Starp diviem laikmetiem

—   Labi. Un, lūdzu, sauciet mani par Džeku. Mēs, Saj, te arī nesēdējām, rokas klēpī salikuši, kamēr jūs bijāt prom. Mēs strādājām tāpat kā jūs. Mēs pain­teresējāmies par misteru Endrū Kārmodiju, lai gan ne tuvu tik pamatīgi kā jūs. Es biju Vašingtonā ar pie- komandētu sekretāri. Ar ļoti spējīgu, kaut gan … — viņš nosmīnēja uz Esterhāzi pusi, — jūs nu gan būtu varējis pameklēt mazliet izskatīgāku. Mums gāja tik omulīgi divatā pa Nacionālo arhīvu, burtiski rakņā­joties pa pagrabu Klīvlenda prezidenta pilnvaru laika papīros; pārējie manas grupas ļaudis vandījās pa citām arhīva nodaļām. Un Kārmodijs patiešām bija Klīvlenda padomnieks, viens no daudzajiem laikā, kas seko jūsu apmeklējumam, Saj. Viņš iesaistījās politikā, sākot ar 1882. gada pavasari, kad Klīvlends bija Ņujorkas gubernators. No dažām nejaušām Klīv­lenda piezīmēm, no vairākiem apspriežu protokoliem un norādījumiem divās Klīvlenda vēstulēs es uzzi­nāju, ka viņš Klīvlenda pirmo prezidenta pilnvaru laika kļuvis prezidentam tāds kā draugs. Kā tas noticis, to es nezinu, tas nav nekas sevišķs, nekas

pārsteidzošs. Viņa ietekme toreiz līdzinājusies nullei, vismaz cik es to varēju izzināt. Bet Kārmodijs jeb, kā mes tagad zinām, īstenībā Pikerings loloja šo drau­dzību, un savu kulmināciju šīs attiecības sasniegušas Klīvlenda prezidenta pilnvaru otrajā periodā. Arhīvā atrastie dokumenti skaidri pierāda, ka Klīvlends daž­kārt paklausījis Kārmodijam, kā, protams, dokumen­tos viņu sauc un kā arī es turpināšu viņu godāt. Viņa ietekme nekad nav bijusi liela, un viņš nekad nav iespaidojis svarīgus notikumus, izņemot vienu gadī­jumu, un par to atrastie pierādījumi ir pārliecinoši. Klīvlends kļuva par prezidentu laika, kad Amerika gatavojās karot ar Spāniju Kubas dēļ, un karu ar savu bļaustīšanos centās vēl uzkurināt vairākas avī­zes. Klīvlends cerēja izvairīties no kara; grupa cil­vēku piedāvāja viņam gluži labu atrisinājumu, proti, lai viņš piesola Spānijai atpirkt Kubu. Tik daudz ir skaidri zināms, par to ir protokols un atrasti norā­dījumi visos pētījumos par Klīvlenda otro prezidenta pilnvaru laiku. Šim plānam bija jau precedenti: Lui- ziānas teritoriju nopirka no Francijas un Aļasku — no Krievijas. Ir pierādījumi, ka Spānija būtu apsvei­kusi iespēju izvairīties no kara, kurā, kā spāņi zināja, uzvarēt viņi nespēs. Šeit es atradu Pikeringa-Kārmo- dija vietu vēsturē. Es nezinu, ko viņš teicis, — tas mazumiņš ziņu, kuras atradu, ir skopas un saraus­tītas, taču viņš ir pierunājis prezidentu pretoties šim plānam. Un ir skaidrs: Kārmodija vienīgā nozīmīgā loma vēsturē ir negatīva, niecīga, varbūt pat tikai zemsvītras piezīme, ar kuru viņš, ja arī gribētu, neko daudz plātīties nevarētu. Cik man izdevās izpētīt, pec Klīvlenda otrās prezidenta pilnvaras laika par viņu nekas vairs nav dzirdēts.

Viņš apklusa, un es kādu brīdi sēdēju un māju ar galvu, pārdomādams Mesindžera teikto; tas mani interesēja.

—   Nu, esmu laimīgs, ja varēju sniegt jaunas ziņas — ka Kārmodijs īstenībā bijis Pikerings —, lai arī cik nenozīmīgas tās tagad ir. Es pat mazliet priecājos, iedomājoties, ka vecais Džeiks Pikerings Baltajā namā patiešām uzmeties Klīvlendam par padomdevēju.

—   Mēs arī velnišķīgi priecājāmies par jūsu snieg­tajām jaunajām ziņām. Mēs cerējām kaut ko tamlī­dzīgu izdibināt, un jums tas ir izdevies. Jūsu iegul­dījums ir daudz svarīgāks, nekā jūs domājat, Rūb?

Rūbs pagriezās pret mani, pārmeta vienu kāju pār sava krēsla paroci un ierīkojās ērti, lai redzētu mani; viņš smaidīja to jauko smaidu, kuru redzot katrs jūtas laimīgs, ka ir draugos ar Rūbu, un tāpēc vēlas būt viņa pusē.

—   Saj, jūs esat gaišs zēns, — Rūbs teica. — Jūs saprotat, ka šim Projektam ir jādod kādi praktiski rezultāti. Ir jau lieliski, ja tas palīdz paplašināt akadēmiskās zināšanas, taču ar to vien nepietiek. Nevar tērēt miljonus, atraut vērtīgus cilvēkus 110 cita darba tikai tāpēc, lai pievienotu vēsturei kādu niecīgu zemsvītras piezīmīti par cilvēku, par kuru agrāk neviens nekā nav zinājis. Jūsu panākumi — man šķiet, ka nav vārdu, lai varētu pateikt, cik ievērojami tie ir, — devuši iespēju realizēt Projekta otro fāzi, kurā eksperimenti jāvirza uz priekšu. Tikpat rūpīgi un piesardzīgi kā līdz šim. Un 110 tā radīsies milzīgs potenciāls ieguvums.

—   … neaprēķināms ieguvums! — Esterhāzi iesau­cās.

Rūbs pamāja ar galvu.

—   … neaprēķināms ieguvums Savienotajām Val- stīm. Šī padome, visu apsvērusi, vienbalsīgi pieņēma lēmumu, kuru pēc tam saskaņoja Vašingtonā ar vis­augstākajām un visiespaidīgākajām personām; mēs šodien gandrīz veselu stundu runājam ar Vašingtonu pa tiešo vadu.

Esterhāzi augšdelmi gulēja uz galda, rokas bija saņemtas, poza izskatījās brīva un nepiespiesta. Taču tagad viņš pārliecās tālu pāri galdam uz manu pusi, un, kad viņš saka runāt, es pamanīju, ka viņa rokas ir tik cieši sažņaugtas, ka pirkstgali kļuvuši pavisam balti. Pulkvedis nespēja savaldīties un pārtrauca Rūbu: