного конкурента и только ждали удобного момента, чтобы разделаться с ним. И дождались!..

Оскар Адольфович Хавкин

Проза / Историческая проза