Labirinta gūstā

Tomasu pārsteidza tās pieticīgais iekārtojums. Telpa bija apmēram astoņus metrus gara un tikpat plata, ar vienkāršām betona sienām, pie kurām nebija nekādu dekorāciju. Precīzi tās centrā stāvēja koka galds, ap kuru bija novietoti astoņi krēsli. Uz galda atradās vairāki zīmuļi un astoņas glīti sakār­totas papīru kaudzītes pa vienai pretī katram krēslam. Lī­dzās mēbelēm vienīgie objekti telpā bija astoņas lielas lādes tādas pašas kā tā, kurā ieroču pagrabā glabājās naži. Lādes bija aizvērtas un simetriski novietotas pa divām pie katras sienas.

-    Laipni lūgts Karšu telpā, Minjo sacīja. Vienā no lai­mīgākajām vietām zemes virsū.

Tomass sajuta nelielu vilšanos viņš bija gaidījis kaut ko iespaidīgāku. Zēns dziļi ievilka elpu. Žēl, ka te ož kā pames­tās kapara raktuvēs.

-     Man tīri labi patīk tā smarža. Minjo izvilka no pa­galdes divus krēslus un apsēdās uz viena no tiem. Piesēdi. Gribu, lai tu šo to iegaumē, pirms dodamies Labirintā. Uz­raugs paņēma papīra lapu un zīmuli un sāka zīmēt.

Tomass apsēdās, pieliecās tuvāk Minjo un ieraudzīja, ka tas uzzīmējis lielu taisnstūri, kas aizņēma gandrīz visu lapu. Pēc tam viņš to sadalīja mazākos kvadrātos, un lapa sāka iz­skatīties pēc slēgta desu spēles lauciņa trīs reiz trīs vienāda izmēra kvadrāti. Vidējā viņš ar lieliem burtiem ierakstīja vārdu KLAJUMS, bet pārējos sanumurēja no viens līdz astoņi, sākot ar kreiso augšējo, pulksteņrādītāja virzienā. Beigās Minjo atse­višķām šķērslīnijām pārvilka vēl dažas īsas svītriņas.

-    Šie te ir vārti, viņš paskaidroja. Pagaidām tu zini tikai tos, kas ved laukā no Klajuma, bet dziļāk Labirintā ir vēl četri, pa kuriem var nokļūt Pirmajā, Trešajā, Piektajā un Septītajā sektorā. Vārti savu atrašanās vietu nekad nemaina, bet ceļš uz tiem katru dienu ir cits, tas atkarīgs no sienu pārvietošanās. Minjo beidza zīmēt un aizslidināja lapu līdz Tomasam.

Tomass pacēla vienkāršo karti un sāka to pētīt, brīnīdamies par Labirinta loģisko uzbūvi. Tikmēr Minjo turpināja stāstīt:

-     Tātad pašlaik mēs atrodamies Klajumā, kam apkārt ir astoņi Labirinta sektori. Tie visi ir savstarpēji izolēti, noslēgti kvadrāti, kuru noslēpumu tā ari neesam spējuši atrisināt jau divus gadus, kopš sākām šo sasodīto spēli. Vienīgais, kas kaut cik atgādina izeju, ir Krauja, bet tas nav pārāk labs variants, ja vien nevēlamies veikt masu pašnāvību nositoties. Minjo ar zīmuli iebakstīja kartē. Sienas pārvietojas katru vakaru, vienlaikus ar vārtu aizvēršanos. Vismaz mēs tā domājam, jo citā laikā nekādu kustību neesam dzirdējuši.

Tomass pacēla acis. Tonakt, kad palikām ārā, es arī neko neredzēju un nedzirdēju. Viņš nopriecājās, ka var sniegt noderīgu informāciju.

-    Galvenie koridori, kas sākas uzreiz aiz vārtiem, nemai­nās. Tie, kas atrodas nedaudz dziļāk, gan.

-    Ak, tā… Tomass atgriezās pie kartes pētīšanas, cenz­damies Minjo zīmēto līniju vietā iztēloties Labirinta stāvās akmens sienas.

-     Mūsu komandā vienmēr ir vismaz astoņi skrējēji, ie­skaitot uzraugu, pa vienam skrējējam uz katru sektoru. Lai sastādītu Labirinta karti, nepieciešama vesela diena neska­toties uz visu, mēs aizvien ceram, ka kaut kur parādīsies iz­eja. Dienas beigās mēs atgriežamies un katrs uzzīmējam sava sektora karti, katru dienu uz atsevišķas lapas. Minjo uzme­ta acis vienai no lādēm. Tāpēc tās sasodītās kastes ir pilnas līdz augšai.

Tomasam prātā ienāca drūma un reizē biedējoša doma. Vai es… aizvietošu citu skrējēju? Kādu, kas nesen nogalināts?

Minjo papurināja galvu. Nē, pagaidām mēs tevi tikai mācām. Kāds noteikti gribēs atpūsties. Neuztraucies, jau diezgan ilgu laiku neviens skrējējs nav gājis bojā.

Nez kāpēc Minjo pēdējais izteikums tomēr satrauca To­masu. Cerot, ka tas nav pamanāms viņa sejā, zēns parādīja ar pirkstu uz Trešo sektoru. Vai tiešām vajadzīga vesela diena, lai izskraidītu vienu mazu kvadrātiņu?

-     Tu joko? Minjo piecēlās un, piegājis pie lādes, kas atradās zēniem tieši aiz muguras, atvēra tās vāku un atstutēja pret sienu. Nāc, paskaties.

Tomass piecēlās kājās un, pastiepis galvu pāri Minjo ple­cam, ielūkojās lādē. Tā bija gana liela, lai blakus ietilpinātu četras kārtīgas karšu grēdas, kas sniedzās gandrīz līdz pašām lādes malām. Virspusē esošās izskatījās ļoti līdzīgas gandrīz visu lapu aizņēma ne pārāk rūpīgi uzzīmēts kvadrāts, kurā ar roku bija ieskicētas Labirinta ejas un sienas. Katras kartes labajā augšējā stūrī bija rakstīts 8. sektors, Henks un kārtas skaitlis, kam sekoja vārds diena. Pati jaunākā no tām bija da­tēta ar 749. dienu.

-    To, ka sienas pārvietojas, mēs sapratām jau pašā sāku­mā, Minjo turpināja. Tikko to pamanījām, sākām sekot līdzi un atzīmēt izmaiņas. Visu šo laiku domājām, ka, salīdzi­not dažādu dienu un nedēļu kartes, atradīsim kādu noteiktu paraugu, pēc kā Labirints darbojas. Un tā arī notika var teikt, ka reizi mēnesī Labirints atkārto pats sevi. Bet mums tik un tā nav izdevies atrast izeju, kas ļautu izkļūt no paša lielākā kvadrāta.