Pērkondārds

Alekss paskatījās apkārt un ieraudzīja vaļēju džipu netālu no galvenās ieejas. Pie tā stāvēja apsargs. Tas nometa cigareti un palūkojās apkārt, kas īsti noticis. Bet neko neieraudzīja. Lieliski. Alekss ātri pārskrēja pāri akmeņainajam laukumam. Viņš bija paņēmis no mājas ieroci. Vienu no Seila harpūnām, kas peldēja ūdenī, kad viņš devās prom no istabas. Viņš to pa­kampa ar nolūku: ja būs nepieciešams, tad vismaz ar to varēs aizsargāties. Ar to tagad vajadzētu pietikt, lai nošautu apsargu. Harpūna mugurā, un džips ir viņa. Bet Alekss zināja, ka nespēs to izdarīt. Kaut arī Alans Blants un MI6 vēlējās to iemācīt, viņš tomēr nebija ga­tavs šaut uz cilvēku. Ne savas zemes dēļ. Pat ne tāpēc, lai izglābtu savu dzīvību.

Apsargs ieraudzīja, kā Alekss tuvojas, un ar īkšķi jau aizskāra pistoli, ko nēsāja makstī pie siksnas. Viņš nepaguva to satvert. Alekss izmantoja harpūnas rok­turi, pasvieda to gaisā un smagi iesita apsargam pa apakšžokli. Apsargs saļima, un pistole izkrita viņam no rokas. Alekss paķēra pistoli un ielēca džipā, priecā­damies, ka aizdedzes atslēga ir vietā. Viņš pagrieza atslēgu un sadzirdēja, kā sāk dūkt dzinējs. Viņš zināja, kā ar to jābrauc. Tā bija vēl viena lieta, par ko īens Raiders bija pārliecināts, ka Aleksam tas jāiemācās, tiklīdz viņa kājas bija tik garas, ka varēja sasniegt pe­dāļus. Pārējās mašīnas ielenca viņu. Tiem vajadzēja redzēt, kā viņš uzbruka apsargam. Lidmašīna jau bija pagriezusies un izbraukusi uz skrejceļa starta vietu.

Viņš nepaspēs to sasniegt laikā.

Varbūt tās bija briesmas, kas ielenca Alekšu no vi­sām pusēm un saasināja maņas. Varbūt tā bija bei­dzamā iespēja izkļūt no visām tām briesmām, kas bija pirms tam. Bet Alekss pat nedomāja. Viņš zināja, ko darīt, it kā būtu to darījis jau daudzreiz iepriekš. Un varbūt viņa apmācības bija daudz efektīvākas, nekā viņš pats bija domājis.

Alekss iebāza roku kabatā un izvilka jojo, ko bija iedevis Smiters. Siksnā bija metāla poga, un viņš pasvieda jojo pret to, sajuzdams, kā tas noklikšķ tur, kur vajadzēja. Tad, cik vien ātri iespējams, viņš to pie­sēja pie neilona virves un aptina ap harpūnas bultu. Beidzot pistoli, ko bija ieguvis no apsarga, viņš aizbāza aizmugurē aiz biksēm. Viņš bija gatavs.

Lidmašīna bija beigusi pirmslidojuma pārbaudi. Tās priekšējā daļa bija uz skrejceļa. Propelleri jau griezās ar pilnu jaudu.

Alekss pārslēdza pirmajā ātrumā, atbrīvoja rokas bremzi un nospieda pedāli, mērķējot savu braucamo uz lidmašīnu. Tajā pašā brīdī atskanēja šāvienu troksnis. Viņš parāva stūri un izvairījās. Sānskata spogulis eks­plodēja, un ložu šalts iebrāzās priekšējā stiklā un dur­vīs. Divas mašīnas milzīgā ātrumā traucās tieši pretī, nepārprotami cenšoties viņu satriekt. Katras mašīnas aizmugurējā sēdeklī ārā bija izliecies apsargs un šāva uz viņu. Alekss izbrāzās starp abām mašīnām, un kādu brīdi tās bija katra savā pusē. Viņš bija iespiests starp abām. Un apsargi šāva uz viņu gan no labās, gan kreisās puses. Bet tad viņš jau bija garām. Un apsargi šāva viens uz otru. Tad Alekss sadzirdēja, kā viens no viņiem iebļaujas un izmet ieroci. Viena no mašīnām zaudēja kontroli un ieskrēja priekšējā pusē mājā. Me­tāla kaudze atsitās pret sienu. Otra mašīna bremzē­jot iekrācās, tad apgriezās un atkal sāka vajāt Alekšu.

Lidmašīna jau bija sākusi kustēties pa skrejceļu. Sā­kumā lēni, bet pakāpeniski uzņēma ātrumu. Alekss izbrauca uz asfalta un sekoja.

Viņa pēda bija piespiesta grīdai, un gāzes pedālis bija pilnīgi iespiests. Džips darīja, ko varēja, - brauca ar ātrumu septiņdesmit jūdzes stundā - tas bija viss iespējamais. Uz dažām sekundēm Alekss bija paralēli kravas lidmašīnai, tikai dažus metrus no tās. Bet lid­mašīnas priekšgals jau pacēlās. Un pēc brīža tā būs gaisā.

Un tieši priekšā ceļš bija nobloķēts. Uz skrejceļa bija ieradušies vēl divi džipi. Vairāki apsargi ar automātiem balansēja uz tiem, pa pusei notupušies uz sēdekļiem. Alekss saprata, ka ir tikai viens iemesls, kāpēc viņi ne­šauj, - viņi baidījās trāpīt lidmašīnai. Bet tā jau atrāvās no zemes. Tieši pretī kreisajā pusē Alekss ieraudzīja priekšējo riteni atraujamies no zemes. Viņš paskatījās spogulī. Mašīna, kas bija braukusi no mājas, tagad bija viņam astē. Viņam vairs nebija, kur sprukt.

Viena mašīna aiz muguras. Divi džipi priekšā. Lid­mašīna tagad jau ir gaisā, pakaļējie riteņi arī jau bija pacelti.