— Vai dzirdi, krusttēv, — desmitiem tūkstošu reižu! — iesaucās Roberts. — Vai tiešām tas nesasniegs Zemi?
— Nesasniegs, — noteica Reniss, sevī apsvēris. — Labākā gadījumā mēs uztversim kādu spēcīgu radiostaciju.
— Mēs dzirdēsim Zemi? — Ņečajeva pat pietrūkās kājās. — Mēs dzirdēsim Zemi? Un jūs par to runājat tik vienaldzīgi?
Reniss skatījās griestos, kustināja lūpas un sevī kaut ko rēķināja.
— Tik un tā jēgas nebūs, — viņš atkārtoja. — Automātisku, paškustīgu radioteleskopu jūs nemācēsit uztaisīt. Vajadzēs taisīt nekustīgu, pret zenītu vērstu. Jums vajadzēs gaidīt, kamēr Zeme nonāk zenītā, lai dzirdētu kādus fragmentus trīs četras minūtes diennaktī. Jāņem vērā arī asteroīda ass slīpums. Tādēļ Zeme pilnu gadu neatrodas zenītā. Mūsu gads ilgst piecus Zemes gadus, no kuriem četrus gadus jūsu teleskops vispār nedarbosies.
— Ernest, Ernest! Kā jūs varat būt tik nejūtīgs? Vai tiešām jūs pats neilgojaties dzirdēt Zemi? Lai būtu trīs minūtes, lai būtu gads! Mēs uztaisīsim piecus teleskopus dažādiem slīpumiem.
— Bet es neesmu ar mieru tērēt zeltu šai muļķīgajā pasākumā, — sakaitināts pārtrauca Reniss. — Atlidos raķete, bet zeltu būsim izsvaidījuši, sagraizījuši, un to vajadzēs pamest te . ..
— Ak tā, jums zelta žēl? — Ņečajevas balsī skanēja izbrīns un nicinājums. — Bet tur ir arī mana daļa.
— Savu, lūdzu, varat ņemt.
— Arī manu, — piebilda Roberts.
— Zēna tiesu neaiztieciet! Viņš nav pilngadīgs. Es esmu viņa aizbildnis.
— Ceru, ka jūs neatteiksities sagatavot teleskopa aprēķinus, — vēsi noteica Ņečajeva. — Sagatavojiet arī Zemes kustības tabulas. Es jums samaksāšu … pēc profesora algu likmes.
15
Parastais optiskais teleskops domāts gaismas staru sakopošanai no liela laukuma. Fokusā stari summējas, zvaigžņu gaisma kļūst spožāka.
Radioteleskops domāts radioviļņu sakopošanai no liela laukuma un to ievirzīšanai vienā punktā — fokusā. Fokusā viļņi summējas, radioskaņa kļūst skaļāka.
Teleskops sakopo gaismu ar paraboliskā spoguļa
(vai lēcas) palīdzību. Radioteleskops savāc radioviļņus ar paraboliskās antenas palīdzību./
Asteroīda gūstekņiem grūti bija uzbūvēt precīzu parabolu, bet palīgā nāca smaguma spēks. Parastā aukla, kas nokarājas aiz pašas smaguma, veido ķēdes līniju. Ja izliekums nav liels, tad ķēdes līnija maz atšķiras no parabolas.
Kā teleskopam, tā radioteleskopam ir viens un tas pats likums: izliekums nedrīkst atšķirties no parabolas vairāk par vienu astoto daļu no viļņa garuma. Optiskais teleskops domāts gaismas viļņiem, kuru garums ir mazāks par mikronu. Pagatavot teleskopa spoguli ir neiedomājams darbs, tādus spoguļus slīpē gadiem. Radioteleskops uztver metru garus viļņus, novirzes nedrīkst būt pāri desmit centimetriem. Te nekas nav slīpējams, teleskopu var uztaisīt no stiepļu tīkla, lai tikai tīkla acs nebūtu lielāka par desmit centimetriem |
'Nevajag pat katrā ziņā gatavot stiepli. Reniss ierosināja pagatavot teleskopu no zelta sloksnēm, novietojot tās ik pa desmit centimetriem/
No diviem virtuves nažiem Roberts uztaisīja milzīgas šķēres, ar ko zelta loksnes sagriezt sloksnītēs. Darbs bija nogurdinošs. Zelts te svēra mazāk nekā uz Zemes, bet mīkstāks nebija it nemaz. Sloksnītes tika savienotas diezgan vienkārši — galus atlieca un saplacināja ar parastu āmuriņu. Tad milzīgi garo sloksni salocīja un nogādāja vietā. Sloksni nostiprināja … un gāja pēc nākamās.
Radioteleskopu cēla sešu kilometru attālumā no Melnās Sirds pilsētas. Tur uzgāja vajadzīgu apaļu bedri, kas laikam bija kādreizējā vulkāna parazitārais krāteris. Protams, sloksnes nostiprināt un pielāgot varēja tikai dienā. Četras sloksnes pa īso dienu — tāda izveidojās norma. Pa nakti visi trīs devās uz seno laiku «bankas» pagrabu, kur lukturīšu gaismā grieza un savienoja sloksnes. Bet nevarēja taču mēnešiem dzīvot skafandrā. Vajadzēja nomazgāties, atpūsties, pagatavot ēdienu, no jauna uzpildīt baterijas — un tādēļ bija jāatgriežas mājās — jāveic deviņdesmit kilometri un jāaizkavē jau tā nešķirīgais darbs.
Tāpēc nolēma uzsākt kaut ko grandiozu — pārcelties uz zelta krājumu pagrabu, pārvietot uz Melnās Sirds pilsētu hermētisko kabīni, ūdens tvertnes, helio- staciju un siltumnīcu.