Zemes bērni-1 Alu lāča klans

Viņa satrūkās, izdzirdusi Broudu izrunājam tās vārdu, tad pagrie­zās, nolieca galvu un lūkojās lejup uz jauno vadoni.

-    ŠI sieviete sveicina jauno vadoni, - viņa formāli pamāja. Brouds reti atradās ar viņu aci pret aci. Eila bija daudz garāka par garāko klana viru, un Brouds nebija no slaidākajiem. Viņš tik tikko sniedzās tai līdz pleciem. Viņa zināja, ka tam nepatīk, ja viņu uzlūko no aug­šas.

-     Neskrien nekur projām! Es drīz tepat ārā sasaukšu sapulci.

Eila paklausīgi pamāja ar galvu.

Klana ļaudis lēnām pulcējās. Spīdēja saule, un tie priecājās, ka Brouds, par spīti slapjajai zemei, bija nolēmis noturēt sapulci ārā. Tie gaidīja kādu bridi, līdz Brouds cienīgi devās uz vietu, kuru līdz šim bija ieņēmis Brūns, acīmredzami apzinoties savu stāvokli.

-    Kā jau jūs zināt, es esmu jūsu jaunais vadonis, - Brouds iesāka. Viņa satraukumu, uzrunājot visu klanu savā jaunajā amatā, nodeva ievadvārdu saturs, kas jau tāpat nebija apšaubāms.

-    Tā kā klanam ir jauns vadonis un jauns mogurs, šis ir īstais bridis, lai paziņotu par dažām izmaiņām, - viņš turpināja. - Es gribu darīt zināmu, ka Vorns tagad ir mans otrais klana vīrs.

Ļaudis māja ar galvu; tas jau bija gaidāms. Brūns nodomāja, ka Broudam būtu vajadzējis nogaidīt, iekams Vorns kļūst vecāks, pirms ieceļ to augstākā amatā par vairāk pieredzējušiem medniekiem, taču visi zināja, ka tas notiks. "Var jau būt, ka to var darīt arī tagad," viņš pie sevis nosprieda.

-    Būs vēl dažas izmaiņas, - Brouds pamāja. - Kādai sievietei šajā klanā nav vīra. - Eila juta, ka nosarkst. - Kādam par viņu ir jāgādā, un es negribu, ka viņa kļūst par apgrūtinājumu maniem medniekiem. Tagad es esmu vadonis un man ir jāuzņemas atbildība par viņu. Es ņemšu Eilu savā pavardā kā otro sievieti.

Eila bija to gaidījusi, taču nekļuva laimīgāka tāpēc, ka viņai izrādī­jusies taisnība. "Viņai tas droši vien nepatīk, bet Brouds dara pareizi." Brūns lepni uzlūkoja savas sievas dēlu. "Brouds ir nobriedis, lai kļūtu par vadoni."

-     Viņai ir kropls bērns, - Brouds turpināja. - Es gribu, lai visi zinātu: šajā klanā vairs netiks pieņemts neviens kropls bērns. Es nevēlos, lai kāds domātu, ka tam ir kāds sakars ar manām personis­kajām jūtām, ja nākamais tiks izraidīts. Ja viņai būs normāls bērns, es to pieņemšu.

Krebs stāvēja netālu no alas ieejas un papurināja galvu, redzot, kā Eila nobāl un zemāk noliec galvu, lai apslēptu savu seju. "Nu, tu vari būt drošs, ka vairāk bērnu man nebūs, Broud, nebūs, ja vien

Izas burvestība man palīdzēs," viņa nodomāja. "Man vienalga, vai mazuļi dzimst no vīru totēmiem vai viņu locekļiem, neviens vairs nedzims manī no tevis. Es nedzemdēšu bērnus, kuriem jāmirst tāpēc, ka, tavuprāt, tie ir kropli."

-    Es jau to liku saprast agrāk, - Brouds turpināja, - tāpēc, lai tas nebūtu nekāds pārsteigums. Neviens kropls bērns nedzīvos manā pavardā.

Eila strauji pacēla galvu. "Ko viņš ar to domā? Man jāpārceļas uz viņa pavardu, mans dēls nāks man līdzi."

-    Vorns piekrita pieņemt Durku savā pavardā. Viņa sieva mīl šo zēnu, par spīti tā kroplumam. Par viņu labi rūpēsies.

Bija dzirdama satraukta klana ļaužu murdoņa un roku vicināšana. Bērni piederēja to mātēm, līdz tie pieauga. Kāpēc Brouds pieņem Eilu, bet atsakās no viņas dēla? Eila pameta savu vietu un nokrita pie Brouda kājām. Brouds uzsita tai pa plecu.

-    Es vēl neesmu beidzis, sieva. Ir necienīgi pārtraukt vadoni, bet šoreiz es to neievērošu. Tu drīksti runāt.

-     Broud, tu nedrīksti man atņemt Durku. Viņš ir mans dēls. Lai kur sieviete ietu, tās bērni iet kopā ar viņu, - viņa māja, satraukumā aizmirsusi lietot jebkādu pieklājīgas uzrunas formu vai izteikt savu sakāmo kā lūgumu.

Brūns nikni skatījās, viņa lepnums par jauno vadoni bija zudis.

-    Vai tu, sieviete, pavēlēsi šim vadonim, ko viņš drīkst un ko ne­drīkst darīt? - Brouds pamāja ar izsmieklu sejā. Viņš bija apmierināts ar sevi. Šo viņš bija plānojis jau ilgi un bija sagaidījis tieši tādu reak­ciju, uz kādu bija cerējis.

-    Tu neesi māte. Tad jau drīzāk Oga Durkam ir māte, nevis tu. Kas viņu baroja? Ne jau tu. Viņš pat nezina, kas ir viņa māte. Viņš uzskata par māti katru klana sievieti. Kāda starpība, kur viņš dzīvo? Viņam acīm redzami ir vienalga, viņš ēd visos pavardos, - Brouds teica.

-    Es zinu, ka nebiju spējīga viņu barot, bet tu zini, ka viņš ir mans dēls, Broud. Viņš guļ kopā ar mani katru nakti.

-     Nu, ar mani kopā viņš negulēs katru nakti. Vai vari noliegt, ka Vorna sieva viņam ir "māte"? Es jau pateicu Gūvam… es gribēju teikt - moguram, ka precību ceremonija notiks pēc šīs sapulces. Nav nekādas nozīmes gaidīt. Šovakar tu pārcelsies uz manu pavardu, bet Durks - uz Vorna pavardu. Tagad ej atpakaļ uz savu vietu! - viņš pavēlēja. Brouds pārlaida skatienu klanam un pamanīja Krebu, atspiedušos pret nūju netālu no alas. Vecais vīrs izskatījās dusmīgs.